SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Parīzes rudens festivāls, kas realitātē piespēlē mākslas vitalitāti ne tikai rudenim, bet iestiepjas līdz Ziemassvētkiem, apvieno savā programmā teātri, koncertus, deju, kino un izstādes ieņemot vai visu Parīzi. Avangardistiski ievirzītā Festival d´Automne programmu pamatā veido jauni darbi, kas nekad iepriekš Francijā nav rādīti, un ko radījuši mākslinieki no visas pasaules. Jau no pašiem pirmssākumiem festivāls ir centies izvilkt dienas gaismā jaunus māksliniekus, atbalstīt jaunus meklējumus. Un vienlaikus programmā sastopami atzītu korifeju, lielisku meistaru, avangarda klasiķu darbi.
Festival d´Automne tiek atklāts ar franču vecmeistara, astoņdesmito gadu slieksni pārkāpušā, sapņu un noslēpumu teritoriju pētnieka, režisora Kloda Režī (Claude Regy) teātri, vēršot pastiprinātu uzmanību uz šo ļoti īpašo teātra darbu „Brume de Dieu" jau otro rudeni. Klods Režī ir režisors - maksimālists, kurš mēdz strādāt ar radikāli minimālistiskiem izteiksmes līdzekļiem un franču teātra ainavā viņam pieder sava - savdabīga, ar nevienu nesajaucama mākslas pasaule. Tumsa, klusums, palēninājums - tā ir Režī maģiskā valstība.
Savos darbos režisors neielaiž to, kas viņam liekas savu laiku sen pārdzīvojis teātra mākslā un tomēr tik visuresošs uz Francijas skatuvēm - naturālismu, deklamāciju, psiholoģisko reālismu, patosu, sentimentālismu, hiperaktivitāti bez jēgas seguma. Viņu neinteresē aktieris, kurš uz skatuves eksistē, neievērojot neko, kas ir ap viņu - ne gaismu, ne telpu, ne cilvēkus. Režī darbos cilvēks ir jūtīgs uz mazāko vibrāciju, uz smalkākajām vides izmaiņām, tās atbalsojas viņā un kļūst skatītājam sajūtamas Visuma svārstību mērogos. Īpaša Režī izrādēs ir aktieru balsu un intonāciju partitūra, atverot tekstu jēgām un nozīmēm.
Režī darbs „Brume de Dieu" atver pasauli citādākās esības formās, brīvu no rietumu cilvilizācijas racionalitātes, peldošu gaismā, ar plūstošām robežām, kas šķir dzīvību no nāves, runāšanu no klusuma, gudrību no ārprāta.
Parīzes rudens piedāvā arī lielisku iespēju satikties ar aizmirsto cilvēku draugu, šveiciešu teātra ģēniju Kristofu Mārtāleru, kurš kopā ar savu komandu šopavasar bija devies ekspedīcijā uz Grenlandi, ceļojis cauri milzīgiem ledājiem un uzgājis sen aizmirstas dziesmas kopā ar sen aizmirstiem cilvēkiem, šie atradumi veido dzīvības un siltuma āderi viņa jaunajā darbā „0+-„.
Parīzei jau no septiņdesmitajiem gadiem mīļš ir amerikāņu mākslinieks Roberts Vilsons, kas ar savu teātra darbu „Kurlā skatiens" 1971. gadā iekaroja mākslinieku un intelektuāļu sirdis uz visiem laikiem, Luijam Aragonam iespaidojoties no šī darba pat tik lielā mērā, ka viņš sēdās rakstīt „atklātu vēstuli" mirušajam dzejniekam un rakstniekam, sirreālistu teorētiķim Andrē Bretonam - par „Deafman Glance", par mākslu, par zinātni, par brīvību. Un tā Roberts Vilsons
„Parīzes rudenī" viesojas ikreiz, kolīdz viņam ir tapis jauns darbs. Šoruden uz Parīzi dodas Berlīnes „Berliner Ensemble" izrāde, kas veidota pēc Franka Vedekinda „Lulū", drāmas mēģinājuma pieslēgties vīrietim dzīvībai bīstamajai teritorijai, ar ģeniālo vācu aktrisi Angelu Vinkleri darba centrā. Mākslinieci, kuru dēvē par „izņēmuma aktrisi", jo viņas skatuviskā eksistence nav ietilpināma nevienā no atvilktnēm, kuru mēdz lietot teātra aprakstnieki. Mūzikas pasauli jaunajam Vilsona darbam ir sacerējis Lū Rīds.
Plašu spektru Parīzes rudenī piedāvā festivāla dejas programma, kuru veido daudzi būtiski mūsdienu dejas mākslinieki. Noteikti vērts nepalaist garām William Forsythe, Meg Stuart, Jérôme Bel, Raimund Hoghe, Mathilde Monnier, DV8 un Merce Cunningham Dance Company darbus. Parīze piedāvā arī lielisku iespēju iepazīties ar mākslinieku, kas šovasar bija uzmanības centrā Aviņonas festivālā - horegrāfu Boris Charmatz un viņa darbu „Enfant". Mākslinieku aizvien ir fascinējuši dažnedažādi mehānismi un viņš tos iesaista arī savos darbos un pēta, novietojot tos kopsakarībās ar cilvēkiem.
Liela darbu retrospektīva Parīzes rudenī ir izveidota ģeniālajam ungāru kinorežisoram, ar fenomenāli ilgu un dziļu skatienu apveltītajam māksliniekam Béla Tarr, kura filmas, ja arī parādās repertuāra kinoteātros, tad tikai uz īsu brīdi, jo ikdienas kinoteātra domāšanā neietilpst tik liels luksuss kā ilgs laiks. Parīzes Pompidū centrs aizvien ir bijusi vieta, kurā laiks var uzkavēties, cik ilgi tam tīkas - ideāla skatīšanās vieta trīs, piecas un septiņas stundas ilgstošajām Béla Tarr pasaulēm.

Programma: www. festival-automne.com

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.