Holland Festival, Amsterdama, 4. - 26. jūnijs, 2016
Viens no Eiropas vecākajiem starptautiskajiem teātra un operas festivāliem ir Holandes festivāls, un tā īpašais valdzinājuma spēks ir kvalitatīvais mūzikas, teātra, vizuālās mākslas un operas programmas piedāvājums.
Mākslinieciskā līmeņa latiņu šogad nosaka latviešu diriģenta Marisa Jansona, vācu dejotājas, horeogrāfes un režisores Pīnas Baušas un britu avangarda teātra režisora Saimona Makbērnija (Simon McBurney) programmā iekļautie darbi.
Holandes festivālā pirmizrādītajai Pētera Čaikovska “Pīķa dāmai”, kuru Mariss Jansons veido kopā ar režisoru Stefanu Herheimu un Königliches Concertgebouw-Orchester, rokās ir stipras kārtis. Marisa Jansona vairāk nekā desmit gadu intensīvā sadarbība ar Nīderlandes Karalisko orķestri, kura mākslinieciskajā vadībā mūziķu kolektīvs ir ticis noskaņots īpašā jūtīgumā un smalkumā, maestro centieni atminēt “Pīķa dāmas” muzikālo noslēpumu teju mūža garumā un režisora Herheima ceļš laukā no radošās krīzes un māksliniecisko spēku izsīkuma.
Programmā iekļauta arī zelta klasika, viens no skaistākajiem 20. gadsimta skatuves sacerējumiem - Pīnas Baušas darbs par mīlestību “Ņeļķes”, radīts tālajā 1980. gadā, tolaik vēl industrijas ieņemtajā Rietumvācijas pilsētiņā Vupertālē. Pašas autores nu jau septiņus gadus šajā pasaulē vairāk nav, nomainījušās arī vairākas dejotāju paaudzes, šīs izrādes līdzautoru un izpildītāju, taču Londona, Parīze un Ņujorka, kā arī neskaitāmas mazākas pilsētiņas pasaulē turpina skatītājiem dāvināt šo unikālo mākslu, kas intensīvi interesējās par cilvēka jūtām, pārradot tās citādās – agrāk neredzētās mākslas formās.
Jaunu dzirdes intensitātes piedzīvojumu piedāvā izrāde “The Encounter”, kuras autors – režisors un aktieris Saimons Makbērnijs aicina doties viņam līdz uz Amazones mūža mežiem, uzliekot austiņas, un atverot skatītājam pasauli 360 grādu sadzirdamības mērogā. Milzīgais Londonas Barbican Centre šī gada martā vairākas nedēļas bija pilnībā izpārdots, kad tur tika izrādīts šis neparastā akustiskā blīvumā pasauli sadzirdēt ļaujošais skatuves darbs.
Vērts nepalaist garām arī izrādi “Melancholia”, kas tapusi Bāzelē. Vācu režisors Sebastian Nübling sadarbībā ar Junges Theater Basel un rakstnieci Sibillu Bergu pērnajās sezonās tika attīstījis divus asprātīgus, fascinējošus teātra hītus, kuru fokusā ir jaunākās paaudzes cilvēki, kas tikpat kā nekustas, dzīvi pavadot un piepildot, sēžot pie datora. Spējot savienot intelektuālu skatījumu ar humoru un fizisku, ķermenisku izteiksmes veidu sportiskā intensitātē.
Arī jaunais darbs “Melanholija”, kam pirmizrāde notiks maijā Bāzelē, interesējas par jaunākajām paaudzēm, kas saskaņā ar psiholoģiskiem pētījumiem sliecas grimt neizprotamā depresijā. Letarģiskajai un apātiskajai megamodernajai jaunatnei pretī liekot renesanses laikā popularitāti iemantojušo melanholju, ņemot talkā horeogrāfu Ives Tuwis un baroka mūzikas ansambli, top darbs, kas sliecas ietiekties serdē šodienai. Un izsapņot pavisam jaunu utopiju. Sebstian Nübling pieder spēcīgākajiem mūsdienu režisoriem, kopā ar horeogrāfu Ives Tuwis viņi ir izstrādājuši oriģinālu estētiku, lai poētiskā un mežonīgā valodā sarunātos par šodienas realitāti un cilvēku iekšejo pasauli.
Vērts nepalaist garām arī savdabīgā britu režisora Neil Bartlett jaunāko darbu “Stella”, kura uzmanības fokusā viens no dīvainākajiem skandāliem viktoriāniskajā Anglijā. Izrādes pamatā ir muzikholla mākslinieka Ernest Boulton dzīves stāsts, kura izvēle dzīvot un strādāt kā sievietei neizbēgamā nolemtībā nonāca konfrontācijā ar tā laika sabiedrības morāli un normām. Sabiedrībai brutāli iznīcinot kā mākslinieku, tā cilvēku.
Attēls: Privacy, www.dewarmewinkel.nl




