GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Venēcija

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesLietas, kas jāizdaraVērts zinātFilmaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Insider: Gabriele BianchiInsider: Andris Brinkmanis« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Insider's view · Eiropa · itālija · Venēcija

Insider: Andris Brinkmanis

1 ATSAUKSME

Insider: Andris Brinkmanis

Venēcija, laikam būs tā pilsēta par kuru pateikts jau parāk daudz. Tāpēc aiztaupīšu liekos ievadvārdus un pēc četriem šeit nodzīvotajiem gadiem sniegšu vien dažus, padomus, kā īsas vizītes laikā, labāk orientēties šajā vēstures bagātajā „labirintā".

Ikdienas dzīve

Ikdienas dzīve Venēcijā ir visai monotona un pēc kāda brīža, var sākt škist pat nomācoša, taču ja vēlaties justies kā „vietējais", noteikti apmeklējiet pilsētas zivju un augļu-dārzeņu tirgu.
Venēcijas zivju tirgus jeb Pesceria atrodas pavisam netālu no Rialto tilta un izņemot Svētdienas un Pirmdienas (pirmdienās strādā tikai blakus esošais augļu un dārzeņu tirgus) tajā, it īpaši agri no rīta un labāk otrdienās vai ceturtdienās var nopirkt visdažādākos netālās Adrijas jūras un arī tālāku ūdeņu iemītniekus. Pārdevēji ne vienmēr runās angliski, taču, ja runās, labprāt izstāstīs arī kā pagatavot jūsu izvēlēto bestiju.
Braucot uz Itāliju, ēšana, gribot negribot, izvērtīsies par ļoti nozīmīgu ceļojuma sastāvdaļu un gala beigās- arī tad ja neesat pieradis gatavot, klausoties Venēcijā pabijušo Latviešu stāstus par cīņām ar dzīvajiem, tirgū pirktajiem jūras iemītniekiem, īrēto dzīvoklīšu virtuvēs, šķiet, pirmie soļi pavārmākslā var izvērsties par aizraujošu izklaidi ne vienam vien vakaram.
Asiņainu skatu cienītāji veiksmes gadījumā varēs „sabildēt", kā atsevišķos rītos ar milzu nazi tiek nocirstas svaigo zobenzivju galvas. Tas izvēršas par garu un fiziski iespaidīgu priekšnesumu, ja spējat iedomāties zobenzivs, proti, teju vidēja auguma cilvēka izmēru.

Turpat blakus izvietots augļu un dārzeņu tirgus, kurā kā it visur Itālijā nopērkami sezonas produkti. Persikus ziemā nemeklējiet! Netālu izvietojušās arī miesnieku bodītes (Fedalgo, Echinea), siera un delikatešu veikali un uz centrālās ielas, kas ved no Rialto - Drogheria (jeb saldumu, riekstu un citu gardumu veikals) Mascari, kurā vienmēr atradīsiet labu vīnu, riekstus, šokolādi, visa veida tējas, saldumus utt. Turpat netālu arī vairākas labas maiznīcas un bioloģiskais veikals veselīga uztura cienītājiem. Parasti pēc tirgus apmeklējuma, venēcieši tiekas uz aperatīvu kāda no bāriem, vai Baccaro (tipiskas venēciešu ēstuves, kurās pieejamas sīkas uzkodas un majas vīns, līdzīgi kā Tapas Spānijā) tirgus tuvumā.

Otrs padoms būtu izbraukt ar laivu - vai nu apmaksājot ceļojumu ūdens taksometrā, vai arī atrodot kādu vietējo, kurš būtu ar mieru jūs izvizināt savā laivā. Pilsēta, uz to raugoties no ūdens šķitīs pilnīgi citāda un rūpes par tūristu burzmām paliks kājāmgājēju ziņā. Turklāt, ar laivu, var veikt ne vienu vien aizraujošu braucienu, atklājot lagūnas neskaitamās salas un saliņas, kurās var arī piestāt uz vasarīgu pikniku. Ja nesanāk citādi, arī brauciens sabiedriskajā transportā, jeb Vaporetto tā atvērtajā daļā ļaus redzēt to Venēciju, kuru kājām ejot nav iespējams apskatīt.

