Emil Nolde, Belvedere, 25. oktobris – 3. februāris, 2014
Enerģiski, raupji triepieni un izteiksmīga krāsu izvēle jau no pašiem karjeras pirmsākumiem bijusi vācu ekspresionisma leģendas Emīla Noldes (1867 – 1956) rokraksta zīme. Mākslinieka kaislība un vienlaikus iedvesmas avots bija ceļošana. Nolde mīlēja tālus un neapgūtus galamērķus, intensīvajiem ceļojumiem uz Krieviju, Tālajiem Austrumiem un Dienvidu jūras salām ietekmējot arī viņa glezniecības izteiksmes formu. Tās raupjo un primitīvo veidolu jo īpaši izcēla izmantotā Vecās un Jaunās derības tematika. Kā izteicās Nolde: “Tam, ko mākslinieks iemācās, nav lielas nozīmes. Vislielākā vērtība ir tam, ko viņš pats atklāj un tas arī sniedz viņam nepieciešamo mudinājumu strādāt.” Emīlam Noldem bija raksturīga dziļa interese par patiesu un vienkāršu dzīvi, savukārt glezniecībā – par jaunām, netradicionālām un modernām izpausmes formām. 1937. gadā nacisti Emīlu Noldi - gluži tāpat kā pārējos ekspresionistus - pasludināja par deģenerātu, kam aizliegts gleznot. Mākslinieks devās uz savu māju Zilta salā Ziemeļu jūrā, kur slepenībā turpināja radošo darbu. Šai laikā tapušie akvareļi (dēvēti arī par „neuzgleznotajām bildēm") nav lielāki par paša Noldes plaukstu, taču Otrā pasaules kara beigās to kopējais skaits pārsniedza 1300 vienību. Izstādē Vīnes Belvedere skatāma Emīla Noldes izcilāko darbu esence – ainavas, portreti, reliģiskie tēli un arī jau pieminētās “neuzgleznotās bildes.”
Prinz Eugen-Straße 27
1030 Wien Austria




