Salzburger Festspiele, 18. jūlijs – 30. augusts, 2015
Zalcburgas festivāls ir viens no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem Eiropā. Tā dibinātāji ir lielu mākslinieku trijotne - režisors Makss Reinhardts, komponists Rihards Štrauss un dzejnieks Hugo fon Hofmanštāls, kuri pirmajam pasaules karam ejot uz beigām, nolēma, ka cilvēkiem vajag garīgus svētkus. Un tādus tiešām izveidoja – 1920. gada 22. augustā ar Hugo fon Hofmanštāla mistēriju „Jedermann” tika atklāts Zalcburgas festivāls, kas turpina notikt vēl šodien. Savukārt Doma laukumā izrādītais „Jedermann” kā tīra manta, tikai aizvien svaigās interpretācijās, atrodams programmā līdz šai dienai. Un tieši „Jedermann” biļete pieder pašām iekārojamākajām visā apjomīgajā
festivāla programmā, ko veido operu iestudējumi, koncerti un teātra izrādes.
Zalcburgas festivāla lielais lepnums ir operas programma, kurā piedalās pasaules izcilākie mūziķi un dziedātāji un orķestris Vīnes Filharmoniķi.
Tiesa, uzreiz jāpasaka, ka iestudējumi, kuros muzikālās un teātra kvalitātes solās būt vienlīdz intriģējošas, ir pavisam nedaudzi. Viens no tiem ir Ludviga van Bēthovena brīvības cīņu operas „Fidelio” jauniestudējums, ko inscenējis viens no smalkākajiem un inteliģentākajiem vācu operas režisoriem Klauss Guts (Claus Guth), pie diriģenta pults stājoties Francam Velseram Mostam (Franz Welser – Möst), titullomā tenors Jonas Kaufmann.
Otrs jauniestudējums, kam vērts pievērst uzmanību, ir mūsdienu vācu komponista Vofganga Rīma (Wolfgang Rihm) opera „Meksikas iekarošana”(Die Eroberung von Mexico) diriģenta Ingo Mecmahera (Ingo Metzmacher) un kontraversālā vācu režisora Pētera Konvičnija muzikāli – skatuviskajā interpretācijā. Volfganga Rīma operas uzmanības centrā ir sastapšanās ar svešo un tā iznīcināšanas mehānismi. Šo operu rakstot, komponists bija iedvesmojies no visu laiku radikālākā franču teātra vizionāra Antonēna Arto pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sarakstītā poētiski sirreālā teksta „Meksikas iekarošana” un viņa priekšstatiem par teātri kā anarhisku, multisensuālu teritoriju, kas to atbrīvo no jelkādām izpildītājmākslas konvencijām, jo īpaši no uzticēšanās valodai un tekstam, savukārt skatītāju saslēdz ar rituālā atbrīvotu arhaisku spēku.
Arī šogad festivālā būs iespēja noskatīties latviešu režisora Alvja Hermaņa inscenēto Džuzepes Verdi „Trubadūru”, sapni muzeja zālē, ar operas megazvaigznēm Annu Ņetrebko un Plasido Domingo galvenajās lomās. Pie diriģenta pults Gianandrea Noseda.
Unikālu muzikālu notikumu, lai arī konvencionālu iestudējumu sola Vinčenco Bellīni „Normas” iestudējums ar itāļu koloratūrmecosoprānu Cecilia Bartoli titullomā.
Arī šogad Zalcburgas festivālā piedalās latviešu mecosoprāns Elīna Garanča. Kopā ar skotu pianistu Malcolm Martineau viņa izpildīs Johanesa Brāmsa, Anrī Diparka un Sergeja Rahmaņinova dziesmas.
Festivāla samazinātais budžets šogad drastiski atsaucies uz teātra programmu. Viena no interesantākajām Zalcburgas festivāla teātra programmas sadaļām - „Young directors project” ir likvidēta pavisam, savukārt kārnajā piedāvājumā, kas izveidots vietā, spilgti iecerētu notikumu nav. Zalcburgas festivāls lēnām pārtop mūzikas festivālā.
Programma: www.salzburgfestival.at