Trešais - lai pārceltos no viena kanāla puses līdz otrai un izbaudītu īsu braucienu gondolā, izmantot Traghetto, jeb pārcēlāja pakalpojumus (Gondola, kurā var sakāpt līdz 14 cilvēkiem), kas maksās tikai 0,50 EUR par braucienu viena virzienā.
Pilsetā protams var pastaigāties it visur, taču saulainā dienā noteikti ieteiktu palaiskoties Zattere krastmalā, piestājot slavenajā Gelateria Nico (Fondamenta de le Zattere ai Gesuati No. 922) saldējuma kafejnīcā.

Praktiski padomi - lielākā daļa veikalu no apmēram 12.00 līdz 15.30 tiek slēgti pusdienu pārtraukumam. Savukārt restorāni pasniedz maltītes no 12.00 vai 12.30 līdz, apmēram, 16.00 un tad no 19.00 līdz 22.00. Pierast pie šāda režīma, vismaz man nebija viegli, un joprojām, Rīgas ieraduma vadīts, nereti, dodos iepirkties pusdienas pārtraukuma laikā.

Nakts dzīve

Pilsētas nakts dzīve koncentrējas Banco Giro rajonā pie Rialto tilta, Santa Margherita laukumā, kā arī Fondamenta della Misericordia, kur vēl joprojām darbojas leģendārais džeza klubs Paradiso Perduto (Fondamenta della Misericordia, Cannaregio 2640). Diskotēku vai labu nakstklubu pilsētā teju nav. Tiesa gan, vasarā izdejoties var netalās Lido salas pludmales bāros un diskotēkas, vai arī pašā pilsētā jūnija, jūlijā notiekošajās Festa dell'Unita, kas pārvietojas no laukuma uz laukumu (Rialto, San Pietro di Castello, San Giacomo dell'Orio utt.) ar dzīvo mūziku un grilētu ēdienu bufeti. Līdz vēlai naktij „lounge" atmosfēru un dzērienus piedāvā arī bārs Aurora (Piazza San Marco 48-50 ) San Marco laukumā. Protams svētku, īpaši venēcijas Karnevala laikā, vai biennāles atklāšanas dienās var atrast arī virkni citu, speciāli organizētu pasākumu, kas turpinās līdz pat rīta gaismai.

Pirmie kruasāni pēc karsti pavadītas nakts Venēcijā „dabūnami" Rialto tilta apkaimē, tirgus pusē. Tur jau ap puspieciem tiek atvērti daži bāri, kuros bez tirgu apkalpojušajiem strādniekiem labprāt iegriežas arī vēl joprojām nakts uzdzīvi turpinošie.
Neskatoties uz pilsētas romantisko gaisotni, it īpaši vasarā, neieteiktu staigāt apkārt basām kajām, vai sedēt uz zemes, jo pēc trijiem naktī, kad lielākā daļa cilvēku jau devušies pie miera, tumsas iemītnieki - žurkas, sikspārņi un pavisam nomaļās un netīrās vietās arī nelieli skorpioni (kuri nav indīgi) dodas savas iztikas meklējumos.

Restorāni, kafejnīcas

San Marko laukumā, neapšaubāmi, jāiegriežas leģendārajā Florian (Piazza San Marco 56-59 ) kafejnīcā, kur savulaik karstās diskusijās dzimusi ideja par biennāles rīkošanu un kur pasēdēt mīlējuši teju visi pēdējā gadsimta lielākie kultūras dižgari - Vāgners (1813-1883), Brodskis (1940-1996), Prusts (1871-1922) u.c. Ja nevēlaties šķirties no paprāvas naudas summas, baudot dzērienus pie galdiņiem ārā, iesaku iemalkot kādu glāzi pie bāra, kājās stāvot, jo, kā it visur Itālijā, apsēžoties pie galdiņa jāmaksā augsts servisa procents, maksa par mūziku utml. Kā dzērienu var izvēlēties prosecco (šampanieša Itālijas variants) vai Venēcijā iecienīto aperitīvu Spritz (aperatīvs Aperol, Campari vai Select, baltvīns, minerālūdens, zaļā olīve un apelsīna vai citrona šķēlīte).

