Animals. Respect/Harmony/Subjugation, Museum für Kunst und Gewerbe Hamburg, Hamburga, līdz 4. martam, 2018
Vai cilvēkam ir morālas tiesības izrīkoties ar dzīvniekiem tā, kā viņš to atļaujas – tos patērēt, pieradināt, izmantot kā izklaides objektus, iejaukties viņu dzīves telpā ar neslēptu pārākuma apziņu? Varbūt beidzot ir pienācis laiks šīs attiecības pārskatīt? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildi meklē Hamburgas Mākslas un Amatniecības muzejā skatāmā izstāde“Dzīvnieki. Respekts/Harmonija/Pakļaušana”. Šoreiz – ar mākslas valodas starpniecību. Izstādē skatāmi vairāk kā 200 dažādos laikos un kultūrtelpās tapuši mākslas darbi. Un kā tie apliecina, cilvēka divkosīgās attiecības ar dzīvniekiem (no vienas puses tos mīlot, no otras – uztverot kā savveida rotaļlietas un patēriņa objektus) nav nekas jauns. Piemēram, senajos alu zīmējumos attēlotie dzīvnieki bieži tikuši gleznoti ar viņu pašu asinīm. Tiesa, antīkajā pasaulē abu pasauļu attiecību robežas bija krietni izplūdušākas – mitoloģijā rodams ne viens vien puscilvēka, pusdzīvnieka tēls, kas ticis pielūgts kā dievs. Piemēram, sfinksa – ar cilvēka galvu, lauvas ķermeni un putna spārniem. Izstādē pārstāvēto mākslinieku vidū ir Jozefs Boiss, Makss Ernsts, Duglass Gordons, Francisko Goija, Ai Veivejs un citi. Cita starpā tajā skatāms arī laikmetīgās sirēnas – trofeju mednieces ietērps – modes dizainera Žana Pola Gotjē pagagaiļu spalvām rotāts bolero no viņa pirmās 1977. gada haute couture kolekcijas.
Steintorplatz
Foto autors: © Hitotsuyam a Studio
Foto avots: dw.com