Rūras triennāle, 15.augusts – 28. septembris, 2014
Rūras triennāle ir neatdalāma no fascinējošām industriālām ainavām, kurā tā notiek. Grandiozā brīvdabas telpa ar apklusušām šahtām un gigantiskiem arhitektoniskiem aprīkojumiem, jūgendstila izrotātām mašīnu hallēm, kas rafinētā sistēmā reiz savienojās ar kilometriem dziļi izdobtām pazemes ejām, kuru galos tikta plēstas laukā ogles, krautas ratiņos un sūtītas virszemē, ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Rūras triennāle šo teritoriju izmanto gan kā efektīgu un vēstures uzlādētu fonu viesizrādēm, gan kā vietu, kas inspirē māksliniekus jaunu darbu radīšanai.
Arī šogad triennāles programmu veido viens no aizraujošākajiem mūsdienu māksliniekiem vācu komponists Heiners Gēbelss, kuru aizvien ir interesējuši mākslas darbi, saskarsmē ar kuriem cilvēks gūst īpašu pieredzi. Viņa paša darbi ir attīstījušies no jautājuma - kā sarunāties ar skatītāju, lai šī saruna būtu atvērta un uztverama visdažādākajos līmeņos? Lai būtu interesanti gan skatītājiem, kas labprāt uztver mākslas darbus no mūzikas perspektīvas, gan skatītājiem, kuru mākslas lasīšanas iemaņas attīstījušās izstāžu zālēs, gan skatītājam, kurš aizvien ir bijis uzticīgs tieši teātrim, gan skatītājam, kurš dod priekšroku brīvajai fantāzijas telpai, ko savam lasītājam vaļā atstāj literatūra. Tieši tā viņš ir veidojis savu pēdējas sezonas programmu, koncentrējoties uz māksliniekiem, kuru darbos savienojas daudzslāņaini lasījuma līmeņi. Šogad Rūras trienāli atklāj Heinera Gēbelsa un nīderlandiešu komponista Louis Andriessen kopīgi veidotais darbs „De Materie”.
Noteikti vērts nepalaist garām sastapšanos ar jaunzēlandiešu režsiora Lemi Ponifasio izrādi „I AM”. Ponifasio un viņa grupas MAU darbos savienojas rituāli, teātris un deja, bet pilnīgi ārpus jelkādām jau izstrādātajām klišejām, jelkādiem skatītājam iespējamiem priekšstatiem, kā tas varētu izskatīties un skanēt. Šī mākslinieka radītā pasaule ir ārkārtīgi poētiska un vienlaikus ar prātu pilnīgi neizskaidrojama, kas var būt gan teātra maģijas valdzinājuma avots, gan arī milzīgs pārbaudījums skatītājam, kurš uzskata, ka tas, ko viņi skatās, noteikti ir racionāli jāizprot. Ponifasio darbi līdzinās metafiziskām mīklām un sastapšanās ar šo mākslu var kļūt par dziļu piedzīvojumu, ja to nemēģina par visām varēm iespiest Rietumeiropas teātra estētikas un domāšanas koordinātēs, lai ar redzēto un dzirdēto varētu ko iesākt.
Pērnogad, kad visa pasaule svinēja Igora Stravinska baleta „Svētpavasaris” simto dzimšanas dienu, kura pirmuzvedums 1913. gadā Parīzes Théâtre des Champs – Elysées tika izsvilpts un atskaņošanas laikā jau pēc pirmajām taktīm brutāliem kliedzieniem noraidīts, Rūras triennāle programmā arī bija iekļāvusi šī baleta skatuvisko versiju. Ko veidotu nevis horeogrāfs, bet itāļu metafiziskā teātra poēts Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci). Viņa grupa Societas Raffaello Sanzio savas darbības sākumā - pirms nu jau ceturtdaļgadsimta - mēģināja pilnībā atbrīvot izrādes no literatūras dominējošā spēka, pētot cilvēka dzirdes un redzes likumus, akustiskās un optiskās uztveres īpatnības, un šo zonu sadurē būvēja savu teātri. Romeo Kasteluči darbi sākotnēji ir attīstījušies tēlotāja mākslas teritorijā, veidojot grandiozas asociatīvas instalāciju un skaņu telpas, atstājot intelektam nekad līdz galam neatrisināmas mīklas, uzrunājot cilvēkus caur noslēpumiem, kurus var spēcīgi sajust, bet ne izprast.
Pirms gada kļuva skaidrs, ka uzveduma „Svētpavasaris” grandiozo ieceri neizdosies vajadzīgajā līmenī realizēt un Kasteluči atteicās darbu rādīt publikai. Nu iecere ir realizēta līdz vajadzīgajam spēkam un šo darbu, kas tiks atskaņots kopā ar grieķu diriģentu Teodor Currentzis, simts mūziķiem, četrdesmit mašīnām un bez neviena paša dejotāja,
patiešām ir vērts nepalaist garām.
Rūras trienālē ir iekļauts vēl otrs Romeo Kasteluči darbs „Neither”. Šī izrāde ir attīstījusies, iedvesmojoties no stāsta par to, kā absurda klasiķis Semjuels Bekets un amerikāņu komponists Mortons Feldmans (Morton Feldmann) nolēma kopā uzrakstīt operu. 1976. gadā īsi satikušies Berlīnē, viņi ne līdz kādam konkrētam uzmetumam vai attīstāmam darba plānam nenonāca. Bekets tikai pierakstīja savā blociņā Mortona miglainās sajūtas par operu, kas esot kaut kas lidinojošs gaisā un solījās to attīstīt. Gaidot Beketa tekstu, Mortons esot sācis rakstīt mūziku, līdz brīdī, kad tā jau bijusi teju gatava, beidzot saņēmis no Beketa abstraktu vārdu konstrukciju no 87 vārdiem ar nosaukumu „Neither”. Šo Mortona operu pēcnācēji uzlūko kā mēģinājumu uzrakstīt operu ārpus jelkādiem tradicionālajiem modeļiem. Savukārt Romeo Kasteluči to mēģina iestudēt ārpus jelkādiem pasaulē atstrādātajiem operu iestudēšanas veidiem.
Speciāli Rūras triennālei jaunu darbu veidojuši amerikāņu mākslinieks Metjū Bārnijs un amerikāņu komponists Jonathan Bepler. „River of Fundament” saucas uzvedums, kas žanriski tiek apzīmēts kā kino, opera, koncerts, skulptūra un alegorija.
Ja esat Esenē, ir vērts iesēsties virszemes metro – S Bahn un aizbraukt līdz pieturai „Essen Hügel”, kas turpat pilsētā vien atrodas. No šejienes pastaigas attālumā atrodas Villa Hügel, kuru no 1870. līdz 1873. gadam savai ģimenei cēla uzņēmējs Alfrēds Krups. Šis nams ar 269 telpām 8100 kvadrātmetros ir atvērts apmeklētājiem un tur nokļūstot, jūs nokļūsiet Lukīno Viskonti „Dievu mijkrēslī” jeb kā to definē vācieši – Vācijas industrializācijas simbola pašā serdē.
Programma: www.ruhrtriennale.de
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.