Georg Baselitz – Back then, in between, and today, Haus der Kunst, 19. septembris – 1. februāris, 2015
76 gadus vecais vācu gleznotājs, tēlnieks un grafiķis Georgs Bāzelics uzskatāms par vienu no spilgtākajām un ietekmīgākajām pēckara vācu mākslas parādībām, kas būtiski ietekmējis figurālās glezniecības attīstību. Viņa darbi atrodami teju visos ievērojamākajos pasaules muzejos.
Bāzelica atpazīstamības zīme ir pasaule, kas vārda vistiešākajā nozīmē apgriezta ar kājām gaisā. Viņš vienmēr ticis uzskatīts par raupju un mežonīgu skandālistu, kura provokācijas dažbrīd izpelnījušās pat tiesībsargājošo instanču uzmanību. Pāris viņa gleznu no pirmās personālizstādes 1963. gadā Berlīnē konfiscēja policija - kā iemeslu minot to seksuāli provokatīvo raksturu un skandāls nenorima līdz pat 1965. gadam. Taču Bāzelica karjerā šī bija viena no dzirkstelēm, kas iededzināja liesmu. Šodien viņš ir viens no slavenākajiem vācu māksliniekiem, viens no dārgākajiem dzīvajiem gleznotājiem utt. Un viena no viņa toreiz traci izraisījušajām gleznām - Die Grofle Nacht im Eimer - šodien tiek uzskatīta par vienu no pēckara mākslas vēstures simboliem.
Savukārt leģendārā ačgārnā pasaule pirmo reizi ar skatītājiem satikās 1970. gadā Ķelnē. Mākslinieks pats noraida vēlmi šokēt vai pārsteigt. Viņš esot teicis, ka "tas ir izaicinājums mākslai liktenīgajam pieņēmumam, ka tas, ko tu redzi, un tas, ko tu glezno, ir salīdzināmi lielumi. Vislabāk būtu padarīt gleznu neredzamu, pagriezt to ar seju pret sienu - tad kontakts būtu lauzts. Man jāizpēta, cik tālu tā var iet." 1980. gadā Georgs Bāzelics pirmo reizi piedalījās Venēcijas biennālē, debitējot jaunā ampluā - izstādot skulptūras.
Bijušajā Vācijas Demokrātiskajā republikā Hitlera armijā karojuša skolotāja ģimenē piedzimušais zēns pirmo mākslas izglītību ieguva komunistu pārvaldītajā teritorijā, un viņa īstais vārds toreiz bija Hanss Georgs Kerns. Par Bāzelicu viņš pārtapa jau Rietumberlīnē, kur paspēja ierasties un iestāties mākslas augstskolā vēl pirms mūra uzcelšanas. Pieņemtā pseidonīma saknes meklējamas mākslinieka dzimtās pilsētas nosaukumā. Karš un tā traumatiskais mantojums dziļi iespaidoja Georga Bāzelica pasaulsizjūtu un mākslas valodu. Kad 2007. gadā Karaliskās Mākslas akadēmijā Londonā tika sarīkota viņa retrospekcija, mākslinieks esot teicis, ka vāciešiem publiskajā telpā nav iespēju aizstāvēties, viņi var tikai lepoties ar savu kultūras mantojumu.
Kopš 2006. gada viņš rada tā dēvētās “Remix” gleznu sērijas, kuru ietvaros – teju ar neticamu pieskāriena vieglumu, pārskata pats savu vēsturisko darbu ikonogrāfiju. Tieši šis Bāzelica radošās darbības aspekts arī ir šīs izstādes fokusā, izsekojot viņa karjerai no 60. gadu vidus līdz mūsdienām. Līdzās gleznām izstādē eksponētas arī Bāzelica monumentālās bronzas skulptūras.
Prinzregentenstraße 1, 80538 München
www.hausderkunst.de
Foto: Jochen Littkemann