GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātFilmaInsider's view

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · itālija · Roma · Festivāli

Roma Europa Festival, 7. oktobris – 30. novembris, 2011

0 ATSAUKSMES

Roma Europa Festival, 7. oktobris – 30. novembris, 2011

Teātra un mūzikas festivāls „Roma Europa Festival" ik rudeni Romu pārvērš teātra, dejas un mūzikas svētkos. Festivāla viesu sarakstā ir fundamentāli mākslinieki 20. un 21. gadsimta radošajā pieredzē un arī jauni vārdi, kas sola atklājumu iespējas. Šogad festivāls norisinās zem devīzes „Try The Impossible" - „Mēģini neiespējamo", atklāšanas godu uzticot japāņu dejotājam un horeogrāfam Saburo Teshigawara, kuru nodarbina mākslas metafiziskās iespējas. Viņa darbs ir veltīts apsēstībai un tā arī saucas - „Obsession".
Uz mūžseno pilsētu rudenī dodas lielais britu režisors, par teātra Sokratu dēvētais Pīters Bruks, kurš Romā izrādīs savu pēdējo darbu - Mocarta „Burvju flautu". Izrādi, ar kuru viņš atvadījās no leģendārā Parīzes teātra „Théàtre des Bouffes du Nord", kura vadītājs Bruks bija vairāk nekā trīsdesmit gadus. Jaunajā tūkstošgadē Pīters Bruks eksperimentēja ar izteiksmes līdzekļu vienkāršību, pētot - cik maz vajag teātra, lai tas spētu pateikt būtisko? Skaistā un skaidrā teātra patriarha „Burvju flauta" tiks izrādīta leģendārajā Teatro Argentina.
Pavisam savādāk strādā cits britu klasiķis - Loids Ņūsons (Lloyd Newson) un viņa grupa DV8, kuri arī rudenī būs sastopami Romā ar darbu „Can We Talk About This?". Grupas „DV8 Physical Theatre" nosaukums tiek lasīts gan kā „Dance Video 8 Physical Theatre", gan arī kā „Deviate Physical Theatre" - novirze no normas, uzsvaru nereti liekot uz nosaukuma otro daļu - fiziskais, ķermeniskais teātris. Šī mākslinieku apvienība ir radusies 1986. gadā, vadoties no pieņēmuma, ka ķermenis neprot melot. DV8 aizvien ir vērsies pret melos iestigušo mākslu, kas savus laikabiedrus zombē ar ilūzijām. Taču tajā pat laikā viņi vienmēr ir uzdevuši sev arī jautājumu - vai māksla drīkst atņemt cilvēkam visas viņa ilūzijas?
Pašu itāļu teātra mākslu pārstāv viņu joprojām spēcīgākais režisors Romeo Kasteluči ar darbu „Il Velo Nero del Pastore", kas tapis šopavasar, iedvesmojoties no amerikāņu šausmu romantisma klasiskā teksta - Nathaniel Hawthornes „Garīdznieka melnā plīvura".
Kasteluči grupa „Societas Raffaello Sanzio" savas darbības sākumā - pirms nu jau divdesmit četriem gadiem - mēģināja pilnībā atbrīvot izrādes no literatūras dominējošā spēka, pētot cilvēka dzirdes un redzes likumus, akustiskās un optiskās uztveres īpatnības, un šo zonu sadurē būvēja savu teātri, piespēlējot prātam materiālu, kas tam liktu doties dažādos virzienos vienlaikus. Romeo Kasteluči darbi ir attīstījušies tēlotāja mākslas teritorijā, veidojot grandiozas asociatīvas instalāciju un skaņu telpas, atstājot intelektam nekad līdz galam neatrisināmas mīklas, uzrunājot cilvēkus caur noslēpumiem, kurus var spēcīgi sajust, bet ne izprast. Tāds ir arī no šīm telpām attīstījies teātris - tās ir noslēpumainas pasaules ar saviem simboliem, savu mitoloģiju, saviem stāstiem, kuros ne viss ir skaidrs. Un tieši ar to arī valdzinošs - kā noslēpums.
Tiem, kuri interesējas par radikālā teātra atzaru, vērts doties uz beļģu multimākslinieka Jana Fabra vakaru „Troubleyn" /„Prometheus Landscape II". Viens no daudzpusīgākajiem mūsdienu māksliniekiem Jans Fabrs ir sastopams gan teātra, gan literatūras, gan dejas, gan mūzikas, gan vizuālās mākslas teritorijā. Var teikt arī - visās vienlaikus, jo šis flāmu mākslinieks šķērso robežas brīvi, aizvien izmantojot savam darbam instrumentus, kas attiecīgā brīdī liekas vistrāpīgākie, lieki galvu nesāpinot, par turēšanos attiecīgā žanra vai disciplīnas rāmjos un ietvaros. Fabram svarīgs ir tas, ko viņš grib laikabiedriem pateikt, un formu viņš izmanto, lai tiktu maksimāli sadzirdēts. Viņš nevairās ekstrēmu līdzekļu un pieder provokatīvāko mākslinieku atzaram. Galvenās tēmas, par kurām mākslinieks domā vai ikvienā savā darbā, ir metamorfoze un nāve.
Atklājumu iespēju dāvā festivāla noslēgums, kas uzticēts „One of the Britain´s best kept secrets" - britu grupai „The Irrepressibles", kuras visnotaļ traki apstrādātā popvaloda sola maģisku teātra piedzīvojumu.

Programma: www.romaeuropa.net

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: