ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Insider's view · Eiropa · latvija · Rīga

Piecu pazīstamu blogeru iecienītākās Rīgas takas – Sarkandaugavā, Pārdaugavā, Pļavniekos, Purvciemā...

Sarkandaugavas kolorīts

Blogā www.iinuu.lv Inga un Ēriks raksta par visu, kas nepieciešams dzīvespriekam un dzīvesziņai. „Dzīvesziņā” atspoguļojot to, ko paši saprot, vēro un zina par pasākumiem, izstādēm un norisēm, savukārt „dzīvespriekā” - par to, ko vairāk uztver emocionāli ar sajūtām un izjūtām - vairāk pa foto, mākslu, ceļojumiem un rokdarbiem.

Inga un Ēriks par savu rajonu sauc Sarkandaugavu: „Kur barčiki strādā visas 24 stundas diennaktī un kedu pāri karājas uz elektrības vadiem”.

Industriālā Sarkandaugava izceļas ar savu veco un seno vēsturi, kuru vizuāli iezīmē vecas mājas un interesantas celtnes, kas veidojušās dažādos laika posmos. Tieši Sarkandaugavā atrodas Latvijā lielākā alus darītava „Aldaris”, Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence „Dauderi” un Daugavas atteka - soda grāvis, kurā agrāk slīcināja pilsētas raganas.

Pastaigai piemērotas vietas ir bijušais Dauderu parks - gar pa pusei aizaugušo Sarkandaugavas upīti, kā arī vecā koka Sarkandaugava, piemēram, Sīmaņa iela.

Sarkandaugavā iespējams iziet cauri vismaz trīs gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Sākot ar 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma koka un mūra ēkām, tā dēvētajām “Staļina mājām” un citiem padomju laika arhitektūras paraugiem - beidzot ar moderniem biroju kompleksiem, kas saradušies tikai pēdējos gados.

Lieliska vieta Mežaparka privātmāju rajonā ir mini restorāns „Gustavs Ādolfs”, kas atrodas blakus 11. tramvaja sliedēm. Tajā iespējams gan mierīgi pasēdēt nesteidzīgā gaisotnē, gan paēst kārtīgas vakariņas. Mājīgo noskaņu rada sarkanīgās sienas ar daudzajām senlaiku fotogrāfijām, avīžu izgriezumiem un neierasti zaļganie griesti, kas saskaņoti ar karameļu brūniem krēsliem un galdiem. Ne tikai interjers šajā vietā ir baudāms. Dzērienu izvēle ir plaša, ēdiens ir sātīgs un tiek pagatavots lielās porcijās, savukārt tā noformējums ir bauda ne tikai garšas kārpiņām, bet arī acīm. Apkalpošana ir laipna un neuzbāzīga.

 

Velomaršruti Pārdaugavā 

Recepšu bloga www.krista.lv autore Krista Baumane, būdama īstena rīdziniece, savu sirdi ir atdevusi Pārdaugavai.

Man tuvs ir Āgenskalns, dzīvoju netālu no tā. Viena no manām mīļākajām ielām ir Liepājas iela, kas iet gar Stradiņa slimnīcu. Šī iela gar abām tās malām ir apstādīta liepām. Kad tās sāk ziedēt, pastaigas vai velotūres šeit ir vienkārši burvīgas.

Pavasarī Rīgas maršruti paliek arvien garāki. Vairākus gadus mans iemīļotākais riteņbraukšanas maršruts ir no Pārdaugavas uz Kluso centru - pa Liepājas ielu pāri dzelzceļam, garām Stradiņa slimnīcai, tālāk gar Mazo Arkādijas parku, pa Kokles ielu līdz Uzvaras parkam. Tad seko brauciens pāri Akmens tiltam un cauri Vecrīgai, pa Bastejkalnu un Kronvalda parku līdz Alberta ielai.

Pārdaugavas lielākais skaistums ir Āgenskalna vecās mājas. Daudzas ielas atgādina „dziļo lauku” idilli. Var novērot, ka cilvēki šeit viens otru pazīst. Arī paši ielu nosaukumi smaržo pēc laukiem - Vasaras, Lapu, Meža, Zvanu, Puķu, Bišu, Medus, Augļu ielas...

Īpaši mīļa vieta man ir Smiļģa un Amālijas ielas krustojums. Jā, starp citu, viena ielu grupa šeit kristīta senlaicīgos sieviešu vārdos - Amālijas, Lavīzes, Olgas, Ernestīnes, Pārslas iela... viegli iztēloties daiļas, sirmas kundzes, kas viena pie otras ciemojas, dzer tēju un cienājas ar pašaudzētām zemenēm.

