Insider: Tengyo Kura
Tengyo Kura ir japāņu komunikācijas mākslinieks, kurš labprāt sevi dēvē par plašās pasaules klejotāju (vagabond). No Japānas viņš devies uz ASV, Indiju, Mongoliju, Šrilanku, Norvēģiju, Kirgizstānu un Latviju, lai liekot lietā savas pedagoga prasmes, veidotu multidisciplināras saiknes starp cilvēkiem no dažādām tautībām.
Tāpat kā viņš labprāt rūpīgi izzina pilsētas, kurās nonācis, Tengyo arī netur noslēpumā savas iecienītākās un biežāk apmeklētās vietas dzimtajā Tokijā - tās austrumu puses pašā tālākajā austrumu nostūrī.
Es uzaugu Tokijas austrumu daļā. Lai labāk to stādītos priekšā, jums jāzina, kāda izskatās Tokijas ģeogrāfiskā kontūra. Tā ir tāda gara, horizontāla zemes teritorija, ko Japānā dēvē par prefektūru. Visa Tokijas urbānā dzīve gan ir novirzījusies uz pilsētas austrumu daļu, kamēr rietumu puse ir teju zaļojošs dabas klēpis. Jūs varat iedomāties?! Tokijā – kalnu un mežu ielokā zaļo brīnumskaista apkaime ar ielejām un upēm. Savukārt, kad runājam par Tokiju kā par lielpilsētu, mēs galvenokārt domājam tikai teritoriju tās austrumu pusē, kas savu piekrastes līniju iezīmējusi gar Kluso okeānu. Protams, jau vēsturiski līcī norisuši daudzi notikumi, tāpēc jau izsenis tā ir vairāk attīstīta.
Tokija par Japānas galvaspilsētu kļuva tad, kad valsts atvēra durvis uz pasauli – tikai 19. gadsimta otrajā pusē. Pirms tam tā arī saucās citādi, proti, Edo. Edo tad gan vēl nebija galvaspilsēta, bet šoguna Tokugava Iejasu rezidence, kas pirms viņa valdīšanas bija vien pustukšs ciemats.
Šoguns bija veco samuraju karspēka galva, par kuru gribēja kļūt ikviens samurajs, bet šī absolūtā vara allaž piederēja tikai vienam izredzētajam. Šoguns Edo uzbūvēja pili, un tā šis apgabals kļuva par Japānas faktisko galvaspilsētu, kas viduslaiku periodā bija visblīvāk apdzīvotā teritorija Japānā, pat apdzīvotāka par lielajām pilsētām Rietumeiropā.
Tolaik Japāna no pārejās pasaules bija absolūti norobežojusies - valdība bija lēmusi savu valsti attīstīt neatkarīgi un pašpietiekami. To valstu pārstāvjiem, ar kuriem notika jelkāda ekonomiska vai kulturāla apmaiņa - vēstniekiem vai delegātiem, Japānā bija atvēlēta īpaša, izolēta vieta, kurā tie drīkstēja uzturēties. Tā bija kāda sala Japānā, uz kuras gan šiem svešiniekiem nekā nav trūcis - valdība turp sūtījusi pat prostitūtas – katram gadījumam…
Taču, protams, ar laiku pasaules interese par Japānu auga. Valdība kļuva aizvien nervozāka. Kāpēc? Tolaik Japānas miltārais ekipējums bijis visai vecmodīgs – samuraju zobens pret rietumu bruņojumu... nepatikšanas varēja būt lielas, tāpēc valdība tomēr lēma valsti atvērt pasaulei, citādi konfliktu gadījumā sekas būtu ārkārtīgi nepatīkamas.
Pēc samuraju perioda sekoja demokrātiska valdīšanas sistēma un sākās Japānas vesternizācija, tostarp arī militārajā jomā. Tolaik Japāna kļuva par šajā ziņā vienu no spēcīgākajām valstīm visā pasaulē. Tā arī paplašināja savas teritorijas līdz Taizemei un Korejai, bet Otrais pasaules karš, protams, ieviesa savas korekcijas, tāpēc Japāna šodien ir tāda, kādu zinām.
Tā kopš šiem vēstures paragrāfiem Tokijas jūras piekrastes daļa aizvien saglabājusi savu centra statusu, taču, protams, ļaudis apdzīvo arī Tokijas rietumu daļu. Tur slejas savrupnami, un cilvēki ikdienas mēro stundu vai divas garo ceļu uz darbu pilsētas centrā, jo dzīve Tokijas austrumu daļā ir ļoti dārga, pārlieku dinamiska, kā arī bērniem maz piemērota.
