ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Eiropa · itālija · Matera · Ilze Lasmane-Brože

Senā alu pilsēta Matera. Brīnumainie cilvēki un unikālā svaigās pastas recepte

Reiz, pirms trīs miljoniem gadu - laikā, kas šodien zināms, kā pirmais cilvēces vēstures periods, mūsdienu Itālijas dienvidu reģiona pilsētā Materā apmetušies tās pirmie iedzīvotāji. Ierasti ar ”reiz...” aizsākas nostāsti, kas norisuši sirmsenos laikos, par kuriem neviens vairs neko neatceras un nezina – arī to, vai šādi notikumi patiešām risinājušies. Taču par dzīvi pilsētiņā, kas iegūlusi Gravinas upes kanjona klēpī un tās pārsteidzošo izcelsmi joprojām liecina Materas vecpilsēta Sassi. Kā tās pirmsākumos ļaudis uzsāka savu dzīvi tufa kaļķakmens klinšu alās, tā tie savas dienas tur vada vēl šodien. Sassi saglabājusies tieši tāda kā senatnē – gan cilvēku attieksmes ziņā, gan vizuāli, tāpēc tā ir īstens sapņu darba lauks senatnes pētniekiem. Ne velti šī vieta vairakkārt kalpojusi kā senās Jeruzalemes dekorācijas filmās par Jēzu Kristu, tostarp slavenajā Mela Gibsona drāmā „Kristus ciešanas”. Uzskatīta par vienu no pasaules brīnumiem, tā dokumentēta arī UNESCO mantojuma sarakstā.

Trīs gadsimtus pirms mūsu ēras romieši Bazilikatas reģionā oficiāli nodibināja savu pilsētu un, neskatoties uz varu maiņām, vēstures paisumiem un bēgumiem, cilvēki alas tā arī nekad nav pametuši. Aiz askētiski veidotu alu durvīm tie Materā aizvien vēl mīt. Gluži kā šūnakmenī, kur viss savijies vienotā alu sistēmā, virs ļaužu mājokļu jumtiem aizlokas ceļi, takas un citu mitekļu stāvi.

Unikāla Sassi pilsētbūves iezīme ir ūdens vākšanas sistēma. Pazemes alās, kā milzu cisternās, savulaik tika uzkrāts lietus ūdens un, vienmēr auksts un veldzējošs, pa pazemes tuneļiem tas tika novadīts uz pilsētiņas iedzīvotāju mājokļiem. Protams, šodien ūdens apgādei tiek izmantotas mūsdienīgas sistēmas, taču ar šo unikālo vēsturisko apūdeņošanas risinājumu vietējie lepojas aizvien.

Aizkustinoša un neaizmirstama pilsēta ir vakara stundās, kad mājās tiek iedegtas gaismas. Tām spraucoties cauri miniatūrajiem lodziņiem, rodas sajūta it kā būtu iekāpts debesu jumā.

Varbūt ne tik interesantā pilsētas daļa - jaunā Matera, tika izbūvēta 1950. gados – alu pārapdzīvotības dēļ, kas draudējusi ar malārijas izplatību. Evakuācijas dēļ, šodien Sassi atrodamas arī neapdzīvotas mājas. Tajās, gaumīga un piezemēta, attīstās tūrisma industrija – tiek veidoti dizaina hoteļi un restorāni.

Dizaina viesnīcas alās

Patiesībā tieši dizaina viesnīcas ir tās, ar kuru palīdzību iespējams atklāt pilsētas pasakaino stāstu un ielūkoties alās, kuras citkārt paliktu noslēgtas. Šejienes viesu naktsmītnes raksturo vienkāršība, kurā dabas skaistums un vēstures stāsti harmoniski savīti ar mūsdienu cilvēka estētiskajām un komforta vajadzībām. Rezultāts ir fascinējošs! Uz mirkli iespējams piedzīvot seno alu cilvēku askēzi, idillisko mieru un saskaņu ar dabu, taču tādā kā 21. gadsimta šika aranžējumā.

