Theatertreffen, 1. – 17. maijs, 2015
Berlīnē ik gadu tiek izrādītas desmit svarīgākās izrādes, kas tapušas aizvadītajā sezonā Vācijas, Austrijas un Šveices teātrī. Festivāls „Teātru tikšanās” (Theatertreffen) tos dēvē par ievērības vērtākajiem teātra darbiem. Neizvirzot sev par uzdevumu izsekot jaunākajām teātra tendencēm, neierobežojot sevi kādā tematiskā konceptā, festivāls piedāvā skatuvi visdažādākajiem estētiskajiem un saturiskajiem uzstādījumiem. Tiem, kuriem septiņu teātra kritiķu žūrijasprāt ir īpaša nozīme un svars, noskatoties, kā šogad 379 izrādes 54 vācvalodīgajās pilsētās.
Dažreiz tie ir pavisam jaunu režisoru darbi, par kuriem plašākai publikai nekas nav zināms, un viņi solās kļūt par atklājumiem. Šogad viņu vidū ir jaunais šveiciešu režisors un mūziķis Thom Luz, kura darbus iesaka visi kā viens, kad nonāc Šveicē un jautā, kas interesants šobrīd notiek tur. Theatertreffen piedalās šī režisora Hanoverē iestudētā izrāde “Atlas der abgelegenen Insel”.
Nereti tie ir režisoru veikumi, kuri “Theatertreffen” piedalās jau vairākas desmitgades, kā klasiķis – dekonstruktors Franks Kastorfs (Frank Castorf), jauna, oriģināla teātra rokraksta izveidotājs un attīstītājs astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Viņa teātris ir kā enerģijas kamols, kurā cirkulē kliedzošas, no sevis izvestas būtnes, kuru ekstātiskās sarunas grimst sociāla posta bezdibenī. Un ir periodi, kad tās sāk jau apnikt un liekas iestrēgušas vakardienā. Kastorfa Minhenes Residenztheater iestudētā Bertolda Brehta jaunības drāma “Baal” šoreiz galvaspilsētā nonākusi arī saistībā ar skandālu, ko izraisījuši Brehta mantinieki, iesūdzot teātri tiesā par neturēšanos pie lugas burta, un prāvu vinnējot. Šo izrādi atļauts vēl reizi parādīt Theatertreffen. Un tālāk tā tiks spēlēta bez Brehta teksta. Kura, kā saka zinātāji, šajā piecu stundu izvērstajā izradē pietiekot uz kādām pārdesmit minūtēm.
Programmu veido ārkārtīgi atšķirīgi darbi, taču ir fokuss, uz kuru šogad grib vērst uzmanību “Theatertreffen” veidotāji. Un tas ir nu jau vairāk nekā trīsdesmit gadus atpakaļ no darba, dzīves un narkotiku pārdozēšanas mirušais vācu režisors Rainers Verners Fasbinders. Mākslinieks, kurš spēja ieskatīties cilvēka samežģītajā un neizzināmajā pasaulē, un cilvēka dvēseli deformējošajos mietpilsoniskajos sabiedrības žņaugos, tik dziļi kā reti kurš. Nežēlībā tālu ejot pāri pieņemtajām robežām, kā cilvēku un sabiedrību rādīt. Rainera Vernera Fasbindera daiļradei, kurā nozīmīgu vietu agrīnajos gados ieņem tieši teātris, ir veltīta apjomīga izstāde Martin Gropius Bau.
Un arī viena no programmā iekļautajām izrādēm “Warum läuft Herr R. Amok?” ir veidota pēc Rainera Vernera Fasbindera filmas scenārija. Minhenes Kammerspiele to iestudējusi jaunā režisore Susanne Kennedy, kura ar oriģinālo cilvēka ķermeņa un balss atsvešināšanu un pārkombinēšanu citādā uztveres līmenī, “Theatertreffen” piedalās jau otro gadu no vietas.
Un “Theatertreffen” piedāvā arī iespēju iepazīties ar Maxim Gorki Theater, kurš pērnossezon žurnāla “Theater heute” 36 kritiķu aptaujā tika atzīts par Gada teātri. Pārformatizēts pirms vienas sezonas, kā Vācijā parasti notiek nomainoties teātra intendantam, Maxim Gorki teātris šodien ir kļuvis par dažādu nacionalitāšu režisoru un aktieru forumu. Ar atšķirīgām tēmām un komunikatīvajiem uzstādījumiem, nekā tas vērojams citos valsts teātros. Mxim Gorki teātrim ir izdevies kļūt par daudz ko būtiskāku nekā vienkārši sociālo projektu. Tas atkal ir Berlīnē padarījis svarīgu teātra mediju, veidojot intensīvas sarunas, kas liek līdzi domāt un nedod atbildes.
Theatertreffen programmā iekļautā izrāde “Common Ground”, kuru veidojusi izraēliešu režisore Yael Roman, ir attīstīta kopā ar aktieriem, kuru vecāki pametuši bijušo Dienvidslāviju kara laikā. Bērni ir uzauguši miera apstākļos kaut kur citur nekarojošajā Eiropā, taču viņu saknes un biogrāfijas netiek vaļā no jautājumiem, ko viņu dvēseles turpina uzdot vizdziļākajos līmeņos.
Programma: www.berlinerfestspiele.de




