Egon Schiele. The Jubilee Show. Leopold museum, līdz 4. novembrim, 2018
Nav daudz mākslinieku, kuriem tik miesiski būtu izdevies attēlot cilvēka ķermeni visā tā reālistiskajā skaudrumā un neuzpucētajā, brīžiem kroplīgajā skaistumā kā to savulaik spēja austriešu mākslinieks un Gustava Klimta protežē Egons Šīle (1890 - 1918). Viņam bija tikai divdesmit gadu, kad viņš radīja vienu no saviem piemajiem aktiem – pašportretiem. Dzeltenīgi zaļganu, visai nedabiski sēdoša kaila vīrieša tēlu uz balta audekla fona, kurš šķita it kā iekšupvērsts un ieslēdzies sevī. Tas bija pats psihoanalīzes uzplaukuma laiks, viņa tēlam sasaucoties ar laikabiedra Franca Kafkas reiz rakstīto: “Kad jūs nostājieties man iepretim un skatāties uz mani, ko jūs zināt par sāpēm, kas ir manī, un ko es zinu par jūsējām.” Šīles rokraksta pamatiezīme bija veikla, ekspresīva līnija - viņš izmantoja tikai zīmējumu, dažkārt pat tikai silueta līniju, lai attēlotu ne vien formālas situācijas un to telpiskumu, bet arī emocijas. Šīles līniju virtuozitāte un ekspresivitāte bija unikāla parādība tā laika ekspresionistu lokā, viņa grafiķa ģenialitāte ieņem īpašu vietu Austrijas modernismā un dažkārt tiek pielīdzināta Mikelandželo vietai Renesanses mākslā.
Atzīmējot mākslinieka nāves 100. gadskārtu, Leopolda muzejs, kas, cita starpā, glabā arī vienu no lielākajām Egona Šīles darbu kolekcijām pasaulē, vērienīgas izstādes ietvaros piedāvā ieskatu visos Šīles darbības aspektos. Ekspozīcijai sevī ietverot gan glezniecību, gan darbus uz papīra, kā arī plašu klāstu dažādus ar mākslinieka dzīvi saistītu arhīva materiālus.
Museumsplatz 1