Insider: Māra Skujeniece
Amsterdama ir kā mini Ņujorka
Latviešu dizainere Māra Skujeniece, kas savulaik absolvējusi prestižo Eindhovenas dizaina akadēmiju un šobrīd tajā ir pasniedzēja, nu jau vairāk kā desmit gadus dzīvo Amsterdamā un vada pati savu dizaina studiju. Viņa darbojas gan keramikas, gan tekstila, gan interjera jomā un ar saviem darbiem, kas iemieso izsmalcinātu stila izjūtu un vienlaikus roku darba siltumu, iemantojusi jau starptautisku atpazīstamību. Māras radītie interjera dizaina piekšmeti pārdodas 11 Eiropas pilsētās, tostarp arī divos dizaina veikalos Amsterdamā – The Frozen Fountain un Vivian Hann. Un viņa laipni piekrita dalīties ar anothertravelguide.com savos – nu jau īstenas amsterdamietes, pilsētas noslēpumos.
Marlēne Dimā (Marlene Dumas), kuras personālizstāde šobrīd skatāma Amsterdamas Stedelijk muzejā, kādā intervijā izteikusies, ka Amsterdama ir lieliska vieta māksliniekam. Kā tev šķiet?
Grūti pateikt. No vienas puses Amsterdama kā pilsēta nav viegla, taču salīdzinot ar citām Eiropas metropolēm, tai ir ļoti labs izmērs. Man arī patīk, ka var tā diezgan anonīmi pa to dzīvoties. Katrs, kas še mīt, šo pilsētu izmanto un pa to kustas savādāk. Piemēram, Roterdama no dzīvošanas viedokļa ir daudz izaicinošāka. Ja Amsterdamā vienlīdz harmoniski līdzāspastāv vecais un jaunais, Roterdamā ir sajūta, ka kāds visu laiku mēģina kaut ko pierādīt. Savukārt Amsterdamai nekas vairs nav jāpierāda un tas dod miera sajūtu.
Amsterdama ir sarežģīta tādā ziņā, ka ir ļoti blīva. Ir jāmeklē savas vietas un ceļi. Es, piemēram, tā dēvētajā pilsētas centrā gandrīz nekad neesmu. Jo kā Amsterdamas iedzīvotāja, es to vairs neuztveru kā sava ikdienas maršruta daļu. Vienkārši pabraucu garām, jo ikdienā mani nekas ar to nesaista. No otras puses – Amsterdamā ir daudz interesantu rajonu, kas organiski pāriet viens otrā. Turklāt tie visi ir ļoti viegli sasniedzami. Pilsētai ir ļoti cilvēcisks formāts – gan tās arhitektūrā, gan pašā pilsētvidē.
Amsterdamā lielākoties visi dzīvo mazās vietās, jo par saprātīgu cenu centra tuvumā neko izīrēt nav iespējams. Visi, kam nepieciešams vairāk par vienu vai divām istabām, pārceļas uz citām pilsētām. Līdz ar to vietējie ļoti izmanto publisko telpu, parkus, kuri Amsterdamā arī ir. Es, piemēram, dzīvoju starp diviem parkiem – Vondelpark un Rembranta parku. Pirmajā viss notiek, otrs ir vienkārši liela telpa. Amsterdamai nenoliedzami piemīt savs magnētiskums. Šajā pilsētā visi ir no kaut kurienes. Tāda mini Ņujorkas sajūta.
Kādi ir īstie amsterdamieši?
Interesanti, ka lai gan Amsterdamā ir daudz holandiešu, lielākoties arī viņi visi ir ieceļotāji – no citām Nīderlandes pilsētām. Tā kā dziedu korī, pazīstu arī dažus īstenus amsterdamiešus, kas šajā pilsētā ir dzimuši un dzīvo jau vairākās paaudzēs. Tipiskais amsterdamietis uzskata, ka par visiem visu zina vislabāk un neviens viņam vairs nepateiks neko jaunu. To var redzēt arī veidā, kā cilvēki brauc ar divriteni. Sarkanā gaisma nenozīmē sarkano. Tā drīzāk ir kā bullim lupata – visi vēl ātrāk brauc pāri. Sak, tagad es šeit braucu un jūs pārējie pavirzieties malā. Autoritātes amsterdamiešiem nekad nav bijušas lielā godā un nav arī šodien. Kā es gribu, tā daru – tā ir tipiska attieksme, kas amsterdamiešiem ir jau gēnos un, ja gribi kaut kur tikt, tev tā ir jāpieņem un jāsāk drusku citādi kustēties pa šo pilsētu. Nevar tā – atvainojiet... Pirmajā mirklī varbūt to nav viegli pieņemt. Holandieši par sevi ir diezgan pašpārliecināti, un tā nenoliedzami ir pozitīva iezīme.
Vai Amsterdamā kā pilsētā tevi arī kaut kas kaitina?
Man vienmēr ir skumji, kas iznākot no Centrālās stacijas, tu nonāc tādā briesmīgā ielā. To visi it kā mēģina mainīt, bet nekādu panākumu nav. Nedomāju, ka pirms gadiem simts šis rajons bijis daudz labāks. To vienkārši ir jāpieņem.