La Fenice operas nama tuvumā vēl joprojām lieliskas maltītes gatavo leģendārais restorāns A la colomba (1665, San Marco). Pateicoties starptautiskam mākslinieku konkursam par restorāna ēdienkartes noformējuma izstrādi (kurā piedalījies Pikaso un daudzi citi), tas pēckara gados bija kļuvis par nozīmīgu Venēcijas kultūras, mākslas un bohēmas centru. Mākslinieki, kuriem nebija naudas, norēķinājās ar gleznām vai zīmējumiem, pateicoties tam restorānā apskatāma ievērojama Karlo Karrā (1888-1966), arī Šagāla un Pikaso (nozīmīgākie darbi aizstāti ar kopijām) u.c. mākslinieku darbu kolekcija.

Pateicoties atsevišķu jaunu cilvēku entuziasmam un vēlmei meklēt senas receptes, autentisku Venēcijas virtuvi var izbaudīt restoranā Antica Adelaide (Calle Priuli, Cannaregio 3728), turklāt par visai demokratiskām cenām.
Gardēži, kuri ir gatavi atbilstoši maksāt par kvalitāti novērtēs zivju restorānu Da Fiore (Calle del Scaleter, San Polo 2202), restorānu Antiche Carampane (Terà delle Carampane, San Polo 1911), kas atrodas bijušajā kurtizāņu darba zonā, Osteria di Santa Marina (Campo Santa Marina, Castello 5911) vai Vecio Fritolin (Calle della Regina, Santa Croce 226), kur tie, kas vēlas vien uzkost, var iegādaties līdznešanai tūtiņu dažādu ceptu zivteļu (Fritto misto di Pesce). Savukārt viena no pilsētas jaukākajām picērijām Refolo (Campo San Giacomo dell'Orio, Santa Croce 1459) atrodama pie San Giacomo dell'Orio laukuma.

Tuvējās salas

San Servolo

(Vaporetto līnija Nr. 20 San Zaccaria-San Servolo-San Lazzaro degli Armeni)
Uz šīs salas, kas atrodas pavisam netālu no San Marko laukuma, līdz pat 1978. gadam atradās viens no diviem Venēcijas „vājprātīgo namiem". Šobrīd šajās telpās saimnieko Venice International University, kas bez šermuļus uzdzenošās dažādu psihiatriskās ārstniecības līdzekļu un liecību ekspozīcijas uzturešanas, regulāri organizē koncertus, seminārus, kino pasākumus un mākslas izstādes.

San Lazzaro degli Armeni

(Vaporetto līnija Nr. 20 San Zaccaria-San Servolo-San Lazzaro degli Armeni)
Rokas stiepiena attāluma no San Servolo salas atrodas San Lazzaro degli Armeni, jeb Armēņu sala, uz kuras saimnieko Armēņu katoļu ordenis. Plašajās klostera telpās ar dārzu, iespaidīgo bibliotēku u.c. vēsturiskajām vērtībām bez 15 mūkiem uzturas vēl 10 reliģiskie mācekļi un 15 Venēcijā rezidējoši Armēņu studenti. Šeit regulāri tiek organizēti arī ar biennāli saistīti mākslas projekti.

San Giorgio Maggiore

(Vaporetto Nr. 2)
Bijušajā benediktīniešu klosterī kopš 20. gs. 50. gadiem saimnieko Giorgio Cini fonds. Uz salas ir lieliska bibliotēka, plašs dārzs ar atvērto teātri, kā arī regulāri tiek organizēti dažādi laikmetīgās mūzikas koncerti, semināri, bet mākslas biennāles laikā arī izstādes. Klosteri iespējams apmeklēt izejamajās dienās, iepriekš piesakoties pa tālruni 0415289900. Uz salas nesen atvērta arī fonda kafejnīca ar lielisku skatu uz Svētā Marka laukumu.

San Michele

(Vaporetto Nr. 41, 42)
No Fondamenta Nuove krastmalas puses iespējams nokļūt Venēcijas kapsētā, San Mikeles salā, kur citu vidū mūžīgo mieru atraduši arī Brodskis, Stravinskis, Ezra Paunds, Djagiļevs u.c.

