Les pêcheurs de perles, Staatsoper im Schillertheater, pirmizrāde – 24. jūnijs; izrādes 30. jūnijs, 2., 4. jūlijs, 2017
Diriģents – Daniel Barenboim
Režisors – Wim Wenders
Šī ir “vācu jaunā kino“ - 60., 70. un 80. gadu jaunās mākslas patiesības, laika garu rezonējošas kinovalodas meklētāja - Vima Vendera debija operas režijā. Pirms vairākiem gadiem Baireitas festivālam radās doma uzticēt šī transkontinentālā ceļinieka vizionārajam skatījumam Riharda Vāgnera cilvēka un pasaules pārradīšanas tetraloģiju “Nībelunga gredzens“, taču, kādu laiku domājis, mākslinieks tomēr atteicās.
Žoržs Bizē pieder 19. gadsimta mūzikas vēstures traģiskajām figūrām. Īsi pēc pirmizrādes operai “Karmena“, kas tika uzskatīta par neveiksmi, tā arī nepieredzējis tās triumfu un uzvaras gājienu cauri pasaulei, komponists 36 gadu vecumā mira. No salauztas sirds.
Šodien “Karmena“ ir noturīga repertuārvienība vai ikvienā pasaules operteātrī, kamēr Bizē “Pērļu zvejnieks“ joprojām tiek uzvests ārkārtīgi reti. Diriģents Daniels Barenboims teic, ka tas ir nopietns iemesls šo operas mūzikas pērli izcelt no aizmirstības dienasgaismā. Un maestro Barenboims, kurš no saviem amata brāļiem atšķiras ar to, ka viņu nopietni un patiesi interesē arī skatuviskais uzvedums, kas top kopā ar viņa muzikālo lasījumu, kurš vēro skatuviskos mēģinājumus no skatītāju zāles, lai ar šo informāciju turpinātu darbu orķestra bedrē, viņš savos sabiedrotajos aicināja Vimu Venderu. Un šoreiz lielā kinoleģenda atbildēja – jā.
Franču komponista Žorža Bizē opera “Pērļu zvejnieks“ viņa dzīves laikā tika mūzikas kritikas sparīgi noliegta, kā pārlieku skaļa un muzikāli par daudz dāsni krāsaina. Ieklausījies teiktajā, par godīgu un briljantu neveiksmi savu pirmo operu nodēvēja arī Žoržs Bizē pats. Un tur vairs nelīdzēja viņa laikabiedra komponista Hektora Berlioza publiski izteiktais uzmundrinājums – “Patiesa cieņa un gods pienākas šīs operas partiūras sacerētājam“ - pēc “Pērļu zvejnieka“ pirmuzveduma 1863. gada 30. septembrī Parīzes Theatre Lyrique.