Āgenskalnā parādās arvien vairāk mazu, burvīgu veikaliņu. Piemēram, jaukā beķereja “Ciemakukulis” Nometņu ielā, kurā cep maizīti trīsstūrveida formā. Maizi gan šeit īsti nekad nopirkt nevar, jo tā tiek acumirklīgi izpirkta.

Cenšos atklāt vietas ārpus centra. Pagājušā gada atklājums - Dzegužkalns. Tā ir augstākā vieta Rīgā - skaista, burvīga vieta pastaigām ar bērniem.

Siltā pavasara dienā es ieteiktu cilvēkiem pastaigāt pa Rīgu bez mērķa. Vienkārši klīst un apmaldīties. Tā sajūta, ka nezini, kurp aiziesi, teju vienmēr sagādā pārsteigumus. Saka, ka Rīga nekad nebūšot gatava, tāpēc ceru, ka vienmēr būs kāds nezināms stūris, ko no jauna atklāt.

 

Purvciema mazdārziņi un šašliku ēstuves 

Caur nedaudz feministisku prizmu raugoties, Linda Curika savā blogā www.miomilo.lv vērš uzmanību labiem un ne tik labiem stāstiem. Iedvesmojas no cilvēkiem, kas spēj uz lietām paskatīties citādāk un būt radoši.

Blogeres mājvieta Rīgā ir Purvciems, ko viņa atzīst par otru labāko rajonu aiz Mežaparka, tāpēc ikreiz ejot garām kādai miskastei netālu no savas darba vietas Alberta ielā, Linda jūtas aizvainota par uz tās pausto viedokli: „Labāk būt miskastei klusajā centrā, nekā strūklakai Purvciemā”.

Purvciema Stirnu ielas mazģimeņu mājām piemīt milzīgs šarms. Vecajām sieviņām, kas mēdz  te iznākt ar savu ķeblīti pasēdēt zem klajas debess, katrai ir savs mazais dārziņš. Dārziņam apkārt apstādīti asi krūmi, pa starpām var redzēt tur augošās puķes, rabarberus, kartupeļus - pa bišķītim no visa. Dārza sānā ierīkoti mazi, mazi vārtiņi. Katrai tantei ir sava vieta, un tas savā ziņā ieskicē latviešu zemnieka dabu.

Deviņdesmitajos gados Purvciemā un Pļavniekos „izauga” ne viena vien šašliku vieta. Divas no tām ir saglabājušās vēl joprojām. Pirmā un vecākā ir „Šašliku pagasts” (Dārzciema iela 46). Patiesībā tā ir vesela pilsēta ar mazām mājiņām, celiņiem un ļoti labiem šašlikiem. Otra ir līdzīga, bet jau šikāka – „Erebuni”, armēņu nacionālās virtuves restorāns (A. Deglava 55b). 

Vēl viena īpaša vieta atrodas Biķernieku ielā 42, kur dzīvojamā māja ar dārzu ir pārveidota par vīna bāru/kafejnīcu ar nosaukumu „Vīna un gaismas ieleja”.

Šobrīd ar nepacietību gaidu laiku, kad būs iespējams atklāt motorolleru sezonu. Esmu apsēsta ar savu tirkīzzilo motorolleri - tā ir mana brīvības atslēga. Ar motorolleri iespējams ātri sasniegt galamērķi, sajust gan lietu sejā, gan pēclietus smaržu gaisā, kamēr ar mašīnu veidojas pasīva braukšanas sajūta, it kā kastē atrodoties.

Rīga ir lieliska ar tās slepenajām vietām, kuras katram ir savas. Pavasaros pilsētā atdzīvojas arī vārtrūmes - tajās saplaukst koki un viss sazaļo. Šādas vietas var atrast, izložņājot Lienes un Stabu ielas. Tikai nevajag nobīties un droši doties iekšā!

Viens no labākajiem pilsētas šortkatiem iezīmējas cauri Rīgas 1. slimnīcas teritorijai uz Miera ielu. Ieteiktu iziet cauri pašai Miera ielai, kas bagāta dažādiem veikaliņiem un kafejnīcām. Savukārt slimnīcas teritorijā ir saglabājušās vairākas vecas mājas, un pavasarī arī šeit atgriežas zaļums. 

Rīgā ar sabiedrisko transportu var ērti un vienkārši nokļūt pie dabas. Kad laiks ir siltāks, paņemu peldkostīmu un braucu ar 2. vai 24. autobusu, piemēram, uz Vecmīlgrāvi. Vēl viena iespēja ir doties ar 3. autobusu uz Bolderājas pludmali. Turklāt tās ir divas pilnīgi dažādas pasaules - Bolderājas un Jūrmalas pludmales.

