Festival d'Avignon, no 4. līdz 27. jūlijam, 2014
Jūlijā visi ceļi ved uz Dienvidfranciju – Aviņonas festivāls ir vieni no mākslinieciskas daudzveidības piesātinātākajiem Eiropas teātra svētkiem ar bagātu starptautisko programmu un franču skatuves mākslas plašu panorāmu. Jaunais festivāla vadītājs režisors Olivier Py gan bija draudējis šogad festivālu slēgt sakarā ar labējo spēku nākšanu pie varas, bet tomēr tas notiks.
Festivālu pāvestu pils pagalmā šogad atklās ar vācu romantiķa Heinriha fon Kleista „Homburgas princi”, inscenētāja gods ir ticis itāļu avangarda teātra meistaram Giorgio Barberio Corsetti. Šī režisora īpašā teātra valodas poētika izstrādājās kopā ar viņa astoņdesmitajos gados dibināto teātra grupu „Compagnia Giorgio Barberio Corsetti”, eksperimentējot ar valodu, tekstu, kustību un video. Par jaunu ceļu atvēršanu Giorgio Barberio Corsetti ir ieguvis Eiropas teātra balvu „Jaunās teātra realitātes”. Bet festivāla atklāšanai izvēlētā autora Heinriha fon Kleista pasaule pieder vissarežģītākajiem un valdzinošākajiem teātra kosmosiem, kādi jelkad ir radīti.
Kleists pats sevi dēvēja par neizrunājamu rakstnieku. Viņa darbi ir attīstījušies no sajūtas, ka cilvēka valoda nespēj izteikt viņa iekšējo pasauli. Teikumu ilgstamība, to iekšējais sazarojums un jēgas daudzslāņainais tīklojums, tās dīvainais klejojums nereti pretējos virzienos, īpatnais vārdu izvietojums teikumā, uzsvērti bieži novirzoties no zelta harmonijas uzbūves likumiem, ir padarījis Kleista tekstus grūti uzvedamus. Tā ir valoda, kurā domas ienāk un pazūd, turpinot risināties kaut kur paralēli teiktajam, un tad ienākot runātajā atpakaļ. Kleista lugas dod iespēju izteikties ilgstamībā, līdz iestājas brīdis, kurā cilvēks vairs nav saprotams. Viņa kodols, būtība neļaujas izrunāties. Aizveras valoda, paliekot noslēpumā. Melnie caurumi valodā Kleistu nodarbināja visu viņa dzīvi. Un rakstnieka atstātie teksti pieprasa īpašu spēju māksliniekus, kuri spēj tos pārraidīt tālāk. Jauno teātra realitāšu laureātam fon Kleista teātra teksts ir izaicinājums.
Vērts nepalaist garām arī sastapšanos ar franču grandvecmeistara, astoņdesmito gadu slieksni pārkāpušā, sapņu un noslēpumu teritoriju pētnieka, režisora Kloda Režī (Claude Regy) teātri. Aviņonas festivālā tiks izrādīta viņa kopā ar japāņu aktieriem veidotā izrāde „Intérieur“, kas attīstīta pēc beļģu simbolista Morisa Meterlinka tāda paša nosaukuma lugas. Rainers Marija Rilke, savulaik izlasījis „Intérieur“ , rakstīja: „Meterlinks runā par šo citu – neredzamo pasauli - redzamā veidā. Režī teātris ārda robežas starp apziņu, zemapziņu, redzamo un neredzamo pasauli, no tumsas peldot laukā gaismā, kur vairs nav robežu, kas šķir dzīvību no nāves, runāšanu no klusuma, gudrību no ārprāta.”
Jau vairākus gadus Eiropā savu darbus attīsta jaunzēlandiešu režisors Lemi Ponifasio un viņa grupa MAU, kuru teātris nelīdzinās nevienam citam. Vislielākās grūtības uztvert šo mākslu izrādījās vāciešiem, jo ar pliku intelektuālo mērauklu šai pasaulei pietuvoties un to pa īstam novērtēt nav iespējams. Jaunzēlandiešu grupas darbos brīvi savienojas seno ceremoniju un rituālu jēgas un izteiksmes spēks ar teātra un dejas mākslu poēzijas jutekliskajām, metafiziskajām iespējām.
Ponifasio un MAU jaunākais darbs „I Am” tapis, apvienojot finansiālus spēkus vairākiem jaudīgiem pasaules teātra festivāliem – Aviņonas, Edinburgas, Rūras triennāle un Radošajai Jaunzēlandei. Izrādes nosaukumā ietverto atsauci uz Bībeles atklāsmes stāstu, milzu šaubu brīžiem un iespēju tumsai izbēgt Lemi Ponifasio projicē uz mūsdienu metropolēm un tajās mājojošajiem cilvēkiem.
Unikāls teātra vakars slēpjas zem nosaukuma „Corps de mots”, kas uz Aviņonu ceļo no Parīzes. Tā ir iespēja satikties dzīvā veidā ar lielo franču kino leģendu Žannu Moro, kuru filmējuši vai visi lielie pasaules režisori – Luiss Bunjuels, Rainers Verners Fasbinders, Fransuā Trifo, Vims Venderss, Orsons Velss, Žans Renuārs, Elija Kazans, Teo Angelopolus, Mikelandželo Antonioni. „Corps de mots” jeb „Vārdu ķermenis” ir franču teātrī augstā vērtē turētās vārda mākslas vakars, kurā skanēs Gijoma Apolinēra, Antonēna Arto, Žana Lotremona, Artūra Rembo un Marijas Cvetajevas teksti. Lielo franču aktrisi Žannu Moro vārdu ceļojumā pavadīs teju vai vesels mūzikas instrumentu orķestris – ģitāra, klarnete, klavieres, čells, bungas, akordeons, saksofons, flauta.
Līdzās lielajai programmai Aviņonas festivāla enerģijas dinamiku nodrošina arī brīvība un anarhija - vairāk nekā seši simti notikumi veido Off programmu, ko neviens nav žūrējis un atzinis par labu esam, kā vien paši mākslinieki, kas savus darbus izrāda. Teātra blīvums uz katru pilsētas kvadrātmetru ir fenomens, ar kuru retais festivāls pasaulē var līdzināties Aviņonai.
Programma: www.festival-avignon.com




