Theaterfestival Basel, 27. augusts – 7. septembris, 2014
Bāzeles starptautiskais teātra festivāls ir veidots, domājot par vietējo skatītāju, par viņa redzesloka un skatīšanās ieradumu paplašināšanu. Programmā apkopti darbi no vairākiem pasaules kontinentiem teju vai visos iespējamajos mūsdienu spēļu mākslu formātos – ar vizuālā teātra un teksta teātra izpausmes radikālākajiem izpausmes veidiem programmas abos galos.
Taču festivālu atklāj vācu komponista Heiner Goebbels teātris, kas aizvien ir interesējies par dažādu uztveres perspektīvu un mākslas valodu savienošanu viena uzveduma ietvaros. Ar šī mākslinieka rokrakstu iepazīties vienkārši ir vērts. Tas ir prieks. Goebbels izrāde „When the Mountin Changed Its Clothing” veidota kopā ar četrdesmit jaunu slovēniešu meiteņu kori „Carmina Slovenia”.
Viens no asprātīgākajiem teksta teātra darbiem festivāla programmā ir Berlīnes Maksima Gorkija teātra hīts „Er sagt mir nichts, das sogenannte draußen”(„Man neko neizsaka
tā saucamā ārpasaule”). Rakstnieces, dramaturģes, aktīvas blogeres Sibillas Bergas (Sibylle Berg) luga ir kādas mūsdienu sievietes monologs. Sarakstīts kā teksts vienai personai un vairākām balsīm, kas permanenti komunicē internetā un pa mobilo telefonu, „atlaižot” savu kritisko attieksmi, bet nekad nav redzams saskarsmēs ar cilvēkiem un ārpasaules realitāti.
Vācu režisors Sebastjans Nīblings (Sebastian Nübling) šo „personu un vairākas balsis” ir pārvērtis četru jaunu sieviešu kvartetā, kas vizuāli iemieso ko pilnīgi pretēju Biznesa skolu, fitnesa klubu un iepirkšanās centru apmeklētāju veiksmes, spēka un skaistuma veidolam. Un tieši šīs trīs mikropasaules ir ikdienas barotne šīm sievietēm, pirms viņas sēžas pie datora, lai paustu savu kritisko viedokli ārpasaulei. Viņas apšauba saknē visu, sākot ar kapitālismu un beidzot ar miesīgu māti, iztiku sev un savai kritiskajai balsij sagādājot, internetā tirgojot pašizgatavotas narkotikas. Ko, iespējams, lieto arī pašas, jo laiku pa laikam kritiskajam prātam klājas virsū migla un delīrijs. Un lai gan Sibillas Bergas teksti mākslinieciskajā kvalitātē nav līdzinieki formāli it kā tik tuvās austriešu dramaturģes Elfrīdes Jelinekas sarkastiski precīzajiem mūsdienu sabiedrības balsu saklausījumiem, „Man neko neizsaka tā saucamā ārpasaule” ļauj sadzirdēt svaigas skaņas iz mūsdienu sabiedrības dzīlēm. Neskatoties uz eleganto režiju un jaudīgo aktierspēli, izrāde iesakāma vācu valodas pratējiem.
Viens no programmas skaudrākajiem darbiem nāk no Austrumeiropas. Tas ir ungāru režisora, četrdesmitgadnieku paaudzes režisora Bela Pintera uzvedums „Our secrets”, un ir veltīts tēvu paaudzei. Izrādes darbība notiek astoņdesmitajos gados un mūsdienās, nežēlīgi verot vaļā jautājumu – ko cilvēkam nozīmēja sadarboties ar čeku? Kas tas bija? Un kā šī pagātne turpina piedalīties šodienā.
Programma: www.theaterfestival.ch




