Insider: Andris Vītoliņš
Kad Rīgas kļūst par daudz un kļūst par šauru, tad dodos uz Liepāju. Nereti attālums starp galvaspilsētu un Liepāju tiek krietni pārvērtēts, lai gan, patiesību sakot, tā ir tikai vienas bezmērķīgas vakara Facebook skrullēšanas attālumā. Savulaik pat devos uz Liepāju, lai no turienes tālāk ar prāmi mērotu ceļu uz Parīzi. Šobrīd prāmju satiksme ir vēl aktīvāka – ar galamērķiem Zviedrijā (Nīneshamne) un Vācijā (Travemindes osta Lībekā). Netālu pieejams arī Klaipēdas un Ventspils prāmis. Šādi ceļojot iespējams uzvarēt lielu gabalu Eiropas. Lai gan ziemas periodā šāds ceļošanas veids var šķist mazliet depresīvs, vasarā to baudīt uz saules apspīdētā klāja ir absolūti lieliski. Jāņem arī vērā, ka prāmji mēdz būt dažādi. Esmu ceļojis ar kravas automašīnu pārvadātājiem - šie prāmji var uzņemt tikai kādus 150 pasažierus. Uz šādas liellaivas pieejama ir zemo cenu ēdnīca, lētais bāriņš, veikaliņš, kā arī spēļu automāti jeb “vienroči”, ko raustīt. Publiku šeit veido fūru šoferi no dažādām valstīm – bieži vieni un tie paši, kuri pazīst viens otru un visu apkalpi. Atmosfēra ir interesanta. Šis nu būtu tāds industriālais prieks!
Tāpat Liepājā ir arī lidosta. Viena no pirmajām Eiropas standartiem atbilstošā lidosta Eiropā, kas pēc tehniskajiem parametriem ir krietni modernāka par Rīgas lidostu. Arī no salīdzinoši tuvās Palangas lidostas lido virkne lidkompāniju.
Par vārtu trūkumu uz ārpasauli Liepāja sūdzēties nevar - šajā ziņā tā ir gana pašpietiekama pilsēta.
Liepāja vispār ir lepna. Deviņus mēnešus tā bijusi Latvijas galvaspilsēta. Šeit dzimušais Miķelis Valters arī bija pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš publiski izvirzījis ideju par suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. Un tieši Liepājā 1986. gadā notika pirmie mītiņi, kuros karavīri pamatīgi izdzenāja vietējos Helsinki-86 grupas biedrus. Liepājai ir sena dumpošanās vēsture.
Lai gan daudz cietusi, pilsēta savu vēsturi labi atklāj arhitektūrā. Daudzās it kā necilās Liepājas ēkās jaušams imperiālais gars. Kamēr Rīgas centra ēkām kāpņutelpas ir iespiestas dziļumā, Liepājā šur tur pat divstāvu vai trīsstāvu ēkām kāpņutelpas ar skaistiem gleznojumiem ir centrētas uz fasādes pusi. Šāda pompozitāte savulaik bija Berlīnes vai Parīzes lepnības kultūrai piederīga.
Noteikti vērts apmeklēt pilsētas muzeju, kura ēkā labi saglabājies villas interjers ar fantastisku foajē. Muzeja ēka nepārprotami liecina par Liepājas Grande Epoque laiku greznību vai... drīzāk parāda, kas šajā pilsētā ir zudis.
Kolosāla vieta no arhitektūras viedokļa Liepājā ir ebreju kapi jeb Līvas kapsēta. Tajos var atrast 19. gadsimta bagāto žīdu kapu pieminekļu līniju, tad arī vēlāko laiku ebreju - ienācēju kapavietas. Šeit interesanti vērot, kā mainījusies rakstība – ivrita rakstība, jidišs, tad kirilica rakstība... Jā, Liepājā arī uz ēku fasāžu plāksnēm var izlasīt “vācu genocīda laikā pret ebrejiem šeit slēpās žīdi”. Tā tas ir daudzviet Kurzemē, un ebreju mantojums Liepājā ir ievērojams un viņu kultūrdzīve šeit bijusi ļoti aktīva.
Liepāja ir ļoti pateicīga velobraukšanai. Tā ir liela un reljefa ziņā plakana, turklāt veloceliņu tīkls pārklāj visu pilsētu. Liepājā notiek arī iknedēļas piektdienas vakaru velobraucieni pa naksnīgajām Liepājas ielām un tās apkārtni - Nakts Velo Rats organizētājos pasākumos, kuros piedalās pat līdz 200 cilvēkiem.
Pateicoties lieliskajai gaisa kvalitātei, pilsēta ir ļoti piemērota skriešanai. Var skriet gar jūru vai izvēlēties parku. Pilsētas parka zona ir ļoti gara, un tāds ir arī skriešanas celiņš, kas aizstiepjas līdz pat pilsētas robežai, tādēļ sliktākos laika apstākļos vienu pusi pilsētas var noskriet aizvējā.
