Insider: Karlīna Vītoliņa
Mana iecienītākā vieta Senžermēna rajonā ir Saint-Sulpice laukums ar ikonisko 19. gadsimta strūklaku, kuru veidojis franču arhitekts Luiss Viskonti. Tajā atveidoti četri 17. gadsimta franču reliģiskie oratori, un tā uzskatāma par vienu no nozīmīgākajām Parīzes strūklakām starp veseliem 150 citiem pilsētas mākslīgajiem avotiem. Tieši šī laukuma kafejnīcā Café de la Mairie (8 Place Saint-Sulpice) kafijas baudījums ir vislieliskākais. Galvenokārt, kafejnīca ir vietējo iedzīvotāju satikšanās vieta, lai gan jāatzīst, ka arī tūristi šeit nav retums. Un bārmeņi te ir jau ar stāžu. Lai gan neesmu cilvēks, kam patīk ”iesperties” bāros un pa taisno doties pie letes, šejienes dinamikā tas šķiet absolūti dabiski. Turklāt pasūtot pie letes, kafija izmaksās teju par eiro lētāk. Interesanti, ka kafejnīcas telpā vienmēr ir ārkārtīgi patīkama gaisma.
Maoz (www.maozusa.com) ir izcila falafelu vieta, par kuru uzzināju amerikāņu izcelsmes Parīzē dzīvojoša konditora David Lebovitz blogā (starp citu, vērts vērst uzmanību viņa ieteikumiem - www.davidlebovitz.com). Maoz atrodas pie Parīzes Dievmātes katedrāles. Par spīti tam, ka Maoz ir starptautiskas ķēdes uzņēmums, falafeli ir daudz krietnāki par tiem, ko iespējams baudīt Marē rajonā. Lieliski, ka garšaugus un salātus - zaļās un melnās olīvas, kuskusa salātus, marinētus burkānus, čili, tomātus... Maoz ļauj pievienot pēc sirds patikas.
Le Carmen
Īstena skaistuma ēdene Parīzē ir klubs Le Carmen (www.le-carmen.fr) - Pigalle rajonā. Klubs iekārtots franču komponista un operas “Karmena” autora Žorža Bizē dzīvoklī. Šī, savā ziņā, Parīzes slepenā adrese pārsteidz ar ”jaudīgāko” autentiski saglabāto jūgenda interjeru. Varētu domāt, ka šī ir elites iecienīta pulcēšanās vieta, taču fantastiski greznā Le Carmen drīzāk ir hipsteru pārtijs ar neretiem grāmatu apmaiņas tematiskajiem vakariem. Bet ir gadījies šeit pabūt arī Vivjenas Vestvudas āfterpartijā un sastapt pašus interesantākos cilvēkus. Muzikālais noformējums vienmēr pārsteidz ar dažādību, nav iespējams novērst no milzu noslēpumainā, miglainā spoguļa ar zelta apsūbējumu, un tumsa, kas piesātināta ar ķiršsarkanu gaismu liek justies kā samtā grimstot.
Savukārt kluba Le Pompon (39, Rue des Petites Ecuries; www.lepompon.fr) augšstāvā var mierīgi un eleganti pasēdēt pie galdiņiem, lai jau vakaram iesilstot pārvietotos uz lejasstāva diskotēku – pamatīgu burziņu. Šajās telpās, cita starpā, reizi atradās sinagoga. Bet tagad – stils, mode un āmen!
Šai pat rajonā nakts ”reidā” vērts uzmeklēt arī naktsklubu L 'inconnu (www.inconnu-bar.com) - pagrabstāvā. Tas atvērts pavisam nesen un jau kļuvis teju par prelūdiju vai epilogu Le Pompon apmeklējumam.
Bet vīna bāru Le Baron iecienījis ''vietējais sabiedrības krējums'', kā, piemēram, Purple Magazine dibinātājs, kurš savā blogā purple.fr dokumentē kur un kādi burziņi un koncerti Parīzē ik vakaru notiek.