Vai tu izjūti, ka Amsterdama ir ostas pilsēta?
Nē, tas ir kaut kā pārāk tālu. Osta no pilsētas ir jau sen pazudusi. Pirms gadiem trīsdesmit Austrumos tā vēl bija, bet tagad jau sen lielie kuģi tur vairs neienāk. Vien kāds kruīza kuģis ik pa mirklim pabrauc garām Centrālajai stacijai. Tas arī viss. Vienīgais, kas dažreiz kaitina, ir paceļamie tilti. Tiltu celšanai Amsterdamā nav nekādu noteiktu laiku, kad kādam jābrauc, tad paceļ. Un brauc nepārtraukti. Tiesa, dažkārt tas ir lielisks un amsterdamiešu iecienīts attaisnojums, kad tiek kavēts randiņš. Sak, tiltu pacēla – bija jāgaida...
Cik viegli dizaineram Amsterdamā ir izdzīvot un sevi realizēt?
Ir daudz ēku, kas šobrīd meklē jaunas funkcijas, līdz ar to dizaineriem darba telpu atrast ir diezgan viegli. Turklāt Amsterdamā ir arī pietiekami daudz veikalu un galeriju, kur vari savas lietas parādīt un pārbaudīt, cik tās ir veiksmīgas. Pat jaunie dizaineri, kas ir tikko sākuši, atrod vietas, kur izmēģināt savas idejas. No šī viedokļa Amsterdama kā platforma ir ļoti laba, jo šajā pilsētā neviens nebaidās eksperimentēt un izmēģināt jaunas lietas.
Kurš ir tavs mīļākais rajons?
Kaut tur vairs nedzīvoju, man joprojām ļoti patīk Austrumi. Tur ir plašums un Amstelas upe. Savulaik mana kafejnīca bija De Ysbreeker (ledlauzis). It kā tur nav nekā īpaši stilīga, bet vieta ir liela un vienmēr ļaužu pilna. Netālu no manām mājām bija arī Botāniskais dārzs, tur – tieši blakus palmu mājai, ir brīnišķīga kafejnīca. Man bija Botāniskā dārza abonoments un es vienmēr gāju tur dzert kafiju. Arī tagad, ja gribas kaut kur pazust, dodos uz Botānisko dārzu. Kaut tas ir salīdzinoši neliels, tajā ir savs šarms.
Vai vari padalīties savās mīļākajās Amsterdamas kafejnīcās/restorānos/ēstuvēs?
Man ļoti patīk Café het Blauwe Theehuis (Vondelpark 5; www.blauwetheehuis.nl), kas atrodas Vondelpark. Diezgan bieži tur sarunāju tikšanās. No arhitektūras viedokļa tā ir ļoti īpatnēja vieta – vietējie to dēvē par “lidojošo krūzīti” (flying saucer). Kafejnīca šajā vietā atrodas jau kopš 1937. gada, labā laikā visi sēž ārā – apkārt parks, lieliska sajūta.
Man patīk arī Tolhuistuin (Tolhuisweg 5), kas atrodas Amsterdamas šobrīd aktuālajā ziemeļu rajonā. Blakus jaunajam kino muzejam Eye. Kad no Centrālās stacijas pārbrauc ar kuģīti, kafejnīca ir tieši iepretim piestātnei. Fantastiska panorāma.
Kolorīta vieta ir Worst Wijn Cafe (Barentszstraat 171; www.deworst.nl), kuras piedāvājumā ir vīni un desas. Vīnu kolekcija te ir vienkārši izcila, savukārt desas visdažādākās – gan turpat uz vietas gatavotas, gan iepirktas. Tam pašam īpašniekam tieši blakus ir arī ļoti labs itāļu restorāns Marius. Tiesa, ja plānojat turp doties, galdiņu labāk rezervēt savlaicīgi, jo abas vietas ir salīdzinoši nelielas.
Ja ir vēlme pēc īpaša gastronomijas un sajūtu piedzīvojuma, jādodas uz Kas (Kamerlingh Onneslaan 3; www.restaurantdekas.nl). Restorāna mājvieta ir izbijusi 1926. gadā celta siltumnīca, un tas atrodas Frankendael Park vidū. Ēdienkartes nav, jāļaujas pārsteigumam, turklāt viss še notiek lēni un nesteidzīgi. Kamēr tiek gatavots ēdiens, var izstaigāt pārējās siltumnīcas, kur lekni aug un zeļ restorāna “izejvielas”.
Kāda ir tava ideālā svētdiena Amsterdamā?
Amsterdamā svētdienā visi veikali ir vaļā un cilvēku ielās ir tikpat daudz kā citās dienās. No šī viedokļa Amsterdamai nepiemīt svētdienas miera. Iebraucējiem tas, protams, ir ideāli. Arī lielajiem muzejiem nav brīvdienu. Es pat īsti nevaru iedomāties, ko svētdien Amsterdamā nevarētu izdarīt.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.