Van Goga dubultjubileja
2013. gadā ne tikai aprit 160 gadi kopš dzimis holandiešu ģēnijs Vinsents van Gogs, bet četrdesmito jubileju svin arī viņa muzejs Amsterdamā. Vairākus mēnešus slēgts rekonstrukcijas dēļ, tas maijā vērs durvis simboliskas dzimšanas dienas tortes veidolā. Van Goga muzejā atrodas lielākā mākslinieka darbu kolekcija pasaulē, ļaujot izsekot van Goga mākslas attīstībai visās tās stadijās. No agrīnā Holandes perioda līdz Parīzes posmam, kad mākslinieks eksperimentēja ar krāsu un gaismu un ekspresīvajam Provansas periodam, kad tapa arī leģendārās “Saulespuķes”. Muzeja īpašumā ir arī van Goga slavenais “Kviešu lauks ar vārnām”, kas tiek uzskatīts par ģēnija pēdējo darbu, ja var ticēt mītiem, tieši to gleznojot, viņš – pēc vairākkārtējiem pašnāvības mēģinājumiem, sevi liktenīgi ievainoja. Kā reiz izteicies mākslinieks: „ Darbā es ielieku savu sirdi un dvēseli un zaudēju prātu šī procesa laikā." Savas dzīves laikā van Gogs radīja vairāk kā 1700 darbu, taču pārdeva tikai vienu.
Kamēr van Goga muzejs vēl atrodas rekonstrukcijā, tā kolekcijas esence skatāma Amsterdamas Ermitāžas muzejā. Starp citu, viens no viņa mīļākajiem diennakts laikiem bijušas vakara un nakts summas, to emocionālajai un vizuālajai daudzietilpībai iemiesojoties arī virknē mākslinieka darbu – “Nakts kafejnīcā”, “Zvaigžņotā nakts” u.c. Stāsta, ka nakts suminājums literatūrā van Gogu esot sajūsminājis jau krietnu laiku pirms tās tēls parādījās viņa glezniecībā. Izstāde ir kolorīts ceļojums van Goga pasaulē, kur nav trūcis ne trakuma, ne nelaimīgu mīlestību un lielu kaislību. Izstādē skatāma arī daļa no iespaidīgā vēstuļu krājuma, ko van Gogs savulaik rakstīja brālim Teo un draugam Polam Gogēnam.
Īpašas uzmanības vērts noteikti ir aŗī pats Ermitāžas muzejs, kas durvis vēra 2009. gadā – kā leģendārās Sanktpēterburgas Ermitāžas filiāle Amsterdamā. Tieši Amsterdamā pirms vairāk kā 300 gadiem Pēteris Lielais sāka veidot izcilo Krievijas valsts mākslas kolekciju, tā laika pilsētai kalpojot arī par iedvesmas avotu viņa iecerētajam Sanktpēterburgas veidolam. Kaut Ermitāžas pirmsākumi parasti tiek asociēti ar Katrīnu Lielo, par tās fundamentu jāpateicas tieši Pēterim Pirmajam, kurš 1680. gadā pirmoreiz un vēlāk vēl atkārtoti ierodoties Amsterdamā, lika pamatu Ermitāžas kolekcijai, iegādājoties 220 holandiešu meistaru darbus. 17. gadsimta ēkā, kurā šobrīd atrodas Ermitāžas muzejs, savulaik atradies veco ļaužu pansionāts. Interesanti, ka tas nav izbeidzis savu pastāvēšanu kādu ārēju motīvu dēļ, bet ticis slēgts tikai tad, kad to atstājis pēdējais pacients. Vairāk kā 1800 vienību Amsterdamas Ermitāžas muzejam aizdevusi Santkpēterburgas Ermitāža, tādējādi sniedzot ieskatu Romanovu dinastijas periodā, laikposmā no 18. gadsimta līdz pat 1917. gada revolūcijai. Cita starpā ekspozīcijā skatāmi arī tā laika tērpi, rotas, cepures, vēdekļi un citas Romanovu garderobes ekstravagances, kas tikai nēsātas cariskās Krievijas ziedu laikos, kad gadā notika vairāk kā 40 balles.
Amstel 51




