Festival d'Aix-en-Provence, 5. jūlijs – 25. jūlijs, 2011
Šis ir viens no skaistākajiem, kvalitatīvākajiem un romantiskākajiem operas festivāliem Eiropā. Izrādes sākas ar saulrietu un notiek zem klajām debesīm, jo lietus, saka zinātāji, šajā mazajā Francijas pilsētiņā nekad nelīst, ja nu vienīgi pa dienu, un tad arī dažas piles. Viens no festivāla spēles laukumiem jaunākā laika gaitā ir pārvietojies zem jumta - domājot par iespējām strādāt arī ziemā. Ir uzcelts jauns teātris, par ko brīvdabas izrāžu mīļotāji īsti sajūsmā nav, jo operas baudīšanas zem naksnīgajām Eksas debesīm ir ļoti īpašs piedzīvojums.
Izcilā muzikālā kvalitāte Eksprovansas festivālā ir pašsaprotamība, taču ne tikai - festivāls aizvien ir rūpējies par spēcīgu mākslinieku - inscenētāju piesaistīšanu operu iestudējumiem. Turklāt nebaidoties aicināt māksliniekus, kas ir radījuši fascinējošas pasaules dramatiskajā teātrī vai dejas teātrī, bet nekad nav strādājuši operā.
Tāds ir franču režisors un dramatisko tekstu autors Joël Pommerat, mākslinieks, kuram piemīt valdzinoša teātra fantāzija, metafiziska pasaules izjūta, nevienkāršota cilvēka izpratne, oriģināls un smalks estētiskais rokraksts, kas reālas situācijas attīsta sapņu un ilūziju pasaulē.
Ar viņa inscenētās Oskara Bianči (Oscar Bianchi) operas „Thanks to My Eyes" pasaules pirmizrādi 5. jūlijā tiks atklāts Eksprovansas festivāls. Joël Pommerat šai operai nav tikai režisors, bet līdzradītājs vēl dziļākos līmeņos - jau pati mūzika ir iedvesmojusies no Joël Pommerat savdabīgās pasaules. Šī darba libretam režisors ir pārstrādājis savu 2003. gadā sarakstīto lugu „Grâce à mes yeux", un tas ir viens no šī autora savādajiem ģimenes stāstiem. Tālu nost no citiem cilvēkiem, dziļi kalnos mīt tēvs ar dēlu. Tēvs ir viens no pasaules lielākajiem humoristiem, un dēls grasās pārņemt viņa darbu, lai arī komiķa talants viņam nepiemīt nevismazākajā mērā, un regulāri viņš satiekas ar divām jaunām sievietēm. Pommerat pasaules spriegums barojas no klusuma un nepateiktā, tieši tā spējot pateikt tik daudz par cilvēku ilgām un vilšanos.
Šī gada festivāla programmas īpašā uzmanības centrā ir Dmitrija Šostakoviča mūzika, atskaņojot viņa darbus piecos koncertos ar lieliskiem interpretiem un izrādot arī Viljama Kentridža (William Kentridge) inscenēto un scēniski vizualizēto Dmitrija Šostakoviča operu „Deguns", kuru dienvidāfrikāņu mākslinieks pērnogad izveidoja Ņujorkas Metropolitēna operai, un kurā izrādes recenzenti īpaši novērtēja dažādu mākslu radošu sapludināšanos pilnīgi jaunā medijā. Skatītāji Ņujorkas pirmizrādē šī darba veidotāju godināja ar „standing ovations". Tradicionālās zīmēšanas tehnikas un filmu animācijas savienotājs savā īpašā valodā Viljams Kentridžs par mūža veikumu ir saņēmis par Nobela prēmiju mākslās dēvēto Kioto balvu un viņa māksla līdztekus izrādēm būs apskatāma arī apjomīgā izstādē jau no 22. jūnija.
Programma: www.festival-aix.com