Kā viena no īpašākajām Sassi naktsmītnēm noteikti minama viesnīca “Corte San Pietro” (www.cortesanpietro.it). Dizaina viesnīcā ir tikai pieci numuriņi. Tās īpašnieks Fernando Ponte ne pārāk sen atgriezies Sassi mantotajā namā no jaunās Materas. Atjaunojot to ar vislielāko rūpību, saimnieks panācis izsmalcinātu, askētisku 21. gadsimta alu cilvēka mājokļa interjeru, kurā kvalitatīvi dizaina elementi neuzkrītoši harmonē ar vidi - līdzās mūsdienīgam komfortam ļaujot sajust alu būtību. Viesnīcas īpašnieks, kā īsts nama tēvs, katru viesi sagaida pats personīgi, un jaušams, ka patiesībā arī kritiski izvērtē, kādus viesus uzņemt viesnīcā, kuru, nepārprotami, uzskata par savām mājām. Personīgs kontakts, miers, harmonija un izcilas brokastis no vietējiem produktiem ir tās lietas, ko šeit baudīsiet un nekad neaizmirsīsiet.

Starp citu, šejienes viesnīcu un restorānu raksturzīme ir absolūta lojalitāte vietējām vērtībām un eko filozofijas aizstāvība. Novērtējot unikālo atrašanās vietu, šejienes cilvēki ļauj lietām būt tādām, kādas tās ir – piemēram, ļaujot kaperkokiem brīvi spraukties caur pilsētas sienu spraugām... Tādi ir ļaudis visā Bazilikatas reģionā - cilvēki ar augstu pašapziņu un mīlestību pret savu vietu, cilvēki ar apbrīnojamām darbaspējām, un spēju nežēlot nedz sevi, nedz savu laiku. Cilvēki, kas neizdabā tam, kas, viņuprāt, nederīgs.

Runā, ka vieta veido cilvēku. Iespējams, šīs vietas skarbie seismiskie likumi ir tie, kas likuši ļaudīm pret dzīvi izturēties mazliet citādāk - reāli dzīvojot šodienai. Iespējams, tieši šī adrenalīna dēļ un spējas just vienas dienas vērtību, kas svarīga iekšējai asinsritei, tie spītīgi turas pie savām mājām. Šejienes ļaudīm nekas netraucē nokļūt tur, kur tie vēlas, un piepildīt savu dzīvi, savus sapņus.

Saldumu ģēnija stāsts

To arī apliecina kāds īpašs stāsts par saldumu meistaru Lučiano Zambrellu (Luciano Zambrella). Abi ar sievu, kopā būdami divdesmit četras stundas diennaktī, viņi uztur savu kafejnīcas rūpalu un smej, ka neesot laika pat sānsoļiem, tāpēc krāpjot viens otru - viens ar otru. Lučiano tika audzināts stingri katoliciskā ģimenē, kura agrā vecumā zaudēja vienu no dēliem. Būdams autoratīva personība, ģimenes galva pieteicis vērā ņemamu sēru laiku, kas nozīmējis arī atsacīšanos no jebkādiem saldumiem. Sešus gadus vecajam Lučiano tika noliegta jebkāda našķošanās. Reiz ģimene apmeklējusi gadatirgu, kas, protams, bijis pārbagāts ar kārdinošiem saldumiem un bērnu izpriecām. Lūdzis kaut gabaliņu kūciņas, puisēns saņēmis stingru noliegumu. Aizgājis gulēt, Lučiano sapņojis par milzīgu lauku, kas nosēts kūciņām... Tajā rītā puisēns sapratis, ka vēlas kļūt par konditoru. Pats no grāmatām izmācījies, visdažādākajās tehnikās Lučiano spēj pagatavot visdažādākos kārumus, un ar milzīgu prieku savās zināšanās dalās ar citiem. Kafejnīciņas virtuves iekārtas ir kā „bentlijs bentlija galā”, kaut arī auto, ar kuru meistars brauc ikdienā, ir pavisam necils - patiesībā tik vecu vairs reti kur vairs redzēsiet ielās ripojam. Viņa prioritāte aizvien ir viņa sapnis, kamēr auto - vien pārvietošanās līdzeklis.

