GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiFoto galerijasEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiUrbānā leģendaArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātLabākie klubiFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · francija · Parīze · Izrādes

Festival d’Automne, 14. septembris, 2017 – 8. janvāris, 2018

0 ATSAUKSMES

Festival d’Automne, 14. septembris, 2017 – 8. janvāris, 2018

Parīzes rudens festivāls apvieno savā programmā teātri, koncertus, deju, kino un izstādes, un turpinās līdz pat nākamā gada sākumam. Avangardistiski ievirzītā Festival d´Automne programmu veido jauni darbi, kas nekad iepriekš Francijā nav rādīti, un ko radījuši mākslinieki no visas pasaules. Jau no pašiem pirmsākumiem festivāls ir centies izvilkt dienas gaismā jaunus māksliniekus, atbalstīt jaunus meklējumus, vienlaikus piesaistot atzītus korifejus.

Jau vairākus gadus festivāls vērš uzmanību uz atsevišķiem māksliniekiem, novietojot viņu darbus programmas fokusā.

Šogad tas ir franču horeogrāfs Jérôme Bel, kurš festivālā ir ielūgts ar veseliem deviņiem darbiem. Šis ir horeogrāfs – konceptuālists, kurš interesējas par mūsdienu kustību vārdnīcu, turklāt visatšķirīgākajās izpausmēs. Ne tikai pašā dejas mākslā, bet ļaujot ieraudzīt, piemēram, kustību partitūru, kuru veic mūziķi, izpildot skaņdarbus. Visas kustības, kas nepieciešamas mūzikas radīšanai, no pirmās līdz pēdējai skaņai. Žeromu Belu interesē dejas sociālie ceļojumi starp dažādām sabiedrības grupām. Un visbiežāk šis mākslinieks savis darbos iesaista neprofesionālus dejotājus, tā kustībai noņemot meistarības radītā skaistuma burvību un ļaujot ieraudzīt pašu cilvēku un viņa kustību.

Taču Žeroms Bels ir veidojis arī izrādes kopā ar izciliem dejotājiem, uzmanības centrā novietojot pašus māksliniekus, viņu unikalitāti un radošās dzīves kustību biogrāfiju. Parīzes rudens festivāla programma piedāvā izrādi “Cédric Andrieux“.

Stāstu par Merce Cunningham Company dejotāja pieredzi pirms viņa velākās pārceļošanas uz Lionas Baleta trupu, ko izpilda Cédric Andrieux pats.

Teātra programmā vērts nepalaist garām itāļu metafiziskās poēzijas meistara Romeo Catsellucci jaunāko darbu “Democracy in America“. Fascinējošu vizuālu ainavu poēts, kuram pa spēkam ir ļaut sajust pasaules iracionālās vibrācijas, šoreiz ir koncentrējies uz pārdomām par demokrātiju Amerikā. Iedvesmojoties no franču filozofa  Aleksa Tokvila 1835. gadā sarakstītā traktāta, kurā tiek analizēta Amerikas jaunā demokrātija, Kasteluči ir izveidojis abstrakti poētisku, intelektam līdz galam nesaprotamu vizuālu dzejoli. Šī izrāde grimst noslēpumā un tieši savā nesaprotamībā paliek atmiņā vēl ilgi un ik pa laikam tur ieklauvējas.

Uzmanības vērta ir šveiciešu mākslinieku - režisora Milo Rau un aktrises Ursina Lardi - kopīgi attīstītā izrāde “Mitleid. Die Geschichte des Maschinengewehrs”, kas tapusi Berlīnes teātrī Schaubühne am Lehniner Platz. Sācis kā dokumentālists, veidojot “reenactment“ izrādes, izspēlējot uz skatuves dēļiem vēlreiz dažādas noziegumu prāvas – no Čaušesku līdz Maskavas tiesas procesiem, atkārtojot vārds vārdā tajās teikto, ļaujot padziļināti sadzirdēt nozieguma retoriku tā autentiskajās izpausmēs, pēdējos gados Milo Rau ir ieinteresējies arī par fikcionālu elementu spēku teātrī un sācis strādāt ar profesionāliem aktieriem. Veidot izrādes, kurās saduras dokuments un fikcija, taču to serde un kodols ir palikuši nemainīgi – mūsdienu pasaules īstenība. Un Eiropas pretrunīgās humānisma izpausmes. Parīzes festivāla programmā iekļautā izrāde ir izaugusi no aktrises un režisora iespaidiem kopīgi apceļotajot bēgļu nometnes Grieķijā un intervijām ar Nevalstisko organizāciju darbiniekie, kas strādajuši Ruandā genocīda laikā. „Kāpēc viens nogalināts cilvēks pie Eiropas robežas mums ir svarīgāks nekā 1000 noslepkavotu cilvēku Āfrikas pilsoņu kara apgabalos? Kas ir mūsu līdzjūtība?“ – no šiem jautājumiem ir izaugusi savā cilvēciskumā emocionāli dziļi iedarbīga izrāde, kura uzdod neatbildamus jautājumus, domājot par Eiropas humānisma robežām.

Programma: www.festival-automne.com

Foto: Cédric Andrieux © Marco Caselli Nirmal

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: