GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiFoto galerijasEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiUrbānā leģendaArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātLabākie klubiFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · francija · Parīze · Festivāli

Festival d Automne, 13. septembris – 30. decembris, 2012

0 ATSAUKSMES

Festival d Automne, 13. septembris – 30. decembris, 2012

Parīzes rudens festivāls, kas realitātē piespēlē mākslas vitalitāti ne tikai rudenim, bet iestiepjas līdz Ziemassvētkiem, apvieno savā programmā teātri, koncertus, deju, kino un izstādes ieņemot vai visu Parīzi. Avangardiski ievirzītā Festival d´Automne programmu galvenokārt veido jauni darbi, kas nekad iepriekš Francijā nav rādīti, un ko radījuši mākslinieki no visas pasaules. Jau no pašiem pirmsākumiem festivāls ir centies izvilkt dienas gaismā jaunus māksliniekus, atbalstīt jaunus meklējumus. Un vienlaikus programmā sastopami atzītu korifeju, lielisku meistaru un avangarda klasiķu darbi.

Vairākas sezonas pēc kārtas Festival d´Automne ticis atklāts ar franču vecmeistara, astoņdesmito gadu slieksni pārkāpušā, sapņu un noslēpumu teritoriju pētnieka, režisora Kloda Režī (Claude Regy) teātri. Šī gada rudenī Parīzē apskatāma jauna  Režī izrāde „La barque le soir”.

Režisoram - maksimālistam, kurš mēdz strādāt ar radikāli minimālistiskiem izteiksmes līdzekļiem – Klodam Režī, pieder savdabīga, ar nevienu nesajaucama mākslas pasaule franču teātra ainavā. Tumsa, klusums, palēninājums – tā ir viņa maģiskā valstība. Klods Režī savos darbos neielaiž to, kas viņam teātra mākslā liekas savu laiku jau sen pārdzīvojis, taču joprojām ir visuresošs uz Francijas skatuvēm – naturālismu, deklamāciju, psiholoģisko reālismu, patosu, sentimentālismu, hiperaktivitāti bez jēgas seguma. Režī darbos cilvēks ir jūtīgs pret mazāko vibrāciju, smalkākajām vides izmaiņām, tās atbalsojas viņā un kļūst skatītājam sajūtamas Visuma svārstību mērogos.

  Pavisam īpašu darbu – preformanci “Impossible Wardrobe”, Parīzei veido britu aktrise Tilda Svintone. Tikai trīs dienas  – no 29. septembra līdz 1. oktobrim – tā būs skatāma Parīzes laikmetīgās mākslas telpā Palais de Tokyo. Performance tapusi līdzdarbojoties Parīzē dzīvojošai britu fotogrāfei un māksliniecei Katerina Jebb un modes muzeja Musée Galliera direktoram Olivier Saillard. Tildas Svintones varonei atdzīvinot agrāko gadsimtu audumos ieaustus stāstus, leģendārus tērpus un tikpat leģendārus to īpašniekus. Performancei speciāli radītajā īsfilmā viņa redzama klīstot pa Musee Galliera arhīviem, ik pa mirklim uzduroties noslēpumainām pagātnes ēnām – tostarp tērpiem, ko reiz nēsājuši Napoleons Bonoparts un Sāra Bernāra. Viņu portretiem spokaini projicējoties uz viņas ķermeņa un ekrāniem visapkārt, tādējādi netveramā veidā savienojot pagātni ar tagadni. 

Parīzes rudens festivāls piedāvā arī lielisku iespēju satikties ar aizmirsto cilvēku draugu, šveiciešu teātra ģēniju Kristofu Mārtāleru, kurš uz Parīzi ved savu jaunāko, pavasarī Vīnē pirmizrādīto darbu „Ticība. Mīlestība. Cerība”(Glaube.Liebe.Hoffnung) un valodas laboratoriju „Meine faire Dame”, kas tapusi Bāzeles teātra pagrabtelpās, laikā, kad uz lielās skatuves notika mūzikla „Mana skaistā lēdija” sagatavošanas process. Mārtālera „dāma” tapusi mākslinieciskā saspēlē ar mūzikla „lēdiju”.

Vērts nepalaist garām vācu komponista un režisora Heiner Goebbels jaunāko izrādi „When the mountain changed its clothing”. Šo mākslinieku aizvien ir interesējis veidot tādus darbus, kas būtu uztverami gan no mūzikas, gan no vizuālo mākslu, gan no teātra, gan arī literatūras perspektīvas. Viņu interesē teātris kā pieredze, nevis kā vēstījumu pārraidīšanas instruments. „Teātris var būt daudz kas vairāk: iespaidu daudzveidība, kas rodas no kustībām, skaņām, vārdiem, telpas, ķermeņiem, gaismām un krāsām. Un ar šo „daudz kas vairāk“ tas spēj mūs uzrunāt tādos līmeņos, kur mums pietrūkst (pagaidām) vārdu.“ Jaunākais Goebbels darbs ir veidots kopā Slovēnijas jauniešu kori „Carmina Slovenica”. Izrādes saturisko kodolu veido četrdesmit kora dziedātāju, vecumā no desmit līdz divdesmit gadiem, stāsti un jautājumi, atvadoties no bērnības. Tie rodas ceļojot cauri Žana Žaka Ruso (Jean-Jaques Rousseau), Adalberta Štiftera (Adalbert Stifter), Ģertrūdes Steinas (Gertrude Stein), Marinas Abramovičas (Marina Abramović) un , Iena Makjuena (Ian McEwan) tekstiem.

Parīzes rudens programma piedāvā tikšanos ar vācu aktrisi Andželu Vinkleri, unikālu skatuves mākslinieci, kuru viņas mājās dēvē par izņēmuma aktrisi, jo līdzinieka viņai mūsdienu teātra pasaulē nav. Parīzē Vinklere uzstāsies kopā ar mūziķiem, dzejas un dziesmu vakarā „Ich liebe dich, kann ich nicht sagen.”

Parīzes Pompidū Centrs rudenī nodots divu kinomeistaru apjomīgām retrospektīvām – lietuviešu izcelsmes Ņujorkas avangarda leģendai, dzīves un cilvēku fiksētājam Jonas Mekas un katalāņu mākslinieka José Luis Guerin filmām, kas pēta vietas, kuras izmaina laiks.

Programma: www. festival-automne.com

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: