Skulptūras - giganti
Lielāks, vēl lielāks, vislielākais..., šķiet, pēdējā laikā pasaules mākslas ainu pārņēmusi īstena gigantomānija – gan mākslinieku, gan viņu pasūtītāju ambīcijām atgādinot aizvien jaunus rekordus izslāpušu sprinteri. Londonas Hītrovas lidosta pasūtījusi grandiozu instalāciju britu skulptoram Ričardam Vilsonam. 70 metrus gara un 77 tonnas smaga tā solās būt “garākā permanentā skulptūra Eiropā”, kuras atklāšana iecerēta 2014. gadā – līdz ar jauno 2. termināla ēku. Tikmēr Abu Dabī top līdz šim pasaulē lielākais mākslas darbs – gigantiska piramīdai līdzīga instalācija Mastaba, kuras autors ir Bulgārijā dzimušais amerikāņu mākslinieks Christo un viņa 2009. gadā aizsaulē aizgājusī sieva Jeanne-Claude. Projekta ideja dzimusi jau pirms 30 gadiem, taču dažādu – arī politisku iemeslu dēļ, realizēta tiek tikai šodien. 150 metrus augsto instalāciju veidos 410 000 krāsainu naftas mucu krāvums, tās izmaksas lēšot 212 miljonos dolāru. Izmēru ziņā tā solās būt mazliet augstāka par slaveno Ēģiptes Lielo piramīdu. Tiesa, tās atklāšanas laiks pagaidām vēl nav zināms.
Taču par mākslinieka līdzšinējo projektu vērienu var pārliecināties, ja līdz 30. decembrim jums gadās nokļūt Vācijas pilsētā Oberhausenā. Tur kādreizējā gāzes angārā instalēta šobrīd lielākā iekštelpu skulptūra Eiropā Big Air Package, dēvēta arī par “gaismas katedrāli” – 5300 kilogramus smaga tā sastāv no 20 350 m2 poliestera auduma un 4500 metriem virves. 2013,90 metrus augsta, diametrā sasniedzot 50 metrus tā vienlaikus ir arī lielākā jebkad radītā piepūstā “aploksne” bez karkasa.
Savukārt uz šīs vasaras aktuālākā tūristu un baložu “mušpapīra” statusu pretendē Londonas Trafalgāra laukumā instalētais vācu mākslinieces Katharina Fritsch 4,7 metrus augstais ultramarīna zilais gailis. Oficiālo atklāšanu tas piedzīvos 25. jūlijā un šajā vietā atradīsies 18 mēnešus. Fritsch skulptūrai nomainot iepriekš uz “ceturtā plintusa” mājojušo dāņu mākslinieku dueta Elmgreen & Dragset bronzas “zēnu uz rotaļu zirdziņa”. Katharina Fritsch ir viena no starptautiski pazīstamākajām vācu māksliniecēm, kura savulaik reprezentējusi Vāciju arī 46. Venēcijas biennālē. Viņas darbi ir arī daudzu prestižu pasaules muzeju kolekcijās – tostarp MoMa Ņujorkā, KunstNordrhein Westfalen Diseldorfā u.c. “Zilais gailis” tapis Londonas mēra iedibinātās un Anglijas mākslas padomes atbalstītās “Forth Plinth” (Ceturtais plintuss) programmas ietvaros un paguvis izsaukt virkni protestu jau krietnu brīdi pirms tā uzstādīšanas. Līdz pat minējumiem, ka gaiļa, kurš vienlaikus ir arī Francijas nacionālais simbols, atrašanās laukumā, kurš savulaik tapis par godu britu lielākajai jūras uzvarai pār Napoleonu Bonapartu, ir nepiedienīga.