 

Priežu mežs un bērzu birzis Pļavniekos  

Pilsētvides bloga www.urbantrip.lv autors Džerijs Šterns kopš agras bērnības dzīvo Pļavniekos. Lai arī tam nav tā labākā slava un ar dārgu fototehniku nav prātīgi doties dažādu nostūru pastaigās, šis rajons Džerijam pa īstam ir pieaudzis pie sirds.

Lielu daļu rajona aizņem priežu mežs un bērzu birzis, kurās ierīkoti pastaigu parki. Neskatoties uz vietas skarbo vēsturi, patīkamākais pastaigu maršruts ir tieši Biķernieku mežs. Uz šīs vietas kontrastu pamata, ir iespējams pārdomāt dzīvi un saprast, kas tajā īsti ir svarīgs un kas nemaz tāds nav.

Esmu tējas cienītājs, tāpēc dodos uz kafejnīcām, kur pasniedz labu tēju. Viena no tādām ir Miera ielas republikas kafejnīca “Taka” ar tās brīnišķīgo brūkleņu tēju un sasodīti labu komiksu uz tualetes sienām!

Neesmu no tiem “pingvīniem”, kas ar velosipēdu Rīgā pārvietojas arī ziemā. Bet sezonā ar velo cenšos izbraukt maršrutus, kurus ar kājām nekad neizietu, piemēram, uz Andrejsalas tālo molu. Tikko vēl esi bijis mutuļojošās pilsētas pašā viducī un pēc neilga brīža jau meditē pie jūras...

Arī Rīgā vajag censties uz ierastām lietām paskatīties no citas puses. Reizēm pietiek vien tuvējā parciņā apsēsties uz cita soliņa un paraudzīties no cita leņķa, lai ieraudzītu ko jaunu, ierastā ainavā agrāk nemanītu. 

 

Skriešanas maršruts Mežaparkā 

Kaspars Misiņš, bloga www.kasparsmisins.lv autors agrāk aktīvi blogoja par un ap tehnoloģijām, bet nu jau kādu laiku ir izveidojis savu personīgo blogu. Tagad tajā var atrast informāciju ne tikai par jaunākajām tehnoloģijām, bet arī dažādām aktīva laika pavadīšanas iespējām.

Kaspars tikai pēc diviem nodzīvotiem gadiem Rīgā, spējis iejusties pilsētā. Tas noticis mirklī, kad tika iegādāts velosipēds.

Braucot ar riteni, visvairāk novērtēju Mežaparkā esošās takas – līdzko, braucot pa celiņiem, kādu pamanu, dodos tik iekšā mežā.

Skriešanai maršrutus izvēlos dažādus. Gan pa Kokneses prospekta vienu pusi, gan otru pusi. Kokneses prospekts ir tā iela, kuru zina daudzi - kaut arī nosaukums varbūt izklausās nedzirdēts. Tas ir tas ceļš, kas aizved uz Zooloģisko dārgu - vietu, kas visiem asociējas ar Mežaparka sākumu. Skrienot pa kreisi, var baudīt klusu un mierīgu skrējienu gar privātmājām, ko nepārtrauc garām braucošas mašīnas. Ja gribas skriet vairāk, nogriežos  vēl kādā šķērsielā.

Skaistā un saulainā dienā es ieteiktu Mežaparkā aizstaigāt arī līdz Ķīšezeram. Paskatīties, kā vienuviet satiekas ziema un pavasaris. Saule spīd, kāds putniņš čivina, bet uz ezera ir ledus un bļitkotāji. Lai būtu siltāk līdzi var paņemt tēju vai kafiju.

Šis pavasaris noteikti aizsāksies ar skriešanu un garākām pastaigām, jo aprīļa beigās dodos uz Spāniju - noiet aptuveni 280 km no Santjago ceļa. Pēc atgriešanās būs jau Nordea Rīgas maratons, kurā šogad esmu pieteicies uz pilno maratona distanci. Skrienot pievēršu uzmanību apkārtnei, vēroju un reizēm apstājos, lai nofotografētu. Parasti tie ir kādi nejauši noķerti momenti, piemēram, nosarmojuši koki, kas pavasarī nav nemaz tik ikdienišķa lieta. 

Paliekot pilsētā, nereti iegriežos Coffee In, kas patīk kafijas un atmosfēras dēļ. Un tomēr – izraugos aktivitātes ārpus telpām, svaigā gaisā – mierīgās un klusās vietās.

 

Attēli: Alus darītava "Aldaris" Tvaika ielā un Kārļa Ulmaņa rezidence "Dauderi". Foto: www.iinuu.lv

 

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.