Neticamais pianists

Kāds cits aizkustinošs stāsts vēsta par Pisticci ciemā sastaptu pianistu Mikele Gioia. Kad no ciema kultūras nama pagraba izdzirdam skaistu klasiskās mūzikas klavierspēli, dodamies lejup un paliekam tur kā piekalti, vērojot pianista spēli, pauzes, kuru laikā viņš uztin cigareti, uzsmēķē un spēlē tālāk... Vienā no savām pīppauzēm pianists atklāj savu dzīves stāstu... Par spīti bērnībā gūtajai traumai, kuras rezultātā mazajam zēnam ticis lauzts un deformēts kreisās rokas pirksts, viņš nekad nav atsacījies no sapņa kļūt par izcilu pianistu. Spītējot ārstu verdiktam par to, ka viņš nekad mūžā nevarēs spēlēt un spītējot mūzikas skolu atraidījumam, jaunais censonis notis apguva pašmācības ceļā. No 70. gadu klasiskās mūzikas skaņdarbu kasešu ierakstiem viņš norakstīja notis un iemācījās spēlēt. Klaviermeistars gan atzīst, ka tā pa īstam klavieres iemācījies 50 gadu vecumā, kad arī nolēmis atrast pasaulē visgrūtāko skaņdarbu kreisajai rokai un iemācīties to. Viņš spēlēja, mēs raudājām...

Svaigās pastas recepte

Vēl viena lieta, kas atklāj Bazilikatas reģionā caurcaurēm jūtamo dziļas senatnes un mūsdienu iespēju radīto kopējo spēku, ir neaizmirstamais Bazilikatas ēdiens. Bazilikata vienmēr bijis nabadzīgs Itālijas reģions, taču tajā dzīvojošie cilvēki – ārkārtīgi atbildīgi, centīgi un darbspējīgi. Tieši tādēļ šejienes ļaudis iemācījušies no pavisam vienkāršām lietām pagatavot neaizmirstami gardus ēdienus. Bazilikata ir slavena ar savu svaigo pastu, ko tradicionāli rokām darina namamātes un ar savu īpašo recepti, ar ko labprāt arī dalās. Šeit rodams neskaitāms daudzums dažāda veida svaigās pastas - katram ciematam sava. Populārākais Bazilikatas svaigās pastas veids ir “orecchiette” (tulk. “mazās austiņas”).

Reģionu virtuvē raksturīgs ir pupiņu izmantojums visplašākajā ēdienu amplitūdā – pupiņu mērces, pupiņas ar pastu un pasta ar pupiņām, pupiņas pastas mīklā...

Šajā Itālijas daļā aktuāla ir arī zirga gaļa, ārkārtīgi daudz tiek lietoti aitas un kazas piena produkti. Īpašā reģiona virtuves ēdienu sastāvdaļa ir saulē kaltēta un pēcāk fritēta paprika, kuru lieto vai nu kā uzkodu vai pievieno pamatēdieniem.

Daudz interesantu faktu par dažādu pasaules tautu kultūru un ēdieniem būs iespējams uzzināt jau no šī gada marta, kad LTV1 sāks pārraidīt jaunu televīzijas projektu „Sirmais. Kulta ēdieni”.

Raidījums “Sirmais. Kulta ēdieni” top ar RIMI un Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu Filmu studijā “Mistrus Media”.

Itālijas epizode veidota ar Itālijas starptautiskā īsfilmu festivāla “Lucania Film Festival” komandas atbalstu (www.lucaniafilmfestival.com). Producente: Ilze Lasmane-Brože (GSM: 00 371 29104652, e-mail: kulta.edieni@gmail.com)

Foto: Epatastudio

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.