ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

· Eiropa · itālija · Venēcija ·

Ar atšķirīgas krāsas kedām katrā kājā, kārtīgu darba skoteli, sarkanu tauriņu un ūsu pušķi zem deguna, restorāna/vīna bāra Enoteca Mascareta saimnieks, ir sirsnīgs un omulīgs. Patiesībā viņa sejas vaibsti šķiet redzēti jau vairākkārt - filmās vai ilustrācijās... Šo savu prototipisko sejas raksturiezīmi Mauro Lorenzon, šķiet, ir lieliski apzinājies, un dažādos publicitātes materiālos viņš jo bieži ticis zīmēts un kariķēts. Neliekuļotā, smaida pilnā itālieša seja jau kļuvusi par Enoteca Mascareta firmas zīmi, bet viņš pats par īstu Venēcijas ikonu.

Mauro ir dzimis Venēcijai ziemeļos pieguļošajā Jesolo pilsētā. Jau kopš četrpadsmit gadu vecuma viņš kopā ar brāļiem ik vasaru palīdzējis Lorenzon ģimenes restorānu, vīna bāru un vīna tirdzniecības rūpalā, bet vēsajās sezonās kopā ar ģimeni strādājis vīna dārzos – Veneto vīna reģionos - Triveneto un Pramaggiore. Starp citu, ja gadās apmeklēt Jesolo pludmales zeltaino smilšu strēli, nobaudiet gaļas maltīti Mauro tēva Bruno Lorenzon iedibinātājā, jau gandrīz 40 gadu vecajā grilrestorānā Ristorante Alla Grigliata (Via Michelangelo Buonarroti 17, Jesolo; www.ristoranteallagrigliata.it).

Šobrīd Mauro ir Itālijas vīna bāru asociācijas (Vinarius - Associazione Enoteche Italiane) viceprezidents, regulāru publikāciju autors gourmet žurnālā Papageno un pilsētas laikrakstā Venezia News, kā arī pēc savulaik izdotā ceļveža „Guida alle Enoiteche” (2005) Mauro jo bieži līdzdarbojas dažādu materiālu izveidē, kas saistīti ar vīna un restorānu kultūru Itālijā.

Protams, par Mauro labāku Venēcijas patiesās restorānu "asins ainas" pārzinātāju gūti iedomāties. Darbu mūžam pārpildītajā sešpadsmit sēdvietu restorānā saimnieks pamet tikai ap 04.00 no rīta, lai jau 18.00 atkal atgrieztos. Atradis mirklīti sarunai ar Anothertravelguide.com, viņš ielej paša darināto prosecco no pudeles, kuru, protams, rotā zīmēta Mauro ģīmetne, uz galda nokrauj itāliešu-angļu vārdnīcas, un ir gatavs sarunai.

„Venēcija ir lieliska ar tās klusumu un nesteidzību. Slow food, slow life. Un nekādu automašīnu!“, iesāk Mauro. Arī nakts dzīve Venēcijā esot rāma. Pilsētā ir varbūt tikai kādas divas diskotēkas. Viens no naktslokāliem ir leģendārais Piccolo Mondo (Accademia D.D. 1056/a; www.piccolomondo.biz), kas ticis atvērts tālajā 1963. gadā, toreiz ar nosaukumu El Souk.Tā dibināšanas pirmajās dekādēs, to bija iecienījuši slaveni mākslinieki un pati viņu patronese Pegija Gugenheima. Otra nakts vieta ir B-Bar (S. Marco 1459; www.bauervenezia.com) ar lielisko piano bāru.

Ierasti krodziņi un restorāni Venēcijā savas durvis slēdz jau plkst. 23.00, tādēļ par vienu no naktslokālu alternatīvām var uzskatīt tieši Enoteca Mascareta. Eklektiskā institūcija - restorāns, taverna un vīna bars vienlaikus - darbojas līdz pat 02.00 naktī. „Raugi...“, Mauro norāda uz jau krietni noplukušu brīdinājuma zīmīti pie restorāna ārsienas, „pēc pusnakts lūdzam saviem visiem sarunas par pustoni pieklusināt”. Lielāko Venēcijas iedzīvotāju daļu veido tieši veci ļaudis. Viņi dzīvo ēku augšējos stāvos un Mauro nevēlas, lai restorāna priekšā radītā burziņa trokšņi viņiem traucētu naktsmieru.

Mauro stāsta, ka jaunie Venēcijā nepaliekot, bet dodoties uz Jesolo vai Mestri, toties vecie, mūžu šeit nodzīvojuši, var lepoties ar labu veselību un veselu sirdi. Pateicoties kājām staigāšanai kā vienīgajai pārvietošanās alternatīvai pilsētā, neskaitāmajiem tiltiņiem un pakāpieniem, kas ikdienā jāpārvar, Venēcijā esot vismazākais infarkta un sirds slimnieku skaits visā Itālijā.

Vispār jau lagūnas ļaudis esot citādāki kā tie no cietzemes. Taču, ja jāraksturo īsts venēcietis, tad vistrāpīgākais apzīmējums būtu „pantalone-brontolone”. Vārds „pantalone” šoreiz attiecināms uz to īsteno venēcieti, kas nēsā tradicionālo Venēcijas karnevāla masku – jauku, taču divkosīgu, bet „brontolone” apzīmē īgņu un kurnētāju. Brontolones manierē īstenais venēcietis mēdz žēloties par tūristu varzu, kas ik dienas slapstās Venēcijas ielās. Mauro gan apzinās, ka Venēcija ir pasaules pilsēta, kas sen jau kā vairs nepieder pašiem venēciešiem.