Murano, Burano, Torcello un San Francesco del Deserto salas

(Vaporetto LN)
Pēc Murano, jeb Venēcijas stikla ražotņu mājvietas apmeklējuma, interesanti apskatīt arī attālāko zvejnieku un mezģīņu paradīzi Burano. Esot šeit neaizmirstiet iegādaties tipiskos S formas sviesta cepumus Buranelli un, ja esat izsalkuši varat papusdienot restorānos Trattoria al Gatto Nero (da Ruggero) (Via Giuadecca 88, Burano) vai Riva Rosa (Via San Mauro 296, Burano).

Miera mīļotāji var iegriezties arī netālajā Torcello salā ar tikai teju 30 iedzīvotājiem un vienu no senakajām lagūnas baznīcām La Basilica di Torcello, kuru rotā atmiņā paliekošas bizantijas stila mozaīkas. Kajām uzkapjot baznīcas zvanu tornī, paveras fantastisks skats pār visu lagūnu. Gardēži noteikti novertēs lielisko Locanda Cipriani (Piazza S. Fosca, 29 - 30012 Torcello). Turklāt pēc labas maltītes, nogurušie, vai romantikas tīkotāji var apmesties virs restorāna izvietotajos viesnīcas numuriņos, kur klusumu un vientulību baudījuši ne viens vien slavens viesis (piem. Princese Diāna).
Savukārt, vēl klusākajā San Francesco del deserto salā/klosterī, kur iepriekš piesakoties pa tālruni 041-5286863 var palikt uz vairākām dienām un nodoties meditācijai.

Baznīcas

Gotikas, renesanses un baroka laika mākslas patieso grāciju vislabāk var izprast, apskatot mākslas darbus vietās, kurām tie speciāli radīti - baznīcu altāros, interjeros utml. ar visu arhitektonisko un sociālo kontekstu, nevis Luvra vai Ermitāžas muzeja pārblīvētajās ekspozīcijās. Tieši tapēc Venēcijā der iegriezties kādā no pilsētas teju 100 funkcionējošajām baznīcām, katra no tām slēpj kādu meistardarbu. Pēc nozīmīgākās un greznākās pilsētas katedrāles - San Marco apmeklējuma iesaku iegriezties arī Santi Giovanni e Paolo (Campo San Giovanni e Paolo, 6363, Castello) gotiskajā bazilikā, kuru mēdz dēvēt arī par Venēcijas panteonu, jo tajā apglabāti 17 Venēcijas republikas Dodži, kam uzstādīti cits par citu greznāki kapa pieminekļi. Baznīcā redzami arī Džovanni Bellīni (1430-1516) un citu autoru darbi.

La Basilica di Santa Maria Gloriosa dei Frari (3072, San Polo) ir viena no vērienīgākajām pilsētas gotiskajām katedrālēm ar diviem Ticiāna (1488-1576) meistardarbiem, ieprieksminētā Džovanni Bellīni un neskaitāmu citu izcilu mākslinieku gleznām un skulptūrām. Savukārt, par mākslinieka Paolo Veronēzes (1528-1588) mauzoleju tiek dēvēta La chiesa di San Sebastiano (Campo San Sebastiano, Dorsoduro), kurā glabājas ne vien viņa fantastiskie gleznojumi, bet arī pīšļi.

Ģildes jeb Scuole

Bez jau zināmākajiem pilsētas muzejiem (Pallazo Ducale, Museo Correr, Ca D'oro, Ca Rezzonico) apjomīgi Venēcijas renesanses klasiķu Jakopo Tintoreto (1518-1640), Vitores Karpačo (ap 1465-1525), kā arī lieliskā baroka laika meistara Džovanni Batistas Tjepolo (1696-1770) darbu ansambļi atrodami vēsturisko ģilžu, jeb Scuole ēkās.

Netālu no Svētā Marka laukuma esošajā Scuola Di S.Giorgio Degli Schiavoni jeb Scuola dei Dalmati (3259/a, Castello) atrodami monumentālie Vitores Karpačo gleznojumi. Pie Scuola Grande di San Rocco (3054, San Polo) dekorēšanas Jakopo Tintoreto pavadījis vairāk nekā 20 gadus, radot vairākus desmitus šedevru, kas kopā ar dažu citu autoru darbiem (Ticiāns, Tjepolo, Džordžone) tur apskatāmi arī šodien. Savukārt netālu no studentu uzdzīves centra - Santa Margherita laukuma, Scuola dei Carmini (2617, Dorsoduro) telpās, redzams lielisks Džovanni Batistas Tjepolo darbu cikls. Bez pieminētajām der uzmeklēt arī pārējās deviņas joprojām saglabājušās ģildes, kas pārsvarā gan iezīmīgas tikai ar savu arhitektonisko majestātiskumu.

