Insider: Oskars Klauze
EUR (E 42) - Lielisks materiāls studijām, kas notiek ar laikmetīgi iecerētiem kvartāliem pēc, teiksim, pusgadsimta, kad konkrētas formas un skatījums jau vismaz otru reizi un nu jau šķietami bezcerīgi izgājis no modes. Var uzskatīt, ka labs dizains savu pievilcību nezaudē, taču cilvēkiem pašiem laiku pa laikam izdodas traumatizēt atsevišķus savas dzīves posmus, kas nes līdzi visu ar to saistīto atribūtu izraidīšanu trimdā apziņas pašos pamestākajos nostūros.
Romas rajons, ko apzīmē ar trim burtiem EUR, modē īsti atgriezies vēl nav, taču ilgi vairs nav jāgaida. Atsevišķu objektu rekonstrukcijas beigas ir sagaidāmas jau tuvākajā laikā, citi līdzīgi projekti tūlīt tiks uzsākti. Tiek betonēti vērienīgi nulles stāvi vairākām jaunceltnēm, kas, pēc visa spriežot, lauzīs stereotipu, ka vecajā, konservatīvajā Romā laikmetīga arhitektūra nav iespējama.
Viens gana godājams piemērs būtu starptautiski atzītā itāliešu arhitekta Masimiliāno Fuksasa (Massimiliano Fuksas) projektētais Kongresu centrs, kas tiek būvēts vienā no vēl neapbūvētajām EUR teritorijām. „Kolektīvs sapnis par pozitīvām pārmaiņām Romas arhitektūrā," - tā savu projektu raksturojis pats arhitekts, netieši atzīdams, ka EUR komplekss ar retiem un jelkādu sistēmiskumu nepierādošiem izņēmumiem ir pēdējais dižprojekts, kas Romā īstenots. Bet eksistē arī tiešākas norādes - Fuksass savu projektu rada kā veltījumu 20. gs. 30. gadu Romas racionālisma arhitektūras neapšaubāmajiem sasniegumiem un to īstenotājiem. Vienu vienīgu, taču gana nepārlecamu ēnu, kādēļ plašākas tautas masas tomēr nebūt nesteidz šos sasniegumus apskaut, met fakts, ka tie tapuši fašisma ideoloģijas ziedu laikos ar paša dučes impērisko ambīciju svētību.
Musolīni laika arhitektūra būtu atsevišķu aprakstu pelnījis temats - katrs Romā būs pamanījis Via dei Fori Imperiali plašumus, kas savieno Kolizeju un Tēvzemes altāri, vai Via della Conciliazione, pa kuru tuvojoties Sv. Pētera bazilikai no Sv. Eņģela pils (Castel Sant'Angelo) puses, efektīvi tiek kāpināts tās uztveres patoss. Taču abos gadījumos, lai sagādātu pienācīgu perspektīvu Romas izcilākajiem objektiem, bez žēlastības tika iznīcināti „mazāk izcili" to laikabiedri. Piemēram, laiku pa laikam pilsētas dienaskārtībā tiek atjaunota iecere uzlauzt Impērijas forumu ielas bruģi un veikt arheoloģiskos izrakumus zem tā iesprostotajos Trajāna, Augusta un Nervas forumos. Savukārt Vatikāna panorāmai vēl līdz pagājušā gadsimta trešajai dekādei ceļā stāvēja viduslaikus pārdzīvojis borgo. Kā interesanta ilustrācija Musolīni personības ietekmes līmenim noderēs fakts, ka šīs teritorijas atbrīvošanas projekts pilsētas tēvu prātos un rīcībā eksistēja jau kopš renesanses laikiem, kad 15. gadsimtā tādu piedāvāja arhitekts Leons Batista Alberti. Taču, kā redzam, īstenota šī ideja tikai pavisam nesenā pagātnē.
Saīsinājums EUR nozīmē Esposizione Universale di Roma (Romas Universālā izstāde) - uzskatāmas paralēles dēļ vērts atcerēties, ka Eifeļa tornis Parīzē un teju visas laikmetīgās arhitektūras pērles Lisabonā ir līdzīgu izstāžu sekas. Romas EXPO bija iecerēta par godu 20 gadu jubilejai kopš menkreklu marša uz Romu, kas beidzās ar Musolīni diktatūru. Līdz ar to izstādei bija jānotiek 1942. gadā un jāreprezentē jaunā itāliešu nācija kā viens no ziloņiem, uz ko balstās cilvēce. Viens no Romas 20. gs. arhitektūras simboliem tādējādi ne vien savā nosaukumā Palazzo della Civilta Italiana (Itālijas Civilizācijas pils) satur šo misiju: visa grandiozā projekta moto skaidros un labi salasāmos vārdos ir iekalts arī katrā no tās fasādēm - pašteikts kompliments, ko itāliešiem itin bieži patīk citēt arī mūsdienās. Lai arī gaumes ziņā visnotaļ pārspīlēti, tomēr, jāatzīst, nav melots: „DZEJNIEKU MĀKSLINIEKU VAROŅU SVĒTO DOMĀTĀJU ZINĀTNIEKU ATKLĀJĒJU UN CEĻOTĀJU TAUTA".
