Festival d’Avignon, 7. - 28. jūlijs, 2012
Jūlijā visi ceļi ved uz Dienvidfranciju - Avinjonas festivāls ir viens no mākslinieciskas daudzveidības piesātinātākajiem Eiropas teātra svētkiem ar bagātu starptautisko programmu un franču skatuves mākslas plašu panorāmu.
Festivāla atklāšanas gods pāvestu pilī šogad ir dots birtu teātra vienam no visoriģinālākajiem māksliniekiem Saimons Makbārnijs (Simon McBurney) un viņa teātra valodā pārvērstajam Mihaila Bulgakova romānam "Meistars un Margarita" Londonas teātra Complicite sniegumā. Britu laikrakstā "The Telegraph" režisors atklāj, ka agrāk viņu ir nodarbinājušas zinātnes un mākslas attiecības, taču nu ir pienācis laiks, kad viņu interesē veids, kādā mēs uztveram realitāti un reaģējam uz to. Ilgāku laiku iedziļinājies neirofiziologu eksperimentos, Makbārnijs ir sapratis, ka tas, ko mēs dēvējam par apziņu, ir vien sīka fragmentāra daļa, kas dzīvojas milzīga okeāna pašā virspusē. Bet pats šis okeāns ir kaut kas neizmērojami lielāks, un to mēdz saukt par zemapziņu, par primāro apziņu. Un tieši tāpēc Mihaila Bulgakova romāns "Meistars un Margarita" viņam šķiet ārkārtīgi aizraujošs materiāls.
Festivāla programmā ir iekļauts vēl viens Saimona Makbārnija darbs "De A À X" ("No A līdz X"), kuru viņš veidojis kopā ar izcilo franču aktrisi Žiljetu Binošu un rakstnieku, mākslas zinātnieku Džonu Bergeru. Izrādes pamatā ir kāda politiski ieslodzītā vēstules mīļotajai sievietei, kuras nekad netika nosūtītas. Uz šīm papīra lapām tika norakstītas nost visas norises, kas dzīvojās šī cilvēka iekšējā pasaulē. Cilvēka apziņas un zempaziņas telpu Avinjonas Pāvestu pils pagalmā izspēlēs režisors un aktieris Saimons Makbārnijs un aktrise Žiljeta Binoša.
Avinjonas festivāls piedāvā iespēju ielūkoties arī vēl citas britu režisores - Ketijas Mitčelas (Katie Mitchell) - radošajos meklējumos. Šīs mākslinieces interešu teritorijā ir dzīvā cilvēka, skaņu pasaules un kinoattēlu saspēles iespējas. Programmā iekļauts režisores visjaunākais darbs, kas tika pirmizrādīts maija vidū Ķelnes dramatiskajā teātrī, "Saturna gredzeni" ("Die Ringe des Saturn"). Un kurā režisore ir spērusi kvalitatīvu soli tālāk no saviem ilggadīgajiem eksperimentiem radīt dzīvo filmu no teātra gara un miesas un attīstījusi izrādi, kurā savienojas runas koncerts, dzīvās klausāmgrāmatas un kinoinstalācija.
Noteikti vērts nepalaist garām pasaulē spēcīgākā metafiziskā teātra autora - itāļu režisora Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci) jaunāko darbu "The Four Seasons Restaurant", kura pasaules pirmizrādes gods ir ticis tieši Avinjonas festivālam.
Šis Kasteluči darbs ir attīstījies, domājot par abstraktā ekspresionisma meistaru Marku Rotko un viņa gleznām kādā Ņujorkas viesnīcā.
Ģeniālais šveiciešu režisors Kristofs Mārtālers, kura teātris ir attīstījies no mūzikas, Avinjonā ir viesojies gan ar savu darbu izlasi, gan arī atklājis šo festivālu ar Pāvestu pils pagalmam speciāli radītu darbu. Šogad viņš festivālā viesojas ar mazāka formāta izrādi, ar savu pārvietojamo valodas laboratoriju "Meine faire Dame. Ein Sprachlabor". Šī darba virsrakstā ir apspēlēts Frederika Lova mūzikls „Mana skaistā lēdija" ("My Fair Lady"), kas tapa Bāzeles teātrī tajā pašā laikā, kad Mārtālera izrāde. Mūzikls tika izrādīts uz lielās skatuves, kamēr paralēli tam teātra pagrabā notika valodas laboratoriskie pētījumi.
Uzmanības vērta ir ungāru-franču mākslinieka Josef Nadj absurdā un brīnišķīga humora caurstrāvotā pasaule. Festivālā iekļauts viņa darbs "Elpa".
Un, protams, Avinjonas festivāls ir lieliska iespēja iepazīties ar jaunāko franču teātri un tā spēcīgākajiem darbiem.
Līdzās rūpīgi pārdomātajai lielajai programmai Avinjonas festivāla enerģijas dinamiku nodrošina arī brīvība un anarhija - vairāk nekā seši simti notikumi veido Off programmu, ko neviens nav žūrējis un atzinis par labu esam, kā vien paši mākslinieki, kas savus darbus izrāda. Teātra blīvums uz katru pilsētas kvadrātmetru ir fenomens, ar kuru retais festivāls pasaulē var līdzināties Avinjonai.
Programma : www.festival-avignon.com