Kā jau sacīju, es uzaugu Tokijas austrumu daļas pašos austrumos – Veno, Taito-ku rajonā (ar “ku” Tokijā apzīmē administratīvo rajonu). Taito ir pilsētas daļa, kurā izteikti saglabājušās tradicionālās vērtības, tāpēc tā ir diezgan attālināta no tā steriotipizētā Tokijas tēla, kādu ierasti atspoguļo filmās un medijos. Tajos parasti atainoti slavenie Shinjuku, Shibuya, Yoyogi un Harajuku rajoni, kur griežas dzīve.
Savukārt Taito pusē iespējams novērot japāņu tradicionālo dzīvesveidu, vēsturiskos dzīvojamos rajonus, kur bērniem ir iespēja spēlēties uz ielām, tirgus plačus un arhitektūru. Tur arī ir ļoti koncentrēta kultūras dzīve – parkos ir dislocēti vairāki muzeji un tempļi. Šodien šī pilsētas apkaime kļūst par aizvien populārāku pilsētas viesu galamērķi, kuru raksturo pieklusināta enerģētika.
Šajā pilsētas daļā ir vairākas lieliskas kafejnīcas, kas iekārtotas vēsturiskās ēkās, kurās autentiskās vērtības iznestas ļoti dzīvā un modernā veidā. To īpašnieki ierasti ir jauni cilvēki, kuri ir pietuvināti mākslai un dizainam, tāpēc arī zina, kā to visu pasniegt īpaši un ar garšu.
Iriya+Café (www.imadoworks.com/iriyaplus, 2-9-10 Shitaya, Taito) atrodas kādā vēsturiskā Iriya, Taito-ku rajona ēkā, kas piedzīvojusi rūpīgu renovāciju. Kafejnīcas ēdamzāle atrodas plašā doma telpā, kas ir tradicionālā japāņu dzīvojamā un darba istaba, kurā vienkopus mēdza pulcēties visa ģimene. Šāda tipa plānojuma mitekļos mākslinieki un amatnieki mēdza dzīvot jau senajos Edo samuraju laikos, un kamēr tēvs ko ar rokām darināja, turpat līdzās rotaļājās arī bērni. Iriya+Cafe novērtējot tradicionālās arhitektūras klasiku, iespējams baudīt ļoti labu veģetāro ēdienu no ekoloģiskiem produktiem. Savukārt par kafejnīcas firmas zīmi viennozīmīgi uzskatāmas pankūkas. Fantastiskas! Šī kafejnīca ir viena no labākajām šajā apkaimē, un iemanto aizvien lielāku un lielāku popularitāti - cilvēki šurp dodas pat no Tokijas rietumu daļas.
Līdzīga vieta vēsturiskās telpās ir Kayaba Coffee (kayaba-coffee.com) – Yanaka, Taito-ku rajonā. Gandrīz simt gadus vecais kissaten jeb kafijas veikala koka namiņš agrāk piederējis kādam vecam pārim, kuri jau tolaik tajā uzturējuši kafijas kafejnīcas rūpalu. Diemžēl pēc viņu nāves to neviens nepārņēma, un ēka kādu laiku nostāvēja klusa, tukša un pamesta. Tad telpas pārņēma kāds vietējais galerists – ēku renovēja un no jauna tajā iedarbināja kafejnīcu, kam ēka tik labi kalpojusi jau agrāk. Krēsli, galdi un lete jaunajā pēctecē tika saglabāti. To viegli sazīmēt mēbelējuma mazo izmēru dēļ. Kafejnīcas kādreizējie īpašnieki bijuši augumā ļoti sīciņi, tāpēc arī lete savulaik būvēta zemāka, kā ierasts. Šeit iespējams sazīmēt, ka vecajai, zemajai letei šodien gan piebūvēts neliels paaugstinājums. Kayaba Coffee atrodas tuvu labākajai Japānas mākslas skolai, proti, Japānas Mākslas universitātei, līdz ar to - šī kafejnīca vienmēr pulcē jaunās radošās dvēseles.