Jardin du Luxembourg picnic
Trendīgajā Marē rajona restorānā Les Philosophes (28 rue Vieille du Temple) strādā kāds kungs ar baltu bārdu un sirmiem matiem, bet stāsts šoreiz nav par Les Philosophes, bet par baltā vīra sievietes atvērto vīna bāru/grāmatu veikaliņu La Belle Hortense (cafeine.com) – tieši iepretim. Fantastiski mājīga vieta ar Vecās pasaules garšu, kurā pazust stundām ilgi. Vīna glāze šeit izmaksās sākot no 3,50 EUR, pudele līdzņemšanai 5 EUR, bet, kas interesanti - uz vietas 20 EUR. Ja ņemat pudeli un dodaties uz parku, noteikti ap stūri uzmeklējiet vietu, kur tirgo gardo Amorino saldējumu!
Marais
Marē rajonā atrodas arī mūsu iesauktais ”vaskadrānu bārs” Le Connetable (55 Rue des Archives) – ar vaskadrānām šeit nav žēlojušies. Le Connetable pulcē visdažādāko publiku un dzīve te nerimst līdz pat 6.00 rītā. Principā tā ir viena no retajām vietām Parīzē ar tādu darba laiku.
Tā kā esmu ārkārtīgi romantiska, likumsakarīgi, ka Parīzē meklēju vietas, kurās zied un smaržo. Pavasarī, kad ziedēt sāk narcises un rozes – no Jardin du Palais Royal mani ārā nedabūsiet. Dārzs tika izveidots 1731. gadā pēc arhitekta Viktora Luisa skicēm. 1986. gadā Daniels Burens projektēja kolonnu pagalmu, bet kopumā dārzs tika restaurēts 1992. gadā, kad ainavu arhitekts Marks Rudkins dārzu papildināja ar promenādi un vietām mierpilnai apcerei. Tā kā 18. gadsimtā dārzs tika nodots publikai, taču noslēgts policijai, tas ātri vien kļuva par iemīļotu laiskošanās vietu intelektuāļu un mākslinieku aprindās.
Brochant
Netālu no Brochant metro stacijas atrodas neliels, taču absolūti brīnišķīgs parks, ko ieskauj pārsteidzošas arhitektūras ēkas, kurās dzīvo patīkami cilvēki un valda lieliska atmosfēra. Mazā parciņa viducī atrodas pasaka uz zemes virsas - skaista, veca stiklota lecekts ar vienu vienīgu apelsīnkoku un dažiem augļiem tā zaros.
Savukārt Parc Monceau astoņi hektāri ir bagāti ar rotondām, statuetēm, sastopama arī improvizēta ēģiptiešu piramīda, holandiešu dzirnavas, Ķīnas mūris, korintiešu pilārveida balsti. Brīvmūrnieku kustības filozofijas un ideju caurstrāvots parks ir arī šodien un turīgā sabiedrības daļa to nav pametusi.
Brochant
Musée Bourdelle atrodas netālu no Montparnasse metro stacijas. Muzejs ir franču skulptora Antoine Bourdelle (1861–1929) bijusī tēlniecības studija. Šobrīd muzeja krājumos ir vairāk kā 500 mākslas darbu, tostarp darbi no Bourdelle mākslas un tēlniecības kolekcijas, kuru veido tādi vārdi kā Eižens Delakruā un Ogists Rodēns... Obligāti šo muzeju vajag izstaigāt no viena stūra līdz otram! Tas ir pasakains!
Jardin du Luxembourg
Mans iemīļotākais Parīzes skaistuma grāls, no kā smelties un atdzerties ir arī Versaļas pils dārzi, Place des Vosges skvērs, Parc de Sceaux un Jardin du Luxembourg parki, Musée Jacquemart-André muzejs (www.musee-jacquemart-andre.com), Musée national Gustave-Moreau muzejs (www.musee-moreau.fr), un, protams, Canal St.Martin kanālmala ar tās laiskumu, ar glanci, Hermes aromātu eleganci, vīnu, bagetēm.. Tā dzīvo Parīzē...