Dublinas teātra festivāls, 29. septembris – 16. oktobris, 2011
Dublinas teātra festivāla ideja ir parādīt Īrijā gan spēcīgākos pasaules teātros tapušos darbus, gan interesantākos pašmāju iestudējumus, īpaši izceļot jaunāko oriģināldramaturģiju. Šis ir viens no Eiropā vecākajiem teātra festivāliem, un tas interesējas ne tik daudz par dažādu mākslu sakausējumiem teātra izrādē, ne tik daudz par eksperimentiem un jaunām iespējām teātra valodas attīstībā, cik par klasisku teātra formu spēku un skanējuma mūsdienīgumu. Arī par klasisko lugu dzīvi „jaunās skaņās".
Lai gan tieši šogad festivāla programmā ir vērojami arī ļoti neparastas formas darbi.
Viens no oriģinālākajiem šī rudens Dublinas festivāla piedāvājumiem ir režisores Daniele Finzi Pasca radītā pasaule, kas atrodama zem virsraksta „Donka, A Letter to Chekhov". Režisore ir strādājusi gan kopā ar pasaulslaveno kanādiešu cirku Cirque du Soleil, gan veidojusi hītus Brodvejā, bet šovasar ar viņas darbu „Donka, A Letter to Chekhov" tika atklāts Maskavas Starptautiskais Čehova festivāls. Strādājot ar krievu ģeniālā rakstnieka Antona Čehova lugām un dienasgrāmatām, kuru autoram piemīt nežēlīgi skaidrs, nesaudzīgs cilvēka redzējums, Daniele Finzi Pasca kopā ar klauniem, gaisa akrobātiem un mūziķiem ir izveidojusi sirreāli maģiskus teātra svētkus, kas piedāvā svētkus skatītāja acīm un domas sirdīm.
Divus vakarus Dublinas festivāls piedāvā arī retu iespēju skatīt beļģu mākslinieka Alena Platela darbu „Gardenia". Vienu no dziļākajiem cilvēka skatījumiem, kāds radīts pēdējo gadu pasaules teātrī. Veidots kopā ar mūziklu režisoru Frank Van Laecke, „Gardenia" pieder emocionāli spēcīgākajiem Platela darbiem. Publikas uzņemts ar „standing ovations" gan Aviņonas festivālā, gan dejas festivālā „Tanz im August" Berlīnē. Lai gan ar deju izrādei ir visnotaļ attāls sakars.
Viens no pasaulē slavenākajiem un būtiskākajiem horeogrāfiem Alens Platels ir horeogrāfs, kurš nehoreogrāfē.
Viņa spēks ir parādīt un atklāt cilvēkus uz skatuves. Visbiežāk tie ir neprofesionāļi, kuri Platela izrādēs nespēlē pašdarbības teātri, bet paliek paši, tie, kas viņi ir. Liekot skatītājam pasauli ieraudzīt no citādākas perspektīvas.
„Gardenia" - tā saucas kāds reāls transvestītu bārs Barselonā, paredzēts slēgšanai. Un izrāde rāda pēdējo vakaru šajā bārā.
Izrādē piedalās aktrise un seši vīrieši, kuri katrs daļu savas dzīves ir pavadījuši kā sieviete. Visi viņi ir cilvēki mūža otrajā pusē, vecumā no piecdesmit sešiem līdz sešdesmit septiņiem gadiem. Izrādē par cerībām, par zaudētām ilūzijām, par cilvēka novecošanu.
Programma: www.dublintheatrefestival.com




