Jugend ohne Gott, Deutsches Theater, 19. aprīlis, 2014
Austroungāru rakstnieka Ēdena fon Horvāta romāns „Jaunība bez dieva” Berlīnes Deutsches Theater skatuviskajā lasījumā ir spraigi izspēlēts detektīvs ar sajundītiem morāliem jautājumiem. Sarakstīts 1937. gadā, romāns attēlo kāda trīsdesmit četrus gadus veca vēstures un ģeogrāfijas skolotāja apziņas procesus ikdienas konfrontācijā ar ģimnāzijas audzēkņiem, viņu vecākiem. Laikā, kad cilvēku privātajās pasaulēs iekšā laužas hitleriskās Vācijas elpa. Režisora Tilmana Kēlera askētiski veidotajā inscenējumā īpašu jaunības svaiguma spēku un patiesīguma nervu ienes jaunie Ernsta Buša aktierskolas studenti.
Ēdens fon Horvats īpašā uzmanības lokā vienmēr ir bijuši apziņas procesi cilvēkā. Tas, kā zemapziņā notiekošais gruzd, līdz izlaužas cilvēkos uz augšu, un kā „ar ādu” sajustais tiek saprasts. Saprašanās meklējumu neveiksmes, neizdevusies dzīve, vāji apslēpta varmācība, mānīga idille, vienaldzība pret līdzcilvēkiem, kas izvēršas traģiski, ēdas cauri Horvāta romānam un tajā attēlotajiem cilvēkiem.
Horvātam viņa romāns „Jaunība bez dieva” izrādījās liktenīgs – 1938. gada vasarā, ieradies Parīzē satikties ar amerikāņu kinoproducentu, lai pārrunātu sava darba filmēšanas noteikumus, viņš pēkšņi uznākušas vētras laikā paslēpās zem kāda koka. Nākamajā rītā Francijas laikraksts „Le Figaro” rakstīja: „Vētra, kas vakar vakarā plosījās Parīzē, ir izraisījusi vairākus nelaimes gadījumus. Elizejas laukos no saknēm tika izrauta platāna. Septiņi cilvēki, kas bija patvērušies zem tās, spēja izglābties, izņemot kādu ungāru... Šī pati vēja brāzma Lamanša kanālā apgāza zvejas kuteri. Visi cilvēki, kas tajā atradās, noslīka. Tukšo laivu rīta agrumā izskaloja mūsu krastā.”




