Lia-Asta Knāķe "Latvenergo", Latvijas Arhitektūras muzejs, no 13. decembra
Kolēģu dēvēta par skaistāko savas paaudzes arhitekti, Lia-Asta Knāķe (1929) radīja vienus no pirmajiem modernajiem pēckara interjeriem. Lietojot tam laikam principiāli jaunus paņēmienus – tīras līnijas un dinamiskas formas. Lia-Asta radīja tēlus tādām kafejnīcām, kā „Luna” (1959), „Jaunība” (1960), restorāna „Rīga” valūtas bārs (1962), vasaras kafejnīca „Pils” (60. gadi) un „Putnu dārzs” (1970), kuras gadu desmitiem kļuva par Rīgas simboliem.
Taču par arhitektes mūža nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts Enerģētiķu nams (70. – 80. gadi) jeb tagad katram rīdziniekam pazīstamā „Latvenergo” ēka - Pulkveža Brieža ielā.
Ēka tapusi laikā, kad tika plānotas un daļēji arī realizētas ievērojamas pārmaiņas Eiropas veco pilsētu centros. Pieaugošā dzīves intensitāte pieprasīja jaunas satiksmes maģistrāles, kas vēsturiskajās pilsētās tika veidotas, paplašinot vecās ielas. Rīga ir saglabājusi dažas liecības no laikmeta, kad arhitektiem „jūra bija līdz ceļiem”. Viena no šādām ēkām ir „Latvenergo” centrālā biroju ēka. Šodien tamlīdzīgs projekts, kurā ēkas tiek izvietotas virs vecajām ielām, vairs netiktu īstenots. Lai gan postpadomju telpā 20. gadsimta 70. gadi saistās ar Brežņeva ēru, kas tiek identificēta kā stagnācija un tā laika arhitektūra kā vidi degradējoša parādība, tomēr atšķirībā no citiem šāda veida projektiem „Latvenergo” ēku raksturo materiālu izjūta un dinamisks formu kontrasts. Vērtību pārvērtēšanas posms ir bijis gana garš, lai šodien „Latvenergo” celtni uzskatītu par nozīmīgu sava laika kultūrzīmi.