Fondazione Querini Stampalia un arhitekta Karlo Skarpas projektētais dārzs

(5252, Campo Santa Maria Formosa, Castello)

Ģeniālā venēciešu arhitekta Karlo Skarpas (1906-1978) rekonstruētais Querini kultūras fonda ēkas dārzs un pirmā stāvā izvietotā izstāžu zāle (ar neregulāru, taču laikmetīgu mākslas izstāžu, dzejas lasījumu, teātra un mūzikas koncertu programmu) ir viens no retajiem modernās arhitektūras paraugiem pilsētā. Izstāžu zāles grīdā arhitekts izveidojis savdabīgu apūdeņošanas sistēmu, kas paisuma (acqua alta) laikā apgādā ar ūdeni dārza strūklaku. Dārzā arī simbolisks, vasaras laikā baltiem ziediem uzplaukstošs magnolijas koks. Pirmajā stāvā atrodas Querini kafejnīca, grāmatu un suvenīru veikals, augšējos stāvos - viena no pilsētas labakajām bibliotēkām ar plašu mākslas grāmatu sadaļu (pierakstīties, lasīt un lietot internetu var ikviens) un vēl augstāk - muzejs ar vēsturiski nozīmīgu gleznu un skulptūru krājumu (Džovanni Bellīni, Jakopo Palma u.c.), konferenču telpas, kultūras fonda FEEM mītnes vieta.

Citi nozīmīgākie Karlo Skarpas darbi pilsētā - skulptūru dārzs Venēcijas biennāles apsaimniekotajās Arsenale telpās, Giardini izvietotais grāmatu veikals un Venecuēlas paviljons, Venēcijas Ca Foscari Universitātes centrālās ēkas ieeja, kā arī netālu no Piazzale Roma esošāsVenēcijas Universitātes Arhitektūras Institūta IUAV centrālās ēkas ieeja. Universitātes telpās izvietota specifiska grāmatnīca, kur atrodami teju visas pasaules arhitektūras žurnāli un IUAV arhitektūras bibliotēka.

Fondazione Bevilacqua la Masa, La Galleria di Piazza San Marco un Palazzettto Tito

www.bevilacqualamasa.it

Bevilacqua La Masa fonds dibināts 1898. gadā pēc grāfienes Feličitas Bevilakvas iniciatīvas ar mērķi atbalstīt pilsētas jaunos māksliniekus, kuriem nav iespējas izstādīt savus darbus nesen aizsāktajās Venēcijas biennāles ekspozīcijās. Grāfiene pēc vīra nāves pilsētai ziedoja plašās Palazzo Ca Pesaro (2076, Santa Croce) telpas, kur sākotnēji darbojās leģendārā un dumpīgā Ca Pesaro izstāžu zāle, bet šobrīd izvietota pilsētas Modernās Mākslas Galerijas pastāvīgā ekspozīcija (tajā bez Itāļu mākslinieku Emīlio Vedovas (1919-2006), Džordžo de Kiriko (1888-1978) u.c. darbiem skatāmi arī Gustava Klimta (1862-1918), Marka Šagāla (1887-1985) u.c. darbi). Mūsdienās fonds iemainījis muzeja telpas pret divām izstāžu zālēm, kurās regulāri notiek dažādas laikmetīgās mākslas skates.

Telpās pie San Marko (71/c, San Marco) laukuma notiek visdažādāka rakstura laikmetīgās mākslas izstādes, savukārt Palazzeto Tito (2826, Dorsoduro), netālu no Santa Margherita laukuma, parasti tiek izstādīti jauno mākslinieku darbi, kā arī atrodas fonda biroja un arhīva telpas. Fonds reizi gadā veido izstādi-konkursu jaunajiem māksliniekiem un rīko regulāras mākslinieku tikšanās, kurās var piedalīties arī pilsētas viesi (vienīgi mākslinieki - kuratoriem un kritiķiem ieeja strikti aizliegta).

