GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiVērts zinātFitnessInsider's view

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · austrija · Vīne · Festivāli

Wiener Festwochen, 9. maijs – 15. jūnijs, 2014

0 ATSAUKSMES

Wiener Festwochen, 9. maijs – 15. jūnijs, 2014

Wiener Festwochen ir viens no vecākajiem, lielākajiem un kvalitatīvākajiem Eiropas starptautiskajiem teātra un mūzikas festivāliem. No 1951. gada visskaistākajā gadalaikā – maijā un jūnijā, kad visur Vīnē zied rozes, šis festivāls atver Vīni kā vitālu augstas klases mākslas pilsētu. Vienlaikus dažādos spēles laukumos ik vakaru notiek operas, teātra, dejas izrādes, koncerti un izstādes, kas pulcē izcilākos spēkus no visas pasaules.

Wiener Festwochen programma piedāvā ārkārtīgi dažāda formāta darbus – sākot no klasiskajām teātra izrādēm, milzīgiem operas inscenējumiem un beidzot ar teātra strukturētām pastaigām pilsētā un īsām, jaudīgām performancēm. Sākot ar leģendāriem režisoru un kolektīvu vārdiem un beidzot ar pavisam svaigatklātām radošām personībām.

Šogad īpaši interesanta ir festivāla programmas operas sadaļa, kuru vēl pēdējoreiz veidojis jaunais Zalcburgas festivāla intendants Markus Hinterhäuser. Noteikti vērts nepalaist garām itāļu metafiziskā teātra meistara Romeo Castellucci un dirģenta Jérémie Rhorer iestudēto Kristofa Vilibalda Gluka operu „Orfejs un Eiridīke”. Griezīgi nesaudzīgs skatījums uz cilvēku, kurš spēlējas ar savām un otra jūtām, gaida Volfganga Amadeja Mocarta operas „Cosi fan tutte” skatītājus un klausītājus. Operas inscenējumu Madrides Teatros Real sadarbībā ar beļģu diriģentu Sylvain Camberling ir veidojis viens no  mūsdienu nesaudzīgākajiem cilvēkpētniekiem - austriešu kinorežisors Mihaels Haneke.  

 Divdesmit četras animācijās filmas Franča Šūberta dziesmu cikla “Winterreise” divdesmit četrām dziesmām ir izveidojis dienvidāfrikāņu teātra mags William Kentridge.

Festivāla teātra programmu pirmoreiz veidot ir aicināta leģendārā beļģu kuratore Frie Leysen. Tieši viņa sāka attīstīt paplašinātu skatījumu uz teātri, veidojot festivāla programmas no darbiem, kuri brīvi pārvietojas dažādās disciplīnās – teātrī, vizuālajās mākslās, mūzikā, kino, dejas mākslā, - viena darba ietvaros savienojoties vairākām. Motīvi, kas diktēja šādu pieeju, bija ne tikai prieks par formas jaunradnes iespējām, bet arī vēlme veidot pēc iespējas aktuālāku forumu, apkopojot vissvaigākās un svarīgākās tēmas, ar kurām mākslinieki šodien nodarbojas. Un lai šīs tēmas varētu pēc iespējas intensīvāk izrunāt, derīgi ir visdažādākie sarunas formāti – gan teātra izrāde, gan lekcija, gan grāmata, filma un izstāde, - kas, kopā saslēdzoties, pavisam citā jaudīgumā skatītājam deva vielu domām, nekā to iespēj viena pati izrāde.  Frie Leysen šogad jūtami ir izmainījusi Vīnes ierasto teātra piedāvājumu, īpaši aicinot ielūkoties Āfrikas kontinenta domāšanā.

No eiropiešu darbiem vērts nepalaist garām vācu režisora Mihaela Tālheimera Berlīnes Deutsches Theater iestudētos „Vīnes meža stāstus”. Nemēģinot būt oriģināls, Tālheimera teātris tāds tomēr ir. Viņa izrādes ir brīvas no uzslāņojumiem – teksts ir atbrīvots no visa liekā, cilvēks uz skatuves ir izņemts laukā no sadzīves un palicis viens un atkailināts ar savu iekšējo pasauli, kas atveras ārkārtīgā intensitātē, no iekšpuses laužoties uz āru. Pats būdams profesionāli izglītots aktieris, Mihaels Tālheimers ir atradis intensīvi koncentrētu, no sadzīves atšķirīgu cilvēka esības veidu uz skatuves, par režijas uzdevumu neuzskatot pēc iespējas daudzkārtaināku formas virpināšanu, bet konkrētā darba jēgas precīzu pārraidīšanu. Un Ēdena fon Horvāta „Vīnes meža stāstos” ir atrodams viss, tikai ne tas, ko sola romantiskais nosaukums.

Noteikti vērts nepalaist garām vienu no savdabīgākajām mūsdienu teātra izrādēm „Tarabumbia”, ko veidojis Maskavas režisors Dmtrijs Krimovs. Viņa radītā teātra estētika nelīdzinās nevienai citai. Un lai gan tajā apvienojas izgudrojumi no visas pasaules teātra, Krimovam ir izdevies kopā ar Maskavas augstskolas studentiem - scenogrāfiem radīt savu, ar citiem nesajaucamu pasauli. Teātra universu kā vizuālu tēlu sistēmu, kā acīm nolasāmu dzejas teātri.

www.festwochen.at

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: