“Vecais un jūra“, Vakhtangov Theatre, 19. un 20. jūlijs, 2017
Režisors Anatolijs Vasiļjevs pieder tiem māksliniekiem, kurš gadiem var veidot vienu izrādi, domājot par to, vai teātra spēkos vispār ir pārraidīt laikabiedriem kaut ko būtisku. Un izmēģinot teātra medija iespējas iet dziļumā. Anatolija Vasiļjeva darbiem piemīt dīvains metafizisks spēks, ko teorētiķi mēdz skaidrot ar pāriešanu no psiholoģiskā teātra uz spēles teātri, lai gan šīs teorētiskās prātulas īsti neko nepaskaidro. Totāli antikomerciāls mākslinieks, kurš arī septiņdesmito gadu slieksni pārkāpis, turpina uzturēt jēgpilnas teātra sarunas.
Anatolijs Vasiļjevs ir vienīgais krievu režisors, kuru pie sevis iestudēt vairākkārt ir aicinājis Parīzes augstās teātra mākslas templis Comédie-Française. 2016. gada ziemā režisors tur iestudēja izrādi “La Musica Deuxième“ pēc Margeritas Dirā darba motīviem. Un šajā teātrī strādājot, saņēma arī uzaicinājumu iestudēt Maskavā izrādi, veltītu krievu režisora Jurija Ļubimova 100 dzimšanas dienai.
Jurijs Ļubimovs 20. gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados radīja formā novatorisku, fascinējošu teātri, garīgo oponentu padomju režīmam. Viņa Tagankas teātris darbojas vēl šodien, taču no kādreizējās mākslinieciskās jaudas tajā palicis maz. Iespējams tāpēc Anatolijs Vasiļjevs dzimšanas dienas izrādei izvēlējies Vahtangova vardā nosaukto teātri, kurā Ļubimovs četrdesmitajos gados aizsāka aktiera gaitas, vēlāk vadīja pie šī teātra izveidotās augstākās mācību iestādes Ščukina skolas aktieru kursus. Viens no tiem arī kļuva par Tagankas teātra kodolu, kuru Ļubimovs dibināja jau briedumā, 48 gadu vecumā. No šī teātra cauri laikiem līdz mūsdienām ir izspēlējusies vien aktrise Alla Demidova, nezaudējot neko no sava mākslinieciskā maksimālisma un grandiozā līmeņa. Šai lielformāta traģēdijas aktrisei mūsdienu režisori visbiežāk izrādās par sīku, tāpēc viņa pamatā vakarus veido pati kopā ar mūziķiem, pat veseliem simfoniskajiem orķestriem, atverot laikabiedriem izcilu dzejnieku darbu kosmosu. Anatolijs Vasiļjevs, radot izrādi Jurija Ļubimova piemiņai, savos sabiedrotajos ir uzaicinājis Allu Demidovu un par iedvesmas avotu ir izvēlējies Ernesta Hemingveja stāstu “Vecais un jūra“.