Patrick Wolf akustiskais koncerts, Palladium koncertzāle, 23. februāris
Britu mūziķis un dziesmu autors no Londonas Patriks Vulfs (Patrick Denis Apps, 1983) savā mūzikā izmanto plašu akustisko mūzikas instrumentu klāstu - visbiežāk tie ir sitaminstrumenti, havajiešu ģitāra, klavieres un alts. Šī klasika apvienojumā ar Patrika Vulfa pilotēto elektronisko skaņu vidi rezultējas krāšņā džeza, folkmūzikas un pulsējošā 80. gadu elektro sintēzē.
Vienpadsmit gadu vecumā jaunais mūziķis uzsāka pirmos eksperimentus ar skaņu mākslu un ierakstu tehnoloģijām. Papildus klavierklasēm un vijoles spēlei viņš sāka apgūt mūzikas instrumentu arsenālu, kurā bija atrodami ne vien stīgu instrumenti, bet arī krāmu veikalos uzietas pērles un paštaisīta teremīna.
Četrpadsmit gadu vecumā Patriks Vulfs pievienojās Londonas šokējošo popārtistu kolektīvam Minty, kuru vētrainās un pretrunīgā satura performances izpelnījās laikraksta The Sun kritiķu viennozīmīgu vienprātību: “Samaitātākā mūzikas grupa pasaulē.” Par šādu verdiktu īpaši lepns bija kustības tēvs – austrāliešu modes dizaineris Lī Boveri (Leigh Bowery, 1961-1994).
Turpmākos gadus Vulfs izdzīvoja īsti dumpinieciska jaunieša periodu – tika izslēgts no mūzikas koledžas, pameta mājas. Šajā laikā iestrēdzis šaurā apģērbu ateljē, viņš piestrādāja šujot pogas, muzicējot ar vietējo stīgu kvartetu un 2001. gadā nodibinot grupu Maison Crimineaux. Konfrontējošais grupas ampluā bija stipri tālu no mūziķim iemīļotās minimālisma vai viduslaiku mūzikas. Gadiem ilgi veltot sevi "teju pilnīgi nebaudāmas mūzikas” producēšanai desmit klausītāju lielai auditorijai, Vulfs bija izsalcis ”atkost” popmūzikas princeses Britnijas Spīrsas pasakaino panākumu kodu. Kādā no Maison Crimineaux gigiem Parīzē, trokšņainais trio nonāca elektroniskās mūzikas maestro Kristian Robinson uzmanības lokā, kura aizgādībā vēlāk zem leibla Fat Cat Records arī nāca klajā Patrika Vulfa debijas plate Lycanthropy (2003).
Jau gadiem ilgi mūzikas pazinēji ir diskutējuši par Patrika Vulfa nepārprotamo muzikālo ietekmi un augošo koeficientu ierindoties starp vadošajām popzvaigznēm. Ekstravagants un ekscentrisks mūsdienu trubadūrs, kam piemīt pārsteidzošs ķēriens radīt augstvērtīgas un sulīgas pop melodijas.
Aizvadītajā gadā, divdesmit deviņu gadu vecumā, Vulfs laida klajā jubilejas dubultdisku, pēc kārtas jau sesto albumu ar nosaukumu Sundark and Riverlight (2012). Tas ir savveida retrospektīvs atskats uz mūziķa radošo dekādi, kurā atkārtoti izmantotas iepriekšējos albumos iekļautās dziesmas, taču šoreiz izpildītas akustiski veidojot divus stāstus, divas atšķirīgas nodaļas. ”A” diskā Sundark dzirdams tumšākos toņos ieturēts materiāls, vientulības refleksijas jeb dziesmas, kas tapušas noslēgtībā. Pretēji melanholiskajam Sundark, ”B” diskā Riverlight dzirdamas čalojošas cerību caurvītas melodijas un attiecību tematika.
Ja iepriekšējais 2011. gadā klajā nākušais albums Lupercalia ir autora vaļsirdīga atzīšanās un dokumentē divu dziļi iemīlējušos cilvēku pieredzi, tad Sundark and Riverlight konspektīvi portretē desmit gadus mākslinieka dzīves, sākot ar padsmitnieka gados sacerētajiem gabaliem - līdz pat daudz nobriedušākām tematikām.
Patriks Vulfs ir viena no Lielbritānijas inovatīvākajām personībām mūzikā - radikāls, radošs un, jā, reizēm uzjautrinošs; popzvaigzne, kura atklātā seksualitāte, vizuālais spilgtums un neparastās dziesmu lirikas izceļ viņu starp citiem laikabiedriem un kolēģiem.