Sportiskajām aktivitātēm kalpo arī Liepājas trīs baseini. Olimpiskā centra baseinam ir labs skats pa logu. Peldbaseins Hidrolats, kas savukārt atrodas varbūt ne tik baudāmajā rūpnīcas teritorijā un ir saglabājis savu padomju laika veidolu, vienlaikus tiek pildīts ar smilšu filtrēto ūdeni - vienu no labākajiem baseina ūdeņiem Latvijā. Savukārt peldbaseins Ezerkrasts ir mūsdienīga un moderna alternatīva, ko iecienījuši vietējie.
Vasarā Liepājas pludmalē parādās virkne pludmales kafejnīcu, kurām, atšķirībā no visai bezpersoniskajām Jūrmalas iestādēm, īpašnieki nemainās, turklāt tie nāk no vietējo vidus. Katra no tām plastmasas teltīm, kas tur vasarā tiek saslietas, pieder cilvēkiem, kam pilsētā ir sava seja un savs apmeklētāju loks.
Savukārt pilsētas restorānu un ēstuvju aina piedāvājuma ziņā ir visai dāsna. Ir tādas „ātrās” vietas, kā bistro Trīs Sivēni (Zivju iela 3). Ir hipsteru vieta Darbnīca (Lielā iela 8) ar labu kafiju un dažādām interesantām alus šķirnēm vasarā. Ir Boulangerie (Kuršu iela 2), kurā maizi cep turpat uz vietas, vienmēr laba gaisotne, no rītiem dzīvīga enerģija un svētdienās - omletes.. Ir dizaina kafejnīca Roma Cafe (Zivju iela 3) - vēsturiskajā Romas dārzā, kas vizuāli līdzīga viesnīcas Promenade (Vecā ostmala 40) restorānam tās iekšējā dārzā.
Karostas teritorijā esošajā Beberliņu ezerā ir iekārtots veikparks. Ūdens tur ir siltāks un klimats - citādāks. Saistošs tas ir tiem, kurus interesē makšķerēšana vai izbraucieni ar laivu. Starp citu, lielai daļai liepājnieku ir sava peldierīce. Liepājas iedzīvotāji arī iedalās tajos, kas nāk no Ezerkrasta mikrorajona, un tajos, kas dzīvo pilsētas dienvidrietumu rajonā. Pirmie ir ezera fani, jo tiem ūdens siltāks un nav jūras vēju pūtiens logos, kamēr otrie iestājas par savu jūru, jo tur neesot odu.
Uz ezera arī atrodams no arhitektūras viedokļa interesants, Latvijai netipisks objekts. Padomju laikos Metalurgam bija absurda ideja – pusi ezera aizbērt un pāri tam uzbūvēt dambi. Kādi divi kilometri arī tika izbūvēti, tad projekts aprāvās, bet uzbērums ezerā palika. Tagad uz tā nolikts putnu vērošanas tornis. Šis uzbērums var būt interesants velomaršruts, jo sanāk iebraukt diezgan tālu ezera vidū, no kurienes iespējams redzēt pilsētu no citas perspektīvas. Turklāt šī ir visai mazapgūta vieta.
Starp citu, ārvalstniekiem, jo sevišķi japāņiem, interesantākais Karostas aspekts ir tās saistība ar Krievu-japāņu karu (1904-1905). Tieši no šiem fortiem Krievija uzbruka Japānai. Krievi krita gūstā, un viens no miera izlīguma punktiem bija fortus nojaukt. Padomju laikā kinostudija Mosfilm fortos filmējusi dažādas cara laika episkās filmas, krievu filmas par krievu floti un karu, tajā skaitā Latvijas PSR spēlfilmu Pilsēta zem liepām (rež. Aloizs Brenčs,1971) - par Lielo Tēvijas karu.
Liepājā ir vairāki radošo cilvēku loki. Ir mediju mākslinieki, ir tāda pat savā ziņā daļēji neformāla glezniecības studija... Ir cilvēki, kas aizraujas ar klasisku, bet nekomerciālu glezniecību, kas netipiski citām provincēm. Jaunieši šeit aizraujas ar kādu progresīvo kultūru, ir Jauniešu Māja Kungu ielā...
Manis paša pēdējos darbos bijis daudz Liepājas. Interesants gleznošanai bijis Liepājas tramvaju depo no iekšienes, kas gan nav oficiālas ekskursijas galamērķis. Ir bijis arī motīvs no Liepājas televīzijas torņa.
Tad ir dažādas mūziķu vides. Liepājas rokenrols gan ir pārvācies uz Rīgu. Īstā mūzikas dzīve šobrīd notiek ap klasisko mūziku un koncertzāli Lielais Dzintars. Otra daļa noris ap Fontaine Palace, kur aizvien aktuāls rokenrols – tikai citā izpratnē, nekā tajā, ar ko klasiski tiek asociēta Liepāja.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.