Holandes festivāls, 1. – 28.jūnijs, 2012
Holandes festivāls pieder Eiropas vecākajiem mākslas forumiem - tas darbojas no 1947. gada. Pats sevi tas piesaka vienkārši un lakoniski: labākās operas, dejas un muzikālās izrādes, ko izpilda pasaules labākie mākslinieki - tas ir Holandes festivāls.
Programmu veido gan speciāli Holandes festivālam veidoti darbi, kas šeit piedzīvo pasaules pirmizrādi, gan daudzi spēcīgi citviet tapuši mākslas notikumi.
Tā tas arī ir - šogad Holandes festivālā tik tiešām piedalās pasaules labākie mākslinieki.
Šī gada festivāls godina ļoti īpašo serbu mākslinieci Marinu Abramoviču - gan ar viņas darbu izstādi, gan viņai veltīto dokumentālo filmu "Marina Abramoviča. Mākslinieks ir klātesošs" („Marinu Abramović. The Artist is Present"), kurai šogad Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā tika sarīkotas vētrainas ovācijas, gan ar Roberta Vilsona veidoto izrādi - mākslinieka stāstu „The Life and Death of Marina Abramović", kas savieno vizuālās mākslas, teātra un mūzikas pasaules jaunā veselumā. Uzvedumā savu dzīvi un nāvi izspēlē pati māksliniece, amerikāņu aktieris Vilems Defo (Willem Dafoe), kā arī vēl citi aktieri un performanču mākslinieki no visas pasaules. Mūziku speciāli šim darbam ir sarakstījis britu eksperimentālais komponists Entonijs Hegartijs (Antony Hegarty), kopā ar savu grupu „Antony and the Jonsons" sapludinot savu jaunradīto skaņu pasauli ar tradicionālo mūziku.
Holandes festivālu atklāj viens no neparastākajiem mūzikas teātra darbiem „C(h)oeurs", kas šopavasar tapis Žerāra Mortjē (Gerard Mortier) vadītajā Spānijas Karaliskajā operā - Teatro Real. To veidojis beļģu režisors Alens Platels, kura mākslas lielais spēks ir spēja ārkārtīgi dziļi un būtiski ieskatīties cilvēkā. Savienojot Džuzepes Verdi un Riharda Vāgnera mūzikas pasaules, apvienojot vairāk nekā simt sešdesmit dziedātājus, dejotājus un mūziķus, mākslinieks ir izveidojis jaunu mūsdienu operu ar grandiozām kora ainām. Platelu, veidojot šo darbu, interesējis mūzikas varenais spēks, kas spēj saslēgt milzīgu cilvēku skaitu, bet arī izlauzt pavisam briesmīgas takas, kā tas noticis Musolīni un Hitlera laikā abu komponistu zemēs un ar viņu darbiem. Sprieguma spēks starp indivīdu un kolektīvu ir „C(h)oeurs" viena no galvenajām tēmām. Jauno operu belcanto cienītājiem Alens Platels veidojis kopā ar Spānijas karalisko operu un savu grupu „Les Balletts C de la B", kurā kopā strādā dažādu disciplīnu mākslinieki ar ļoti atšķirīgām biogrāfijām un mākslinieciskajiem rokrakstiem.
Vērts nepalaist garām vācu režisores Andreas Bretas (Andreas Breth) izrādi „Zwischenfälle", kas Vīnē saņēmusi svarīgāko Austrijas teātra profesionālo novērtējumu - Nestroja balvu - kā gada izcilākais režijas darbs. Andrea Breta nekad nav metusies līdzi pārejošiem laika vējiem, paliekot pilnīgi imūna pret dekonstruktīvisma uzvaras gājienu, kas uz gadiem ieņēma vācvalodīgās skatuves, to režisoriem jaucot ārā klasiķu darbus un veidojot savas kompozīcijas. Viņu aizvien ir interesējis veselums un dziļums, lielu autoru radītās pasaules, to daudzslāņainība, kuru viņa teātrī ir centusies atvērt. „Zwischenfälle" ir veidota pēc Krievijas ģeniālā absurdista Daniila Harmsa darbu motīviem un divu franču farsa meistaru - Georges Courteline un Pierre Henri Cami - darbiem.
Izcils Vīnes Burgteātru aktieru ansamblis, kurā desmit meistari atveido deviņdesmit lomas.
Attīstot savu darbu Holandes festivālā kā mākslinieka rezidenci, amerikāņu mākslinieks Mejtū Bārnijs savā speciāli šai vietai veidotajā dzīvajā performancē „Ancient Evenings" mēģinās mākslas spēkiem iedziļināties dvēseles struktūrā, saskaņā ar ēģiptiešu mitoloģiju, izejot cauri septiņām pakāpēm.
Holandes festivāls aizvien ir bijis arī mūzikas festivāls ar pasaules pirmizrādēm jaunām operām. Šī gada jaunuzvedums ir komponista Robin de Raaf piecdesmito un sešdesmito gadu kinoikonai Merlinai Monro veltītā opera „Waiting for Miss Monroe".
Vērts nepalaist garām arī britu režisora Simona Makbērnija (Simon McBurney) un viņa teātra Complicité iestudējumu „Meistaru un Margaritu" dzīvē. Šie mākslinieki pieder britu mākslas savdabīgākajām un radošākajām parādībām.
Nīderlandiešu mākslu Holandes festivālā pārstāv režisors, videoadepts Gijs Kasjē (Guy Cassiers) ar savu gigantisko trīsdaļīgo „Mūzila maratonu", pārvēršot teātra realitātē Roberta Mūzila epohālo romānu „Cilvēks bez īpašībām".
Programma : www.hollandfestival.nl
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.