Galerija A+A, Palazzo Grassi

Netālu no Accademia tilta atrodas S. Stefano laukums, ap kuru izvietotas lielākā daļa vēsturiski nozīmīgo Venēcijas mākslas galeriju. Netālajā Campo S. Maurizio reizēm notiek antikvāro preču tirgus. Dodoties no S. Stefano baznīcas Palazzo Grassi (Campo San Samuele, 3231) virzienā, iespējams uziet A+A galeriju (3037, San Marko) - Slovēnijas kultūras ministrijas finansētu projektu, kas biennāļu laikā kalpo kā Slovēnijas nacionālais paviljons, bet citādi ir viena no retajām laikmetīgās mākslas galerijām pilsētā.

Turpinot ceļu, nonākam pie Palazzo Grassi, šobrīd ielākās laikmetīgās mākslas izstāžu zāles Venēcijā, kas šobrīd pieder vienam no pasaulē „ietekmīgākajiem" mākslas kolekcionāriem un markas Gucci īpašniekam Fransuā Pino. To, ka Pino Venēcijā jūtas labi un bauda īpašu pilsētas varasvīru labvēlību, pierāda arī nesen notikušā konkursa rezultāti par laikmetīgās mākslas izstāžu zāles izveidi bijušajās sāls noliktavās pie Santa Maria della Salute baznīcas. Pino un Tadao Ando duets pašvaldības izsludinātajā konkursā pārspēja Gugenheima fondu un arhitekti Zahu Hadidu un pēc restaurācijas darbu beigšanas šeit varēs skatīt atlikušo ambicozā francūža kolekcijas daļu.

Peggy Guggenheim Collection Venice

(701, Dorsoduro)
Bagātās amerikāņu ēbreju ģimenes atvase Pegija Gugenheima savu kolekciju pirmo reizi Eiropā izstādīja 1948. gada mākslas biennāles ietvaros tolaik tukšajā Grieķijas nacionālajā paviljonā. Tajā bija daudz novatorisku darbu, kas Itālijas un Eiropas publikai vēl nebija pazīstami (Džeksona Polloka action painting u.c.). Īsi pēc tam Pegija nolēma palikt Venēcijā, iegādājās Palazzo Venier dei Leoni, un 1949. gadā pēc ēkas dārzā notikušās skulptūru izstādes kolekcija tiek atvērta plašākai publikai.

Minētais palazzo ir arhitekta Lorenco Bosketti darbs un vienīgā nepabeigtā (uzcelts tikai palazzo pirmais stāvs) celtne ar skatu uz lielo kanālu. Pārstrukturējusi ēku, Pegija tajā dzīvoja līdz pat mūža nogalei, sadarbojoties ar pasaulē atzītiem māksliniekiem un Itālijas un Venēcijas mākslas vides radošākajiem pārstāvjiem (Lučio Fontāna, Emīlio Vedova). Muzejā apskatāma vērienīga modernās mākslas pastāvīgā ekspozīcija kā arī regulāras tematiskās izstādes. Kompleksa dārzs un kafetērija ir suģestējošs punkts, kur var lieliski pavadīt ne vienu vien vasaras pēcpusdienu.

