Bayreuther Festspiele, 25. jūlijs - 28. augusts, 2014
Baireita ir vieta, uz kuru daudzi laikabiedri dodas ļoti īpaši, kā svētceļojumā - uz Zaļo pakalnu, kura virsotnē slejas Riharda Vāgnera festivāla teātris, kas redzams jau no ielejas, vēl tikai tuvojoties pilsētai. Šis ir vienīgais nams pasaulē, kur Vāgnera darbi skan tā, kā to bija iecerējis pats meistars, būvējot teātri ar īpašiem akustiskiem noteikumiem orķestrim, dziedātājiem un klausītājiem. Baireitas festivāla ietvaros tiek izrādītas tikai un vienīgi Riharda Vāgnera operas.
Vakardienā ir palicis laiks, kad festivāla vadītājus interesēja tikai un vienīgi izrāžu muzikālais līmenis, ar saviem arhaiskajiem uzvedumiem dodot vislielāko pamatu kritikai rakstīt par Bareitu kā „kožu lādi”. Jau tā leģendārais vadītājs Volfgangs Vāgners savas dzīves pēdējos gados radikāli izmainīja Baireitas seju, uzaicinot iestudēt vācu akciju mākslinieku, teātra un kino režisoru Kristofu Šlingenzīfu, ģeniālo šveicieti Kristofu Mārtāleru un zviedru kinorežisoru Larsu fon Trīru. Pēdējais gan veselības problēmu dēļ bija spiests atteikties no savas „Nībelunga gredzena” realizācijas Zaļajā pakalnā.
Režijas teātri turpina Baireitā uzturēt arī abas šobrīdējās festivāla vadītājas Katarīna Vāgnere un Eva Vāgnere Paskjē (Pasquier), ielaižoties uz patiešām jau riska teritorijā nonākošiem inscenējumiem. Pirms trijām sezonām iestudēto „Tanheizeru“ mediji laikam jau pirmoreizi Baireitas festivāla vēsturē publiski aicināja noņemt no repertuāra. Par iemeslu minot ne tikai režisora Sebastiana Baumgartena (Sebastian Baumgarten) mākslinieciski neveiksmīgo inscenējumu, bet arī scenogrāfa Joep van Lieshout scenogrāfiju, kas piedāvā efektīgu bildi, bet ir pilnībā izjaukusi Vāgnera projektētās skatuves skaņu ķīmiju. Šo īpašo skaņas ceļu, kas aizsācies no instrumentiem, turpinās, atsitoties pret orķestra bedres griestiem, un tad nonāk uz skatuves, lai sajaucoties ar dziedātāju balsīm, dotos pie skatītājiem.
Taču festivāla vadītājas neļaujas iebiedēties. „Tanheizers” tiek spēlēts arī šogad, vēl vairāk - ar šo iestudējumu tiek gan atklāts, gan noslēgts festivāls. Tanheizera lomu izpilda jaunais vācu tenors Torstens Kerls, Elizabetes lomā somu liriski dramatiskais soprāns Camilla Nylund, pie diriģenta pults Axel Kober.
Pie Baireitas festivāla īstajām zelta vienībām pieder „Loengrīna“ iestudējums, kura muzikālo lasījumu veidojis diriģents Andris Nelsons, bet skatuvisko konceptu - žurkcilvēku laboratoriju - režisors Hans Neuenfels. Titullomā Klauss Florians Vogts (Klaus Florian Vogt), viens no pasaulē izcilākajiem šīs lomas interpretiem.
Šī gada repertuārā ir arī pasaules pārradīšanas tetraloģija „Nībelunga gredzens”, kas pērnogad - Vāgnera jubilejas gadā - bija uzticēta avangarda vecmeistaram, dekonstruktoram Frankam Kastrofam. Par vienīgo noteikumu viņam izvirzot neiejaukšanos operu partitūrās. Ko pēc ilgākām pārdomām Kastorfs arī pieņēmis, savam iestudējumam izcīnot grozāmo skatuves ripu un kino izmantošanas tiesības. Viņa ceļojums laikā un telpā sākas pēc Otrā pasaules kara, kad spēku samērus sāk noteikt lielās naftas cīņas mūsdienu pasaulē. Pie diriģenta pults viens no mūsdienu izcilākajiem operu interpretiem Kirils Petrenko, par kura sniegumu pagājušogad bija pilnas avīzes ar sajūsminātām recenzijām.
Repertuārā iekļauta arī diriģenta Kristina Tīlemana, režisora Jana Filipa Glogera 2012. gadā iestudētais „Klīstošais holandietis”. Kristians Tīlemans ir viens no visspēcīgākajiem mūsdienu Vāgnera darbu muzikālajiem interpretiem, savukārt režisora Glogera mācību pieredze - studijas Gīsenes universitātes lietišķās teātra zinātnes nodaļā un Cīrihes Mākslu augstskolas režijas nodaļā, ko papildinājis asistenta darbs slavenajā dokumentālajā teātra režijas grupā „Rimini Protokoll“ un stažēšanās pie spēcīgākā nīderlandiešu režisora Johana Simona, ir laba profesionālā skola, solīda bāze individuāla rokraksta attīstīšanai.
Tomēr šis ir pirmais Baireitas festivāls jaunajā tūkstotsgadē, kura programmā nav neviena jauna iestudējuma. Nākamgad gaidāms „Parsifals” diriģenta Andra Nelsona muzikālajā un režisora Jonatana Mēses skatuviskajā interpretācijā.
Biļetes uz Baireitas festivālu, neatkarīgi no radošo komandu un dziedātāju sastāva, gan vienmēr ir izpirktas. Un attiecīgi cilvēki tam arī gatavojas – tas ir visgreznāk ģērbtu cilvēku teātra apmeklējums Vācijā kāds jelkur novērots. Bet pat hiperelitārajā Baireitā mēdz paveikties, un gadās, ka īsi pirms izrādes kāds tomēr vēl pārdod sava neatbraukušā radinieka vai drauga ieejas karti.
Programma: www. bayreuther- festspiele.de




