Starptautiskais Čehova festivāls, līdz 2. augustam, 2009
Lai arī Antona Čehova vārdā nosaukts, šis nekādā ziņā nav festivāls, kurā tiktu izrādīti tikai Čehova lugu iestudējumi, vēl vairāk - to programmā var arī vispār nebūt. Antona Čehova „patronāža" nozīmē latiņu - ļoti augsta līmeņa, reizēm ģeniālas mākslas klātbūtni programmā iekļautajiem nosaukumiem. Izcilas mākslas visā pasaulē nav ārkārtīgi daudz, tāpēc, saprotams, ka līdzās Krievijā tapušajiem iestudējumiem tiek izrādīta arī Pasaules sērija, liekot domāt un runāt par Čehova festivālu, kā grandiozāko Krievijas teātra festivālu. Tam piemīt īsti transkontinentāls atvēziens un jaudīgs finansējums, pat neskatoties uz ekonomiskās krīzes laikiem. Šogad līdzās „Maskavas programmai", kurā tiks izrādīti jaunākie Jurija Ļubimova, Pjotra Fomenko, Ādolfa Šapiro, Kamas Ginkas, Dmitrija Krimova, Kirila Serebrjaņņikova darbi, satiekas izcili mākslas notikumi tapuši Francijā, Vācijā, Kanādā, Austrālijā, Šveicē, Japānā, Čīlē, Tadžikijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Taivānā.
Pēc grandiozās kanādiešu teātra maga Roberta Lepāža izrāžu un filmu retrospektīvas iepriekšējā festivālā, šovasar jūlijā un augusta sākumā tiks izrādīta viņa un grupas Ex Machina viena no jaunākajām izrādēm, kas veltīta cilvēka balsij, sešu stundu ietilpīgais Lipsynch.
Šajā pašā laikā paralēli iespējams noskatīties vienu no neparastākajām Londonas izrādēm - Oskara Vailda romāna Doriana Greja portrets skatuvisko transformāciju „nepieradinātā" horeogrāfa Matthew Bourne redzējumā.
Jūlijā Maskavā viesojas arī ģeniālā vācu horeogrāfe un režisore Pīna Bauša un viņas Vupertāles deju teātris ar radikāli nesamierināmajā periodā tapušajiem Kurta Veila un Bertolda Brehta Septiņiem nāves grēkiem. Tiem, kuri pazīst Pīnu Baušu kā iespējamības „cilvēki viens otram var būt svētki" brīnišķīgu apliecinātāju mākslā, šis, 1976. gadā tapušais darbs var izrādīties milzīgs pārsteigums - cik ļoti bez ilūzijām un radikālā nesaudzībā tiek atklāts sabiedrības spiediens uz cilvēku, kā notiek cilvēka garīgā kropļošana. Kāpēc kapitālistiskajā sabiedrībā esam, tādi, kādi esam. Pīnas Baušas Septiņi nāves grēki pieder pasaules teātra zelta klasikas spožākajām lappusēm.
Mūsdienu operu Čehova festivālā pārstāv austrālieši. Pēc indiešu eposa Mahabharata un leģendas par Tristanu un Izoldi tapušo Līzas Limas operas Navigators skatuvisko interpretāciju ar pieciem dziedātājiem un sešpadsmit mūziķiem iestudējis viens no Eiropas provokatīvākajiem režisoriem Berijs Koskijs, kurš laiku pa laikam atgriežas dzimtajā Austrālijā ar svaigām domām un idejām, pavisam neklasiski pieejot operas inscenētāja darbam. Arī par Navigatoru kritiķi raksta, ka tā ir izrāde, ko veido operas, dramatiskā teātra un jaunās mūzikas elementu radošs savienojums.
Festivālu augustā noslēdz Alvja Hermaņa iestudējums Nāciju teātrī
Šukšina stāsti.
Programma: www.chekhovfest.ru