Mūsdienās lielāko iedzīvotāju daļu Venēcijā veido iebraucēji, kas apmetušies šeit uz pastāvīgu dzīvi, savukārt īsto iezemiešu palicis ļoti maz. Situācija arī ir ietekmējusi Venēcijas ēdināšanas un viesmīlības sektora reputāciju. Pēdējos gados ļaudis no Āzijas, no Āfrikas valstīm ir saņēmuši atļaujas savas komerciālās darbības uzsākšanai, taču par nelaimi, tā nozarē iezīmējusi būtisku kvalitātes krišanos.

Par laimi vienlaikus Venēcijā uzbangojušas arī restoratoru, pavāru un vīnpratēju patiesās asinis. Autentiskas un kvalitatīvas Venēcijas virtuves meklējumos vērts vērst uzmanību Associazione dei Ristoranti della Buona Accoglienza (www.veneziaristoranti.it) divpadsmit labāko Venēcijas restorānu rekomendācijām. Sākot no tipiskas trattoria tipa ēstuves līdz starptautiska līmeņa restorāniem, asociācija izcēlusi tos, kas aizvien saglabājuši lojalitāti Veneto reģiona zemniekiem, lagūnas zvejniecībai un dārzkopjiem no Sant’Erasmo, Burano, Cavallino un Chioggia pilsētiņām.

Apsveicama esot Alajmo uzņēmuma darbība Venēcijā un Gran Café Quadri (Piazza San Marco, 121; www.alajmo.it) izcilība ēdienu un vīna piedāvājumā. Tāpat arī Mauro kolēģu Frančescoun Andrea darbs Enoteca la Cantina (Cannaregio 3689, Campo San Felice), kur vienmēr var nobaudīt maltīti, kas gatavota no svaigākajām zivīm un gaļas, papildināta ar izciliem vīniem un labu sieru piedāvājumu.

Patiesībā, nesteidzoties, katrs Venēcijā var atrast ko īpašu. Piemēram, pieredzējušais Gianni Bonaccorsi savā Il Ridotto restorānā (Campo SS Filippo e Giacomo, Castello 4509; www.ilridotto.com), kura nosaukums nozīmē „samazināts”, pasniedz klasiskas itāliešu maltītes samazinātas versijas – inovatīvi attīstītas, fantastiskas garšu esences. Tā ir iespēja uzreiz nobaudīt teju pilnu Itālijas virtuves kopainu.

Bet, ja maltītes baudījumam būtisks ir arī lielisks vides melodijas pavadījums,  tad Linea d’Ombre (Dorsoduro 19, www.ristorantelineadombra.com) netālu no Punta della Dogana  laikmetīgās mākslas telpas, piedāvā terasi ar vienu skaistākajiem panorāmas skatiem Venēcijā.

Vēl atgriežoties pie venēciešu raksturojuma, pilnīgi nešaubīgi Mauro var apgalvot, ka neskatoties ne uz ko, vietējie nekad neattieksies no labas maltītes: „Ir naudas vai nav - mēs turpinām ieturēt savas maltītes skaisti un vērienīgi”.

Jautāts par viņaprāt skaistākajām vietām pilsētā, kurās uz mirkli apstāties un būt, Mauro atzīst, ka venēcieši cenšas brīvajos brīžos tomēr doties uz kādu no tuvējām salām. Un nebūt ne ar ūdens taksometru. Tas esot neiedomājami dārgs. Arī ar gondolām ne: „Izzinot dažādus avotus, es tomēr sliecos domāt, ka vēsturiski tās tikušas izmantotas kā katafalki – mirušo pārvadāšanai pa pilsētas kanāliem”. Agrāk vairāk esot izmantotas mascareta – venēciešu tradicionālās airu laivas, bet tagad – vaporetto sabiedriskais ūdens transports.

Jautāts par Venēcijā uzņemtu vai ar pilsētas kontekstu saistītu filmu, ko vērts būtu noskatīties, Mauro neminstinoties atzīst, ka tā noteikti ir Lukīno Viskonti 1971. gada filma „Morte a Venezia” („Nāve Venēcijā”) , kurā runāts par skaistumu, jaunību un mīlestību.

Par mīlestību runājot, Mauro atzīst, ka tā esot viena no lielākajām Venēcijas mistērijām. Venēcija spēj savest cilvēkus kopā: „Esmu novērojis, ka pāris, kas vienu gadu viesojies manā restorānā, jau nākamajā gadā šeit ieradīsies precējušies”. Arī Mauro savu sievu atradis Venēcijā – kādā deju vakarā piano bārā.

Kā dziesmu, ko vērts noklausīties, viņš min Čārlza Aznavūra – „Com'è Triste Venezia” un Svētā Marka jūras brigādes himnu – „Inno a San Marco”, ko sarakstījis nezināms autors.

Mauro priecājas, ka Venēcijā nav kriminālās vides. Vien šejienieši mīlot apreibinošās vielas. Marihuānu, piemēram. Taču, ka savā dziesmā reiz paudusi slavenā venēciešu regeja izpildītāju grupa Pitura Fresca dziesmā „Marghera”: „...di marijuana non xe mai morto nissuni!“ (...no marihuānas neviens nemirst!).

Uz Venēcijas nākotni Mauro raugās pozitīvi un paredz ekonomikas augšupejas bumu 2015. gadā – līdz ar 56. Venēcija mākslas biennāli, starptautisko izstādi “Expo”, kas 2015. gadā notiks Milānā un MOSE plūdu aizsargbarjeras celtniecības pabeigšanu.

Teksts publicēts 2013. gada maijā.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.