Savukārt Venēcija, kas, pateicoties vietējo protestiem, nesen atbrīvojusies no izaicinoši baltās Čārlza Reja skulptūras - “Zēns ar vardi” (tā tapa pēc Fransuā Pino īpaša pasūtījuma un atradās pie viņa iedibinātās laikmetīgās mākslas telpas Punta della Dogana), līdz ar Venēcijas biennāli, tikusi pie jauna disputu objekta – britu mākslinieka Marka Kvinna (Marc Quinn) gigantiskā mākslas darba Breath (2012), kas ir jauna viņa 2005. gadā Londonas Trafalgāra skvēra “Ceturtajam plintusam” radītās 3,55 metrus augstās un 15 tonnu smagās marmora skulptūras Alison Lapper Pregnant versija. Mākslinieka retrospekcijas ietvaros 11 metrus augstais, piepūstais mākslas darbs izstādīts San Giorgio Maggiore salā – tieši iepretim Svētā Marka laukumam un gandrīz blakus San Giorgio Maggiore baznīcai. Mākslinieka nodēvēta par “pieminekli cilvēka gara elastīgumam,” gigantiskā instalācija attēlo mākslinieci invalīdi Elisonu Leperi (Alison Lapper) astotajā grūtniecības mēnesī. Ņemot vērā tā tuvumu baznīcai, mākslas darbs jau paguvis izsaukt katoļu baznīcas protestus – par atrašanos “ne savā vietā”. Vienlaikus tas ir viens no Venēcijas biennāles visvairāk fotografētajiem mākslas darbiem, kas, atkarībā no dabiskās dienas gaismas, ik pa mirklim maina krāsu – te kļūstot iezilgans, te pelēcīgs, te violeti rozā.
Marka Kvinna izstāde Venēcijā skatāma līdz 29. septembrim. Kopumā tajā eksponēti 50 mākslinieka darbi.
Savukārt Parīzē – pie pašas ieejas Luvras muzejā, zem IM Pei projektētā, savulaik skandalozā, bet nu jau ikoniskā stikla piramīdas jumta, greznojas monumentāla jaunā franču konceptuālista Loris Gréaud skulptūra (apskatāma līdz 2014. gada janvārim). Tai mazliet spokaini apspēlējot muzeja krājumā esošās senās skulptūras un to iniciēto asociāciju/sajūtu plejādi skatītāju prātos. 10 metrus augstā alumīnija skulptūra ir ietīta apmetnī – it kā gatavotos teju, teju parādīties publikai. Turklāt tā atrodas uz pašas plintusa malas, izspēlējot sajūtu, ka viens mirklis, viena negaidīta vibrācija un tā uzgāzīsies savu ziņkārīgo uzlūkotāju pūlim. Māksliniekam intervijās neslēpjot, ka viņš lieliski zina, kā jūtas skatītājs... Gréaud ir jau trešais mākslinieks, kurš radījis speciālu darbu Luvras muzejam – aiz Tonija Kreiga un Vima Delvoja.
Tikmēr Ņujorkā – Medisona skvēra parkā, skatāma gigantiska amerikāņu mākslinieces Orly Genger instalācija “Sarkans, dzeltens un zils”, radīta no ar rokām austas jūrnieku virves – tās garumam esot ekvivalentam ar 20 reizes pa diagonāli šķērsotu Manhetenu. Ņujorkā instalācija apskatāma līdz 8. septembrim, pēcāk tai ceļojot uz Bostonu, kur tā tiks izstādīta deCordova skulptūru parkā un muzejā; www.madisonsquarepark.org.
Vasaras skulptūru maršrutu – gadskārtējās programmas ArtZuid (www.artzuid.nl) ietvaros, piedāvā arī Amsterdama. Pilsētas teritorijā (Minervalaan, Zuides, Vondelpark, Museumplein) līdz 22. septembrim izstādot 70 skulptūras, kuru autori ir 61 mākslinieks no 20 pasaules valstīm. Pārstāvēto mākslinieku vidū ir gan Aijs Veivejs, gan Tonijs Kreigs, Ričards Longs u.c. Cita starpā pilsētā skatāmi arī četri amerikāņu skulptora Džona Čemberleina darbi, viens no tiem – Amsterdamas Muzeju skvērā, iepretim nesen durvis vērušajam Rijksmuseum.
Klasikas cienītājiem - ar 12 leģendārā 20. gadsimta britu tēlnieka Henrija Mūra skulptūru izstādi vērienīgu piecu gadu publisko skulptūru projektu aizsācis arī Rijksmuseum. To mājvieta ir muzeja jaunā brīvdabas galerija – 14 500 m2 lielais dārzs, kas atrodas iepretim muzeja 19. gadsimta fasādei. Henriju Mūru mēdz dēvēt par 20. gadsimta skulptūras formas autoru. Viņš plaši pazīstams ar savām masīvajām bronzas skulptūrām, kuras atrodamas dažādu pasaules malu publiskajos parkos un sabiedriskajās ēkās. Runājot par Mūru kā inovatoru, visbiežāk tiek izcelta viņa prasme par vienotu veselumu padarīt mākslas darbu un apkārtējo vidi. Izstāde Rijksmuseum apskatāma līdz 29. septembrim.










