Andris Nelsons un “Berliner Philharmoniker”, Filharmonija, 28., 29., 30. oktobris, 2015
Šis ir Andra Nelsona pirmais koncerts jau pēc “milžu cīņām” – publiskajām diskusijām - spekulācijām par to, kurš tad kļūs par pasaules orķestra numur viens turpmāko vadītāju. Pēc tam, kad sers Saimons Retls paziņoja par savu nodomu atkāpties no galvenā diriģenta amata, par iespējamiem kandidātiem rakstīja visi, un Vācijas vairāku lielāko dienas avīžu apskatnieku simpātijas piederēja Andrim Nelsonam. Pēc viņa pēdējā koncerta, kurā diriģents kopā ar Berlīnes Filharmoniķiem atskaņoja Gustava Mālera piekto simfonija, lielākais Berlīnes dienas laikraksts “Der Tagesspiegel” rakstīja: “Šis vakars sniedza skaidras atbildes uz vairākiem izšķirošiem jautājumiem: Vai Andrim Nelonam piemīt attīstības potenciāls, lai ieņemtu vadītāja vietu? Vai viņa izpildījumā gribas dzirdēt kaut ko vēl? Vai viņa muzikālajā lasījumā gribas dzirdēt Bēthovena skaņdarbu ciklus, Šūmani, Debisī un krievu repertuāru? Jā, jā un jā.”
Par Berlīnes Filharmoniķu vadītāju pēc orķsestra vairākkārtēji veikta balsojuma kļuva krievu diriģents Kirils Petrenko. Kad Andris Nelsons pirmo reizi atkal parādījās koncertos pie diriģenta pults, starptautiskie recenzenti visi kā viens brīnījas par viņa brīvo, tīro, fascinējošo muzicēšanas prieku un spēku, ko ne mazākajā mēra nav skāris kaut kāds sarūgtinājums vai līdzīgas emocijas.
Šie ir Andra Nelsona pirmie koncerti atkal kopā ar Berlīnes Filharmoniķiem pēc jaunā vadītāja izvēles stresa.
Programmā – Dmitrija Šostakoviča pirmais vijoļkoncerts, kuru Berlīnes Filharmoniķi izpildīs kopā ar latviešu vijolnieci Baibu Skridi, kā arī Riharda Štrausa “Alpu simfonija”. Šajā simfoniskajā dzejojumā komponists atgriežas bērnības eksistenciālajā pieredzē, ko viņš guvis uzkāpjot kalnā un, lejup dodoties, tiekot negaisa pārsteigts. Jau no pieredzējuša cilvēka perspektīvas - Štrauss pārradīja mūzikā sajūtas jau par filozofisku tēmu – ko tas nozīmē uzkāpt kalnā un kāpt lejup.
www.berliner-philharmoniker.de