GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

EsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirkties

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · šveice · Lucerna · Festivāli

Lucernas festivāls, 15. augusts - 14. septembris, 2014

0 ATSAUKSMES

Lucernas festivāls, 15. augusts - 14. septembris, 2014

Lucernas festivāls dzīvo gleznainā Šveices ainavā, kalnu pakājē. Kādreiz te strādājis un atpūties Rihards Vāgners, rakstot operas „Nirnbergas meistardziedoņi”, „Zigfrīds”, „Dievu mijkrēslis”. Viņa agrākā villa ir pārtapusi Riharda Vāgnera muzejā, tās durvis ir atvērtas apmeklētājiem. Lucernas festivāla aizsākumi meklējami tieši šajā teritorijā – 1938. gadā iepretī Riharda Vāgnera namdurvīm pasaulslavenais itāļu diriģents Arturo Toskanini novadīja fantastisku Gala koncertu, tā iedvesmojot laikabiedrus muzicēšanu turpināt. Tālākajās desmitgadēs, pat par spīti karam, kas plosījās visapkārt neitrālajai Šveicei, Lucernas festivāls uzņēma apgriezienus, attīstoties par vienu no kvalitatīvākajiem mūzikas svētkiem pasaulē. Un tieši tā sevi arī dēvē Lucernas festivāls, kurā aizvien ir spēlējuši nozīmīgākie sava laika mūziķi, orķestri un diriģenti.

Ilgus gadus Lucernas festivāls bija sinonīms ģeniālā diriģenta Klaudio Abado mūzikas sadzirdēšanas mākslai. „Nekas nav jādara”, mēdza teikt lielais itāļu maestro, „ir tikai jākluasās mūzikā un vienam otrā”. Šogad mirušā mūziķa vietā pie diriģenta pults stājas Andris Nelsons, kuram Lucernas festivāla orķestris ir uzticējis „Abado lietu” turpināt. Arī viņš aizvien ir aicinājis ieklausīties mūzikā, nevis krāmēt tai virsū savas mākslinieciski egocentriskās ambīcijas.

Ar Andra Nelsona vadībā atskaņotajiem Johanesa Brāmsa darbiem jeb dvēseles ceļojumiem, kā tos dēvē viņi paši, Lucernas festivāla orķsetris 15. augustā atklās festivālu, kas šogad norisinās zem moto „Psihe”.

Pirmā koncerta programmā – Johannesa Brāmsa Otrā serenāde, rapsodija altam un orķestrim un Otrā simfonija. Divos citos koncertos Andra Nelsona vadībā Lucernas festivāla orķestris kopā ar izcilo pianistu Mauruzio Pollini atskaņos Frederika Šopēna pirmo koncertu klavierēm ar orķestri, kā arī Johanesa Brāmsa Trešo simfoniju. Festivālā būs iespēja dzirdēt arī Andra Nelsona vairākos gados izstrādājušos saspēli ar viņa vadīto Birmingenas pilsētas orķestri. Kopā ar vienu no izcilākajiem mūsdienu Ludviga van Bēthovena darbu interpetiem, pianistu Rūdolfu Buhbinderu viņi atskaņos vācu komponista Otro koncertu klavierēm ar orķestri, kā arī britu komponista „kaislīgo dvēseles svētceļojumu”  - 1911. gadā pabeigto Otro simfoniju. Savukārt kopā ar vienu no mūsdienu izcilākajiem tenoriem Klausu Florianu Fogtu Birmingenas mūziķi atskaņos fragmentus no Riharda Vāgnera operām „Loengrīns” un „Parsifals”, kā arī Ludviga van Bethovena Septīto simfoniju.

 Šovasar festivālā piedalās vai visi lielākie mūsdienu diriģenti – Mariss Jansons, Saimons Retls, Daniels Barenboims, Valerijs Gerigijevs.

Daniela Barenboima izveidotais „West-Eastern Divana Orchestra”, kurā diriģents ir uzaicinājis mūziķus no savstarpēji naidīgām Tuvo Austrumu zemēm, atskaņos Riharda Vāgnera operas „Tristans un Izolde” otro cēlienu (Vāgners un viņa mūzika arī vēl šodien Izraēlā ir tabu), Ajala Adlera, Karema Rustoma, Volfganga Amadeja Mocarta, Morisa Ravela darbus.

Jau maijā izpārdots ir Valērija Gergijeva, Marijas teātra orķestra un pianista Daniila Trifonova koncerts, kurā tiks atskaņota Riharda Vāgnera operas „Loengrīns” priekšspēle, Federika Šopēna Otrais koncerts klavierēm ar orķestri un Pētera Čaikovska Sestā simfonija.

Sers Saimons Retls uz Lucernu dodas ar vienu no pasaules labākajiem orķestriem – Berlīnes Filharmoniķiem, lai kopā ar viņiem atskaņotu Sergeja Rahmaņinova Simfoniskās dejas un Igora Stravinska pasaku baletu „Ugunsputns”. Savukārt amerikāņu režisora Pītera Sellarsa veidotajā skatuviskajā uzvedumā, kopā ar Berlīnes Filharmoniķiem, Berlīnes radio kori, mecosoprānu Magdalenu Kožená,  tenoriem Topi Lehtipuu, Marku Padmore, baritoniem Eric Owens, Christian Gerhaher,  sers Saimons Retls ļaus ieklausīties Johana Sebastjana Baha „Mateja Pasijā”, veidā kā šo skaņdarbu dzird šis smalki trauslais britu diriģents.

Ar diviem koncertiem Lucernas festivālā viesojas dirģents Mariss Jansons, kurš veselības problēmu dēļ vairākus koncertus šogad bija spiests atcelt. Pirmajā koncertā Mariss Jansons kopā ar viņa vadīto Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un franču pianistu Žanu Īvu Tibo atskaņos Dmitrija  Šostakoviča Pirmo simfoniju un Morisa Ravela koncertu klavierēm ar orķestri G-Dur, kā arī Otro svītu no „Dafnis un Hloja”. Otrajā koncertā kopā ar vijolnieku Leonidas Kavakos un Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri Mariss Jansons izpildīs Johanesa Brāmsa Koncertu vijolei ar orķestri D-Dur op.77 un Riharda Štrausa „Tod und Verklärung” un „Tilu Pūcesspieģeli” .

Septembrī Lucernas festivālā viesojas unikālais mecosoprāns Cecilia Bartoli. Viņa ir guvusi īpašu ievērību mūzikas cienītāju aprindās ne tikai ar savām fenomenālajām balss spējām, bet arī ar negaidītiem muzikāliem arheoloģiskiem izrakumiem. Pie tādiem pieder itāļu baroka komponista, mācītāja un diplomāta Agostino Steffani atstātais mantojums – „lieliskas operu ārijas, kurās piedalās īstas, lielas jūtas.”

Programma: www.lucernefestival.ch

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: