Festival d'automne, 13.septembris, 2013 – 12.janvāris, 2014
Parīzes rudens festivāls, kas realitātē piespēlē mākslas vitalitāti ne tikai rudenim, bet iestiepjas jau dziļi ziemā, apvieno savā programmā teātri, koncertus, deju, kino un izstādes ieņemot vai visu Parīzi. Avangardistiski ievirzītā Festival d´Automne programmu pamatā veido jauni darbi, kas nekad iepriekš Francijā nav rādīti, un ko radījuši mākslinieki no visas pasaules. Jau no pašiem pirmssākumiem festivāls ir centies izvilkt dienas gaismā jaunus māksliniekus, atbalstīt jaunus meklējumus. Un vienlaikus programmā sastopami atzītu korifeju, lielisku meistaru, avangarda klasiķu darbi. Starp viņiem noturīgi jau daudzus gadus Rudens festivālā ir ielūgts maksimālistiskā franču vecmeistara, astoņdesmito gadu slieksni pārkāpušā, sapņu un noslēpumu teritoriju pētnieka, režisora Kloda Režī (Claude Regy) teātris. Šogad programmā iekļauta Režī jaunākā izrāde „La Barque le soir”, kas pagājušosezon tika pirmizrādīta Parīzes Odeona teātrī. Tās centrā ir kāds vecs vīrs, kuram drīzais nāves tuvums atklāj lietas, ko neviens cits nezina. Ar šo pieredzi tad arī dalās Režī jaunākais darbs, ārdot robežas starp apziņu, zemapziņu, redzamo un neredzamo pasauli. Šis teātris vienmēr no tumsas ir peldējis laukā gaismā, kur vairs nav robežu, kas šķir dzīvību no nāves, runāšanu no klusuma, gudrību no ārprāta.
Šogad Parīze svin četrdesmito gadadienu kopš šajā pilsētā tika izrādīta tolaik reti kuram zināmā amerikāņu avangarda teātra režisora Roberta Vilsona klusuma opera „Kurlā skatiens”.
Godinot nu jau par ikonu kļuvušā Vilsona mākslas spēku, programmā iekļautas trīs režisora izrādes. Viņa jaunākais darbs „Vecene”, kas tapusi pēc Daniila Harmsa darba motīviem. Ar krievu absurda šedevru satiekas trīs ģeniāli Ņujorkas mākslinieki – dejotājs Mihails Barišņikovs, aktieris Vilems Defo un režisors Roberts Vilsons. Uz Parīzi ceļo Berliner Ensemble iestudētais „Pīter Pens” - izrāde par zēnu, kurš nevēlējās kļūt pieaudzis. Un ja ir iespēja būt Parīzē, vērts nepalaist garām modernā teātra zelta klasiku – Filipa Glāsa un Roberta Vilsonu operu „Einstein on the Beach”. Šis 1976. gadā radītais iestudējums ir revolucionārs darbs operas vēsturē, kura inovācijas spēks tiek salīdzināts ar Riharda Vāgnera idejām. Tas ir tapis, nevis pārradot mūzikā libretu, bet rakstot mūziku vizualitātei - attēliem. Pirms diviem gadiem atjaunots ar citiem izpildītājiem, , „Einstein on The Beach” apceļoja Eiropas un Amerikas lielākās pilsētas, pārsteidzot pat visstingrākos recenzentus ar savu ārkārtas jaudas iedarbības spēku. Un visbeidzot Robertam Vilsonam savas durvis atver Luvras muzejs, tā arī nosaucot savu žestu – „Le Louvre invite Robert Wilson”. No 9. novembra līdz 17. februārim Parīzes mākslas šedevru krātuvē būs skatāma Roberta Vilsona izstāde „Living Rooms”.
Savukārt sadarbībā ar Parīzes modes muzeju jaunu performanci „Eternity dress” gatavo britu aktrise Tilda Svintone. Viņa ir iedvesmojusies no muzejā iepazītajām piecdesmito gadu modes mākslas metodēm, un oponējot modes kolekciju daudzbalsības jābūtībai, vēlas visu uzmanību koncentrēt tikai uz vienas kleitas izgatavošanu. Pasākums notiks no 20. līdz 24. novembrim Bonaparta ielā 14 (14 rue Bonaparte), Beaux-arts de Paris telpās.
Vērts nepalaist garām arī ģeniālā šveiciešu mūzikas teātra meistara Kristofa Mārtālera jaunāko izrādi „Pēdējās dienas. Priekšvakars.”(Letzte Tage. Ein Vorabend). Šis darbs maija beigās tika pirmizrādīts Vīnes parlamentā, atskaņojot Vīnes ebreju mūziku, kas nacistu laikā tika izplēsta no Austrijas metropoles un no Eiropas kopumā ar visām saknēm. Kristofa Mārtālera teātris ir unikāls ceļvedis Eiropas kultūras atmiņā.




