“Klatwa”, Teatr Powszechny, 26., 27., 28., 29., 30., 31. maijs, 7., 8. jūnijs, 2017
Šis ir jaunāko laiku lielākais Polijas teātra skandāls. Kamēr uzvedumā “Klątwa” iesaistītie aktieri turpina saņemt nāves draudus, izrādes režisors Oliver Frljic ir vērsies pie Eiropas Savienības komisijas ar vēstuli, vēršot uzmanību uz šaušalīgo uzbrukumu un nomelnojumu lavīnu, kas gāzusies pār šīs izrādes veidotājiem. Tā mīdot kājām cilvēka tiesības uz izteiksmes brīvību.
Lai izgaismotu Polijas mūsdienu sabiedrības problēmas, horvātu režisors Frljic ir izvēlējies poļu dramaturga Staņislava Vispjanska 1899. gadā pēc patiesiem notikumiem sacerēto traģēdiju “Lāsts”. Tās uzmanības centrā ir kāda katoļu ciematiņa baznīcas kopiena. Kas ilgajam un postošajam sausumam, kas apsēdis vietējās druvas un laukus, meklē un atrod cēloni kādā no līdzcilvēkiem. Dabas fenomenu uzlūkojot kā Dieva sodu. Un vietējā mācītāja grēcīgā dzīve ir, baznīcēnuprāt, cēlonis visu nelaimei, ko pilns nožēlas atzīst arī mācītājs pats, ļaujot savu mīļoto kopā ar viņas bērniem nomētāt akmeņiem līdz nāvei.
Horvātu provokatīvais režisors Oliver Frljic šo dramaturģisko materiālu ar visu performatīvās mašinērijas izteiksmes spēku iegriež šodienā, strādājot ar agresīviem un izkāpinātiem izteiksmes līdzekļiem, lai sapurinātu sabiedrību. Uz skatuves parādās gan pāvesta Jāņa Pāvila Otrā statuja, “pedofīlu aizstāvi” aplaimojot ar orālo seksu. Ar putām uz lūpām tiek aizstāvēts likums pret abortiem. Lai kādā brīdī atkal lēstu, cik īsti naudas vajadzētu savākt pasūtījuma slepkavam, lai tas novāktu Polijas prezidentu Jaroslavu Kačinski. Izrāde brutāli liek skatītājam darbināt smadzenes. Pie viena iedarbinot arī bezrefleksijas naida dinamiku, kas internetā liek gāzties lāstu plūdiem, bet no 1. marta ar šo izrādi par “reliģisku jūtu aizskaršana un kūdīšana uz noziegumiem” nodarbojas Polijas juridiskās intances.
Foto: Magda Hueckel