Saldējuma tirgotava Alaska

Pēc radoši pilnvērtīgas dienas Venēcijā ir grēks atteikt sev kādu kulinārijas baudu.
Neskatoties uz izplatīto mītu par slaveno itāļu saldējumu, vairs tikai retais saldējumu pārdevējs Itālijā gatavo savu preci no svaiga piena un augļiem, riekstiem. Viens no viņiem ir Carlo Pistacchi (latviski tas varētu būt Kārlis Pistācija) kas ir nelielās tigotavas Alaska īpašnieks. Viņa „ateljē" atrodas netālu no San Giacomo laukuma pa ceļam uz dzelzceļa staciju. Karlo ir sicīlietis (no kurienes tad nāk saldējuma gatavošanas tradīcija, ja ne no Sicīlijas!), saukts arī par regeja saldējuma vīru, jo ir kaislīgs regeja fans ar lielāko šīs mūzikas kolekciju visā pilsētā. Venēcieši mēdz jokot, ka viņš saldējumu varētu uztaisīt pat no zābaka. Iegriežoties bodītē, ikreiz gaida pārsteigums - atsvaidzinošs bazilika saldējums, kardamona, zaļās tējas, burkānu, selerija saknes, cigoriņu garšas gelato, kā arī klasika - ingvera, pistāciju, mandeļu, lazdu riekstu, šokolādes, tiramisu, dažādu augļu un vienkāršais piena saldējums. Vasarās Karlo ir viens no retajiem, kas gatavo granita (bieza augļu sula ar ledu) no svaigiem augļiem - zemenēm, persikiem, citroniem. Šīs bodītes dizains ir milzu Jamaikas karte un mūzika - nepārtraukts regejs. Šeit saldējumu sev iepērk arī vairāki „augstā gala" restorāni, un vasarās Karlo patīk uzkavēties bodītē līdz pat pusnaktij (Alaska atveras tā ap 12 dienā, kad saimnieks kārtīgi izgulējies ierodas darbā). Runāts tiek gan franču, gan angļu, gan itāļu valodā, un jebkura ne pārāk izdevusies diena pēc sarunas ar šo vīru šķitīs brīnišķīga. Alaska slēgta laikā no novembra līdz aprīlim.

Venēcijas Kazino - Vāgnera dzīvoklis

Spēlmaņiem šī neapšaubāmi ir paradīze, kaut arī kā stāsta nepavisam ne lēta. Savukārt Vāgnera mīļotājiem iepriekš sazinoties ar Vāgnera asociācijas pārstāvjiem iespējams apskatīt mirušā komponista memoriālo dzīvokli, kas neizceļas ar bagātīgu ekspozīciju, tomēr varbūt rūditiem faniem ir teju obligāts pieturas punkts. Ka nekā vieta kurā, komponists, kuram Venēcieši, kad tas spēlēja San Marko laukuma neaplaudēja kā ienaidnieka, jeb Austrijas impērijas pārstāvim, nāves vieta.

Palazzo Vendramin-Calergi, Cannaregio 2040

Erotiskās mākslas muzejs

Pavisam nesen atvērtais muzejs piedāva visai bezgaumīgu ekspozīciju ar visdažādākajam bildītēm, glezninām, skulptūrām un citiem priekšmetiem - „.par tēmu". Acīmredzami veidots pēc Amsterdamas un Kopenhāgenas muzeju parauga, ar nepārprotamu mērķi - nopelnīt, muzejs ir visai trūcīgs, taču iespējams laika gaitā ekspozīcija tiks papildināta ar ko interesantāku. Tiesa gan tūristiem, kas nopietnāk interesējas par pilsētas vēsturi šeit iespējams koncentreta veidā izlasīt uz planšetēm izvietoto informāciju par Venēcijas kā uzdzīves un orģiju paradīzes (it īpaši jau 18. gadsimtā) vēsturi. Šo Venēcijas republikas realitāti ceļveži apskata visai ierobežoti. 18. gadsimta karnevāli ilga visu gadu. Prostitūcija, kas savulaik tika legalizēta, lai cīnītos pret homoseksuālisma izplatību sita augstu vilni un Carampane rajoniņš, kur atrodams arī Ponte delle tete (jeb pupu tilts) bija slavens ar to, ka publisko namu dāmas sagaidīja savus klientus pa logu izliekot vispārējai apskatei kailas krūtis.
Vēl muzejā pieejamajos materiālos tiek lēsts, ka izvirtība Venēcijas karnevālu laikā bija neatņemama sieviešu klosteru dzīves realitāte un, ka savulaik Venēcieši uzskatīja, ka maskā pastrādāts grēks, nemaz nav īsts grēks, jo maskējies grēkotājs jau ir cita persona. Muzejā, protams arī nedaudz par Kazanovu un slaveno kurtizāni Veroniku Franko. Augštāvā, starp virkni bezgaumīgu „laikmetīgo erotisko mākslinieku" darbiem atsevišķa istaba veltīta arī Itāļu fenomenam - režisoram Tinto Brasam.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Laura

Apmeklēja: Venēciju apmeklēsim Aprilī.

Paldies, Jums par tik superīgu aprkastu un ieteikumiem. Visur nepagusim būt, bet lielu daļu paņemsim no Jūsu ieteikumiem🙏

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: