Holland Festival, 1. jūnijs – 29. jūnijs, 2014
Holandes festivāls pieder Eiropas vecākajiem mākslas forumiem – tas darbojas no 1947. gada. Pats sevi tas piesaka vienkārši un lakoniski: labākās operas, dejas un muzikālās izrādes, ko izpilda pasaules labākie mākslinieki – tas ir Holandes festivāls.
Programmu veido gan speciāli Holandes festivālam veidoti darbi, kas šeit piedzīvo pasaules pirmizrādi, gan daudzi spēcīgi citviet tapuši mākslas notikumi.
Tā tas arī ir – šogad Holandes festivālā tik tiešām piedalās pasaules labākie mākslinieki.
Kanādiešu maģiskā teātra meistars, par alķīmiķi dēvētais Robērs Lepāžs uz Amsterdamu ved sava jaunākā izrāžu cikla „Spēlējot kārtis” pirmo daļu – Pīķi. Kāršu simboliskā, matemātiskā, numeroloģiskā un mitoloģiskā ietilpība ir kosmoss, kurā Lepāžs attīsta savus stāstus. Katras kārts universs ir savs un neatkārtojams. Izrādē „Pīķi” Robērs Lepāžs iesēdina skatītāju laika mašīnā un katapultē viņu 2003. gadā, liekot nonākt divās pilsētās vienlaikus – Lasvegasā un Bagdādē.
Leģendārais britu režisors, 20. gadsimta teātra atslēgas figūra, par teātra Sokrātu dēvētais Pīters Bruks, lai gan ir kļuvis pilnīgi akls, tomēr turpina iestudēt izrādes, asistējot ilggadīgajai izrāžu līdzautorei Marie –Helene Estienne.
Pītera Bruka jaunākā izrāde „The Valley of Astonishment” („Pārsteiguma ieleja”) ir veltīta islāma misticismam un cilvēka smadzenēm, sakausējot teātra valodā neiroloģiskus pētījumus ar persiešu dzeju. Šī izrādes centrā ir cilvēki, kuru galvā krāsas, formas, mūzika un atmiņas savienojas pārsteidzošos veidos.
Vērts nepalaist garām iespēju iepazīties ar vācu komponista un režisora Heinera Gēbelsa teātri, kas ir viens no savdabīgākajiem un ievelkošākajiem pasaulē. Tas ir attīstījies no jautājuma - kā izstāstīt stāstu, lai tas būtu atvērts un uztverams visdažādākajos līmeņos? Lai būtu interesanti gan skatītājiem, kas labprāt uztver mākslas darbus no mūzikas perspektīvas, gan skatītājiem, kuru mākslas lasīšanas iemaņas attīstījušās izstāžu zālēs, gan skatītājam, kurš aizvien ir bijis uzticīgs tieši teātrim, gan skatītājam, kurš dod priekšroku brīvajai fantāzijas telpai, ko savam lasītājam vaļā atstāj literatūra. Kopā ar Ensemble Musikfabrik veidotā Heinera Gēbelsa izrāde „Delusion of the Fury” ir attīstījusies no amerikāņu komponista Harry Partch (1901- 1974) skaņu pasaules, kas tiek dēvēta par vienu no oriģinālākajām 20. gadsimtā, savukārt pašu komponistu kritiķi dēvēja ne mazāk kā par mūzikas Donu Kihotu. Šī izrāde piedāvā satikšanos ar nedzirdētām skaņu ainavām, kuras apdzīvo poēzija, vieglums un humors.
Jaunzēlandiešu režisora un horeogrāfa Lemi Ponifasio un viņa grupas MAU darbi tik ļoti atšķiras no visa, ko ierasts redzēt teātrī, ka jau tāpēc vien ir vērts iepazīties ar viņa mākslu. Ponifasio darbos savienojas rituāli, teātris un deja, bet pilnīgi ārpus jelkādām jau izstrādātajām klišejām, jelkādiem skatītājam iespējamiem priekšstatiem, kā tas varētu izskatīties un skanēt. Šī mākslinieka radītā pasaule ir ārkārtīgi poētiska un vienlaikus ar prātu pilnīgi neizskaidrojama, kas var būt gan teātra maģijas valdzinājuma avots, gan arī milzīgs pārbaudījums skatītājam, kurš uzskata, ka tas, ko viņi skatās, noteikti ir racionāli jāizprot. Ponifasio darbi līdzinās metafiziskām mīklām un sastapšanās ar šo mākslu var kļūt par dziļu piedzīvojumu, ja to nemēģina par visām varēm iespiest Rietumeiropas teātra estētikas un domāšanas koordinātēs, lai ar redzēto un dzirdēto varētu ko iesākt. Amsterdamas festivāls piedāvā Lemi Ponifasio jaunāko darbu „The Crimson House”.
Programma: www.hollandfestival.nl




