Festival d’Avignon, 6. - 26. jūlijs, 2011
Jūlijā visi ceļi ved uz Dienvidfranciju - Aviņonas festivāls ir viens no mākslinieciskas daudzveidības piesātinātākajiem Eiropas teātra svētkiem ar bagātu starptautisko programmu un franču skatuves mākslas plašu panorāmu.
Festivāla atklāšanas gods šogad ir dots pārsteidzošam holokausta stāstam no Austrumeiropas. Franču režisora Atrhur Nauzyciel darbs „Jan Karski. Mans vārds ir izdomāts" ir veidots pēc tāda paša nosaukuma poļu rakstnieka Yannick Haenel romāna, kas Eiropā ir izraisījis kaismīgas diskusijas, uzņemts ārkārtīgi pretrunīgi un saņēmis asus uzbrukumus it kā par vēstures falsifikāciju. Šis ir teātra darbs, kas aktivizē domāšanu un liek ieņemt pozīciju.
Savukārt vienu no godpilnākajiem un tajā pašā laikā teātrim visproblemātiskāko Aviņonas spēles laukumu - Pāvestu pils pagalmu - pirmais iesilda franču horeogrāfs Boris Chramatz ar izrādi „Enfant" („Bērns"). Viņa fascinācija pieder mehānismiem, visdažādākajām mehāniskajām ierīcēm, kuras uz skatuves horeogrāfam patīk pētīt kopā ar cilvēkiem, nospriegojot līdz galam iespēju robežas - kā mehānismiem, tā cilvēkiem.
Jaunajā, speciāli Aviņonai veidotajā darbā „Enfant" piedalās vairāk nekā divdesmit bērni un dažādu nacionalitāšu dejotāji. Šoreiz horeogrāfa intereses centrā ir bērnu un vecāku attiecību mehānisms. Atkal, tātad, mehānismi, tikai šoreiz vairāk pārnestā nozīmē.
Bērnu pasaulei šogad pievēršas vairāki Aviņonas festivāla darbi. Viens no interesantākajiem solās būt izrāde „Sun" (Saule), kuras pamatā ir dokumentāli notikumi - stāsts par diviem maziem bērniem, kuri slepus dodas uz lidostu, lai dotos uz Āfriku un apprecētos saulē.
Bet režisora Frédéric Fishbach inscenējums „Jūlijas jaunkundze" ir uzmanības vērts jau tā galvenās lomas izpildītājas dēļ. Tā ir smalkā franču aktrise Žiljeta Binoša (Juliette Binoche), kas Latvijā pazīstama vispirms jau ar saviem darbiem filmās „Trīs krāsas: Zils", „Angļu pacients", "Šokolāde", „Mīlētāji no devītā tilta" , kā arī spilgtu sniegumu Mihaela Hanekes filmās. Teātrī Žiljeta Binoša labprāt piekrīt neparastiem piedāvājumiem, un tādus saņemot, viņa ir ar mieru viesoties pat Londonas Nacionālajā teātrī un dejot. Un Parīzes „Odeonam" veidotā Augusta Strindberga „Jūlijas jaunkundze" ir nopietns izaicinājums.
Aviņonas festivāls piedāvā iepazīties ar būtiskāko, kas tapis aizvadītajā sezonā franču teātra mākslā. Skatītāja rīcībā ir apjomīga programma, kurā atlasīts ievērības vērtākais.
Līdzās citiem franču teātra darbiem noteikti vērts iepazīties ar franču režisora Patrisa Šero (Patrice Chéreau) jaunāko, Londonā tapušo izrādi „I Am The Wind", kas veidota pēc norvēģu dramaturga Jona Foses lugas. Šī rakstnieka pasaules maģija slēpjas neizsakāmo, nepasakāmo lietu poēzijā un noslēpumos.
Festivālā kinoformātā ir reta iespēja redzēt šoziem Briseles Karaliskajā operā uzvesto Riharda Vāgnera operu „Parsifāls" itāļu metafiziskā teātra meistara Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci) inscenējumā.
Šis režisors nu jau ceturtdaļgadsimtu mēģina pilnībā atbrīvot izrādes no literatūras dominējošā spēka, pētot cilvēka dzirdes un redzes likumus, akustiskās un optiskās uztveres īpatnības, un šo zonu sadurē būvēja savu teātri, piespēlējot prātam materiālu, kas tam liktu doties dažādos virzienos vienlaikus.
Savukārt „dzīvajā' versijā festivālā skatāms Kasteluči viens no pašiem svaigākajiem darbiem „Sul concetto di volto nel figlio di dio".
Līdzās rūpīgi pārdomātajai lielajai programmai Aviņonas festivāla enerģijas dinamiku nodrošina arī brīvība un anarhija - vairāk nekā seši simti notikumi veido Off programmu, ko neviens nav žūrējis un atzinis par labu esam, kā vien paši mākslinieki, kas savus darbus izrāda. Teātra blīvums uz katru pilsētas kvadrātmetru ir fenomens, ar kuru retais festivāls pasaulē var līdzināties Aviņonai.
Programma : www.festival-avignon.com




