Pap(i)er Fashion, Museum Bellerive, līdz 1. augustam, 2010
Papīrs ir viens no īslaicīgākajiem un vienlaikus kolorītākajiem modē izmantotajiem materiāliem. Papīra kleitu fenomens pirmoreiz uzvirmoja 1966. gadā Amerikā, kad tādējādi tika reklamēta kāda papīra ražotāja produkcija. Ideju veikli pārķēra modes dizaineri, radot jaunu, sešdesmito gadu modei tik atbilstošu strāvojumu. Papīra kleitām kļūstot par vienu no spilgtākajām patērētājkultūras triumfa gadu stila rotaļlietām. Viena vakara gadžetu, kura veidolā tika izspēlēts viss iespējamais sava laika sajūtu un aktualitāšu spektrs. Tā teikt, papīrs pacieta visu - sākot no popārta līdz politiskiem lozungiem. Grieķu kultūras organizācijas ATOPOS kolekcijā ir vairāk kā simts autentisku tā laika papīra kleitu, un tā vērienīgā kolekcija arī kalpo par šīs 2007. gadā pirmoreiz Atēnu Benaki muzejā prezentētās izstādes fundamentu.
Taču vēsture ir tikai viens no izstādes aspektiem, izstāde pēta gan papīra attiecības ar laikmetīgo modi, gan tā lomu tekstila industrijas attīstībā. 60. gadu otrās puses papīra kleitu neprātam lielā mērā kļūstot par stimulu radīt materiālus, kas vizuāli līdzinās papīram, bet vienlaikus nav tik trausli. Līdzās vēsturiskajām papīra kleitām izstādē eksponēti arī Hussein Chalayan, A.F. Vandevorst, John Galliano, Walter Van Beirendonck, Dirk Van Saene, Issey Miyake un citu dizaineru darbi. Tās intriģējošākajiem eksponātiem pieder 1966. gadā popārta tēva Endija Vorhola radītā papīrkleita, kas greznoja Velvet Underground solisti Niko.
Museum Bellerive
Höschgasse 3