Otrs uzraksts „TREŠĀ ROMA PLETĪSIES PĀRI CITIEM PAKALNIEM VISGARĀM SVĒTĀS UPES KRASTAM LĪDZ PAT TIRĒNU JŪRAI", kas iekalts Ufici palaco (Palazzo degli Uffici) Strūklaku halles frontonā, mazliet konkrētāk apraksta projekta iecerētos „apjomus", kas kara dēļ tomēr netika līdz galam īstenoti.
Apmeklējot EUR un paturot prātā tā tapšanas politisko fonu, gandrīz nevilšus nākas ieslīgt fantāzijās par varenās dekorācijās uzvestiem vērienīgiem masu uzvedumiem un pompozām nacionālās varenības demonstrācijām. Taču vēsturiskās apbūves zonā izjūtas ir kā pamestā pilsētā, no kurienes ēkas ir padzinušas visus cilvēkus. Ja vien te nenotiek kāds sarīkojums, vienīgie ļaudis ir redzami ātri traucamies savos mazlitrāžas automobiļos pa Via Cristoforo Colombo un piestājam tikai pie sarkanās gaismas krustojumos, turklāt pat tad ne vienmēr.
Ja ēkas varētu salīdzināt ar dzīviem ļaudīm, EUR apbūve drīzāk atgādina klasiskā laikmeta marmora skulptūras, kas mēmi un nenoliedzami pašapzinīgi ļauj sevi aplūkot un apbrīnot. Atšķirībā no citām Romas vietām, kur itāliešu sadzīves nieki un jutekliskums kā antiestētiska kategorija spraucas apziņā pa visām maņu spraugām, te valda tīra daile un arhitektūra bez jebkādiem fona piemaisījumiem. Drīkst aizmirst, ka Romā eksistē simtiem lielisku restorānu, brīnišķīgu veikaliņu, mākslas muzeju un drupu, un tā vietā kontemplatīvi sekot, kā tīra forma plūst saules ceļa diktētās gaismu un ēnu kustību trajektorijās.
EUR ir visas itāliešu arhitektūras pieredzes konspekts un rezumējums. No etrusku savdabīgajām realitātes tēlu stilizācijām, grieķu agoru monumentālisma un striktā ritmiskuma fasādēs, kas plaši tika pārmantots senās Romas ēku struktūrās, līdz pat 20. gs. sākuma modernistiem. Labs piemērs aplūkojams Džordžo de Kiriko glezniecībā - viņa darbā Enigma of the Hour (1911) (sk. arī Enigma of the Day (1914)) attēloto ēku arkādes, kā min EUR fenomena pētnieki, esot Itālijas Civilizācijas pils logu aiļu raksta prototips. Džovanni Gverrīni, šīs ēkas galvenais arhitekts, bijis liels de Kiriko mākslas apbrīnotājs. Taču šādas arkas ir arī Flāviju amfiteātra fasādes būtiskākais elements, kā dēļ pilsētnieki Itālijas Civilizācijas pili visai ironiski nodēvējuši par "kantaino Kolizeju".
Projekta iesākumos klasiskā laikmeta ietekmes likušas iedibināt savdabīga „vienkāršotā neoklasicisma" jēdzienu, bet renesanses laika arhitektūras ideja par ideālo pilsētu, kas gan projekta uzstādījumā, gan tā realizācijā dominē pāri visam (vienlaikus ar EUR celšanu kompleksa koncepcijas autors Marčello Pjačentīni 1941. gadā praksē īsteno arī iepriekšminēto renesanses arhitekta Leona Batistas Alberti iecerēto Sv. Pētera bazilikas perspektīvas atbrīvošanu), turpmāko diskusiju ievirza racionālisma gultnē. Arhitekti savas ieceres latiņu uzstāda ļoti augstu, mērķis ir perfekta struktūra - izkārtota un racionāla, plānota strikti ar lineālu, kompasu u. c. pēc iespējas eksaktākiem mērrīkiem, īstenota ar bezkompromisa ģeometrisku un arhitektonisku precizitāti: intelektuāla un teorētiska pilsēta ar nenoliedzamām ambīcijām uz pilsētbūves evolūciju metafizikas līmenī.
Kvartāla strikto plānojumu pamanīs katrs, kura rīcībā nonāks pat vienkārša, pietiekami izvērsta Romas karte, - kvartāls atrodas nomalē Romas dienvidrietumos un pilsētas plānā izskatās pēc kaut kur citur izgriezta un te ielīmēta fragmenta. Via Sacra, kura šķērso Impērijas forumus un pa kuru Romā atgriezās triumfējošie imperatori, ir EUR kvartāla centrālās ielas Via Cristoforo Colombo prototips - projekta līmenī palikusi iecere par grandiozu Triumfa vārtu un Impērijas arkas izbūvi, īstenots toties ir Markoni obelisks, kas apvieno ideju par klasiskajām romiešu triumfa kolonnām (piem., Trajāna kolonna Romas forumos) un ēģiptiešu obeliskiem, kas pāris gadsimtu laikā kļuvuši par organisku pilsētas vizītkarti.
