Insider: Vilems Brulss
Autors: Vilems Brulss0 ATSAUKSMES
Klaiņojot pa Amsterdamas vēsturisko centru un aplūkojot tā slavenākos tūrisma objektus, pavisam viegli piemirst, ka Amsterdama bijusi un vēl joprojām ir ostas pilsēta. Līdz ar Centrālās dzelzceļa stacijas uzcelšanu 19. gadsimta beigās, pilsētas centrs tika atšķelts no IJ upes, bet kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem sākta vecā doku rajona apbūve, lai no jauna savienotu pilsētu ar tās galvenajiem tekošajiem ūdeņiem. Tagad pastaiga pa IJ krastmalu, viens no maniem iecienītākajiem svētdienas kāju izlocīšanas maršrutiem, paver skatienam jau pavisam citu Amsterdamu. Tā ir dzīva un rosības pilna 21. gadsimta pilsēta ar teicami restaurētu pagājušās gadsimtu mijas arhitektūru un slavenu holandiešu un citzemju arhitektu projektētām jaunām ēkām. Taču galvenais, ka šajā promenādē netrūkst ūdeņu un plašuma visapkārt un atklātu debesu virs galvas.
Mans mīļākais maršruts sākas jau minētajā Centrālajā stacijā. Tās teritorijā uz pirmā perona atrodas restorāns 1ste Klas, vecā Viktorijas laika pirmās klases uzgaidāmā telpa. Starp gaidošo un steidzīgo pasažieru pulkiem izbaudīta kafijas tase ar kruasānu ir tīksmīgs sākums jaukai dienai. Tad, ja jums gadījumā nav sava divriteņa, noīrējiet to stacijas nomas punktā. Man vislabāk patīk vispirms doties rietumu virzienā, šķērsojot Haarlemmerstraat - ielu ar neskaitāmiem maziem veikaliņiem, kur tirgo itāļu delikateses un modes preces. Šķērsojiet Bickerseiland (Bikera salu), vecos un tik intīmos 17. gadsimta dokus ar mazajiem koka tiltiņiem, un tad dodieties taisnā ceļā uz svaigi izbūvēto Westerdoksplein. Uz vecā rotējošā dzelzceļa tilta tagad var ieturēt pusdienas restorānā Open (Westerdoksplein 20, www.open.nl). Tas atradis mājvietu tik tiešām fantastiskā vietā ar plašu skatu uz visu apkārtni un IJ ūdeņiem.
Man patīk uzkāpt uz prāmja, kas pietur pie Centrālās stacijas ēkas no otras puses, un ar to pārcelties uz IJ pretējo krastu. Īsais brauciens ļauj sajust vēl joprojām dzīvi kūsājošās ostas sāļgano aromātu. No otra krasta skats uz vecpilsētu un jaunajām dzīvojamajām un biroju ēkām ļauj izjust pilsētu ieskaujošo ūdeņu plašumu. Visbiežāk es izvēlos prāmi, kas mani aizved uz IJ-plein, un tad atvelku elpu restorānā Wilhelmina Dok (Noordwal, www.wilhelmina-dok.nl), nelielā modernā ēkā, kas būvēta tā, ka daļēji iesniedzas upē. Romantiskas dabas cilvēkiem varu ieteikt ar prāmi atgriezties Centrālajā stacijā un tad doties uz restorāniņu Pier 10 (De Ruyterkade, Steiger 10, Pontplein, www.pier10.nl) pašā krastmalā. Tā ir omulīga vietiņa, un, ja iekārtosieties pie kāda no galdiņiem, kas atrodas pie loga, varēsiet vērot, kā amsterdamieši šķērso upi uz neskaitāmajiem prāmjiem.
Pēc tam man bieži sagribas nogriezties uz austrumiem - uz pilsētas daļu, kur krastmalas rekonstrukcija sākās jau 80. gados. Pirmā pieturvieta ir jaunā Muziekgebouw koncertzāle, kur notiek džeza, baroka un mūsdienu mūzikas koncerti un eksperimentāla muzikālā teātra izrādes. Plašajā stiklotajā foajē (no tāda skata uz upi vai elpa aizraujas) varat iestiprināties restorānā Star Ferry (Piet Heinkade 1). No šīs ēkas vai tās plašās āra terases vērots saulriets ir viens no skaistākajiem skatiem visā Amsterdamā. Savu pastaigu es turpinu Piet Hein Kade, nesteidzīgi izstaigājot kādu dizaina vai modes preču veikalu. Tad, nonācis pie vecās noliktavas Pakhuis Willem de Zwijger, es nogriežos pa kreisi un šķērsoju tiltu, kas ved uz Javas salu (Java-eiland) un KNSM salu. Pēdējā ir teju vai no vienas vietas nosēta ar slavenu holandiešu, vācu un beļģu arhitektu projektētiem dzīvojamajiem namiem.
Paciemojies KNSM salā, es pa otru tiltu atgriežos uz cietzemes. Īpaša apciemojuma vērta ir viesnīca Lloyd Hotel. Tā celta pagājušā gadsimta sākumā, lai izmitinātu Centrāleiropas emigrantus ceļā uz Ameriku. Vēlāk ēka kļuva par jauniešu cietumu; tad tā nonāca mākslinieku rokās, un cietuma kameras pārtapa par darbnīcām. Tagad šeit atkal atrodas viesnīca un restorāns, kā arī interesantā Kultūras vēstniecība - tikšanās vieta dažādu žanru māksliniekiem no visām pasaules malām.
Es nekad nepalaižu garām izdevību pabūt uz Renco Pjano projektētā NEMO zinātnes centra ēkas jumta - no turienes paveras fantastisks skats uz veco Amsterdamu. Un vispēdīgi es vai nu padzeru kafiju, vai laižos dziļā miegā nesen atvērtās viesnīcas Grand Hotel Amrath numurā. Tā atrodas vecajā Scheepvaarthuis ēkā, kur savulaik mitinājās Amsterdamas ostas galvenā administrācija. Nams celts tā sauktajā Amsterdamas skolas stilā - tā ir modernisma holandiskā versija - un atzīts par vienu no spilgtākajiem ekspresionisma paraugiem arhitektūrā. Skulpturālā sarkano ķieģeļu fasāde un vitrāžām rotātie ēkas foajē ir unikāli. Šķiet, tieši šajās sienās iemājojusi vecā Amsterdamas jūrnieka dvēsele... "Dans les ports d'Amsterdam," kā savulaik dziedāja Žaks Brels.