Bakurocho Art+Eat (www.art-eat.com/en/index.html, 202 Agata-Takezawa Bldg. 1-2-11 Higashi-Kanda Chiyoda-Ku) atrodas Tokijas austrumu daļas pašos austrumos, kur izvietojušās neskaitāmas dažādu modes zīmolu noliktavas. Dažas no tām gan jau kādu laiku stāv tukšas ekonomiskās krīzes dēļ. To, protams, veiksmīgi izmanto mākslas un dizaina ļaudis, lai tur uzsāktu savus nelielos, radošos biznesus. Bakurocho Art+Eat ir mākslas galerijas un kafejnīcas hibrīds, kurā tiek servēta lieliska etniskā virtuve, tostarp afrikāņu. Kafejnīca ir saslēgusi īpašus līgumus ar vietējām zaļajām saimniecībām, tāpēc par produktu kvalitāti un tīrību bažu nav. Starp citu, Bakurocho Art+Eat atrodas ēkā, kurā līdzās atrodas arī lieliski dāvanu veikaliņi un mākslas galerijas.
Runājot par mākslu, muzeju šajā austrumu pilsētas daļā ir ne mazums. Tāpat arī mākslas galeriju. Must-go ir starptautiskās laikmetīgās mākslas galerija Scai The Bathhouse (www.scaithebathhouse.com, 6-1-23 Yanaka, Taito-Ku). Kā jau priekšā saka nosaukums, agrāk šeit atradusies publiskā pirts. Šo pirti es vēl atminos no savas bērnības! Pie ieejas vēl saglabātas vecās kurpju kārbas, un visā telpā skaidri nolasāms agrākais pirts veidols. Plašā, 200 gadus senā telpa ar augstajiem griestiem netālu no Ueno parka šodien izstāda izcilu mākslu - pašus labākos no labākajiem! Sadarbībā ar šo galeriju vairāki starptautiskie mākslinieki, tādi kā Anišs Kapūrs un Džulians Opijs, ir sagatavojuši jaunu darbu sērijas, iedvesmojoties no japāņu tradicionālās kultūras un amatniecības. Tuvējās mākslas universitātes studenti šeit stažējas praksē un cer kādreiz savus darbus nodot Scai galerista rokās.
Taču, ja Tokijā vēlaties pieredzēt labu tradicionālo un laikmetīgo japāņu dizainu, noteikti ir jādodas uz 2k540 Aki-Oka Artisan (www.jrtk.jp/2k540) - Okachimachi Taito-ku rajonā, netālu no Tokijas popkultūras, animācijas, multiplikācijas un videospēļu epicentra Akihabara. Nosaukums 2k540 patiesībā rāda ielas garumu, kas savieno šos abus rajonus – 2 km un 540 m. Uz šīs ielas atrodas visdažādākā rakstura dizaina veikali, kas apvienoti ar radošajām studijām. Šeit iespējams atrast visu iespējamo, sākot no briļļu ietvaru dizaina līdz modernām mēbelēm.
Nippori Arakawa-ku rajonā savukārt meklējama tekstila pilsētiņa (3~6 Higashi Nippori, Arakawa-ku Tokyo) jeb iela, kuras garumā iespējams iegādāties visdažādākos tekstila izstrādājumus, sākot no vintage kimono līdz jebkāda iedomājama un neiedomājama veida tekstilmateriāliem, pēc kuriem šurp dodas pat lielākie Japānas modes zīmoli. Daudzi jauni cilvēki par šo gan neko nezinās - šī ir visai tradicionāla vieta, taču, ja esat kāda veidā saistīts ar modi, tad tas ir must-know.
Kultūratpūtai Tokijas austrumu austrumos noteikti jādodas uz Ueno parku. Lielisku parku gan Tokijā ir daudz, un ja uz kādu norādīsi kā īpašāku, vietējie steigs iebilst, kāpēc neesi norādījis šo, to vai kādu citu. Taču man tuvākais ir Ueno parks, kurā daudz laika pavadīju bērnībā. Tagad novērtēju, ka parka teritorijā ir daudz muzeju un tajā noris aktīva kultūras dzīve. Parkā atrodas Tokijas Nacionālais muzejs, Nacionālais Rietumu mākslas muzejs, Tokijas Metropolitēna mākslas muzejs un Nacionālais Zinātnes muzejs, kā arī bērnu bibliotēka ar aktuālām grāmatu izstādēm visa gada garumā. Parks ir arī Japānas vecākā zooloģiskā dārza mājvieta. Un pavasaros šeit burvīgi zied neskaitāmie ķiršu koki!
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.