Via Cristoforo Colombo šķērsojošo ielu galos ir izvietoti kvartāla būtiskākie objekti, savukārt ēkām ielu malās līdzīgi kā renesanses projektos ir ietvara funkcija: tās ierāmē un pastiprina galvenos skatus uz reprezentatīvākajiem projektiem - jau minētajai Itālijas Civilizācijas pilij pretī redzama ne mazāk iespaidīgā Adalberto Liberas projektētā Kongresu pils, Valsts arhīva kolonādēm iepretim slejas iespaidīgais Sv. Pētera un Sv. Pāvila bazilikas kupols, teritorija iepretim Romas Civilizācijas muzejam (otrpus Markoni laukumam) līdz 60. gadiem bija palikusi neapbūvēta, un tagad tur slejas visai neglīta biroju ēka, taču, pagriežot tai muguru, skatam paveras viena no tipiskākajām EUR ēku, ielu un figūru kompozīcijām.
Pēc projektu iesaldēšanas kara dēļ dzīvība šajā kvartālā atgriezās tikai 50. gadu beigās, kad Roma vētraini sāka gatavoties 1960. gada olimpiādei. Tika pabeigti iesāktie projekti, taču neiesākto vietā lielākoties tapa kas pilnīgi cits, tiesa, bieži vien to īstenotāji bija tie paši EUR arhitektu grupas dalībnieki. Līdz galam tika īstenots Laghetto dell'EUR ierāmēšanas projekts, Centrālparka izveide un Palalottomatica (autori - Pjērs Luidži Nervi un Marčello Pjačentīni) sporta halles būve. Šīs ir Romas teritorijas, kuras kā īpaši „atdzīvināt" nav nepieciešams: sevišķi brīvdienās parka celiņus pārplūdina ģimenes, ezerā sacenšas airētāji, zālienos tiek dzenāta bumba un mētāti frisbija šķīvji, parka malās izvietoto restorānu terasēs pulcējas nesteidzīgu brīvdienu maltīšu mīļotāji.
Love it or hate it - tāds secinājums rodas pēc romiešu aptaujāšanas, ko viņi domā par EUR. To var saprast - privātpersonas vidi nereti raksturo no sadzīviska skatu leņķa un apgalvo, ka EUR esot nemājīgs veidojums, īstā vieta, kur mēģināt tuvināties jēdziena „dehumanizācija" izpratnei. Te gan nedrīkst piemirst, ka rajons nekad nav bijis domāts kā apdzīvota teritorija, un labi vien, ka tā - nedod Dievs, ka pašapzinīgās fasādes rotātu visdažādāko krāsu palagi, spilvendrānas un citi lielākas vai mazākas formas veļas gabali (spilgti piemēri aplūkojami, ierodoties lielākajās Itālijas pilsētās pa dzelzceļu). Pilsētas attīstībā iesaistītie ļaudis un līdzīgu nozaru speciālisti savukārt te saskata lielas iespējas. Ir atlikušas nedēļas vai daži mēneši līdz mirklim, kad beidzot tiks novākts žogs ap Itālijas Civilizācijas pili, kas to apjozis vērienīgo rekonstrukcijas darbu laikā, pazudīs stalažas no Sv. Pētera un Sv. Pāvila bazilikas kupola un citiem dažādās rekonstrukcijas stadijās esošiem objektiem. Masimiliāno Fuksasa skicētais "Mākonis", rotājums topošā Kongresu centra vestibilā, jau tagad pretendē uz jaunās Romas arhitektūras simbola statusu. Aģentūras rūpējas par kvartāla sabiedriskajām attiecībām un interesentiem piedāvā īpaši sagatavotu gidu pakalpojumus. Ja Romā iedibināsies arhitektūras tūrisma tradīcija, tad nekādu šaubu - tā sāksies tieši te.
EUR apmeklēt var dažādi atkarībā no pieejamajiem laika resursiem un ieinteresētības pakāpes. Ierodoties Romā no Fiumicino lidostas, var palūgt taksistu pilsētā iebraukt pa Via Cristoforo Colombo, kas ir pavisam nebūtisks līkums, taču majestātiskās apkārtnes dēļ ļaus jums justies kā triumfatoriem. Var apgādāties ar gana detalizētu tūrisma ceļvedi un veltīt šai pilsētas daļai kādas stundas no Romas apmeklējuma. Taču varbūt ir vērts sazināties ar EUR aģentūru un sarunāt izsmeļošāku ekskursiju, tā ietverot ne tikai pastaigu svaigā gaisā starp varenām ēkām, bet arī interjerus, kuros vienkārši garāmgājēji parasti neiekļūst.
EUR S.P.A. Tūrisma nodaļa
Biroja tālrunis: + 39 0644 340 160
Mobilais: + 39 333 508 5905
Epasts: info@suerteitinerarte.it
www.eurspa.it (tikai itāliski, taču te atrodamas Masimiliāno Fuksasa projekta skices, kā arī nerealizētie EUR projekti)
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.