Robert Rauschenberg, Gagosian Gallery, līdz 12. novembrim, 2011
Larija Gagosjana galerijas Parīzes filiālē skatāma Roberta Raušenberga (1929-2008) gleznu un skulptūru izstāde.
Raušenbergu uzskata par vienu no tiem, kuri pārbīdīja pasaules mākslas lietu kārtību. Laikā no 1954. līdz 1964. gadam viņa daiļrades raksturlielums bija hibrīdi, kuros apvienojās glezniecība ar tēlniecības elementiem un kuri uzkrītoši attālinājās no abstraktā ekspresionisma popularizētās "mākslas mākslas dēļ" , uzmanības centrā izvirzot sociālo, privāto un politisko vadmotīvu. Raušenbergs izmantoja izgriezumus no laikrakstiem un atrastus priekšmetus, cenšoties radīt monolītu kopumu, kur saturs un forma ir viens teju nedalāms veselums.
1964. gadā trīsdesmit deviņu gadu vecumā viņš saņēma Venēcijas biennāles "Zelta lauvu" - laikam jau taču vienu no visprestižākajiem apbalvojumiem mākslas pasaulē, kļūstot par pirmo amerikāni, kas to ieguvis. Pēc apbalvošanas ceremonijas vecajā kontinentā izcēlās īstens satraukums. "Ideoloģiskā cīņa" (kā to apzīmē Maikls Ārčers savā grāmatā Art Since 1960) bija sākusies ar ASV mākslinieku ceļojošo izstādi Eiropā. 1964. gads bija ne vien Venēcijas biennāles, bet arī Kaseles documenta gads. Kolekcionāra un galerista Leo Kastelli autoru grupa, kas piedalījās kā vienā, tā otrā un izstādīja savus darbus arī Parīzē un Londonā, reklamējās žurnālā Art International, vizuāli piesakot savu invāziju amerikāņiem visai raksturīgā veidā - žurnāla lappusē bija attēlota militāra intervence Eiropas kartē, kurā tika atainots, kā, uzbrūkot no četriem centriem (Londona, Parīze, Kasele, Venēcija), tiek sagrauti Eiropas pamati. Raušenberga uzvara bija iemesls, kas pasaules mākslas kritikas aprindām ļāva lietot apzīmējumus, kuri vairāk piedienētu kara reportāžām vai vismaz sporta ziņām: "amerikāņu laikmetīgās mākslas uzvara pār Eiropu" utt.
Raušenbergs eksperimentēja visu savu radošo mūžu. Viņa mākslas darbi bijuši neiztrūkstoša daudzu ievērojamu izstāžu sastāvdaļa. 2003. gada Venēcijas biennālē tās kurators Frančesko Bonami rīkoja glezniecības skati, kuras atskaites punkts bija jau reiz pieminētais 1964. gads un viss, kas notika pēc tam.
4 Rue de Ponthieu
www.gagosian.com




