GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Etiopija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES CEĻVEDI

Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Dzīvesviļņa sērfsIgaunijas forest food un safari SāremāKarija kurss Indijā'Sushi high society'Sardīnijas ganu maize un zilās spuras tunča kultsDzūkijas sēņu bumsCeļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsKu-kū, ku-kū! Laiks sparģeļiem un Švarcvaldes kiršu kūkaiUkrainas garša: borščs – sarkanais, zaļais un baltaisFeta, frappe un grieķu izēšanās kultsTurcijas smaržu psihedēlijaNormandijas laika rēbuss un malks kalvadosaCitrusa enerģija un vaniļas erotiskais valdzinājumsEiropas Bābeles garšasPica un mafija. NeapoleSenā alu pilsēta Matera« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Āfrika · etiopija · Etiopija · Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Autors: Ilze Lasmane-Brože0 ATSAUKSMES

Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Etiopija var izrādīties ne no tiem vienkāršākajiem galamērķiem, taču ir jāsaprot viens - problēmu kā tādu nav, tā vienkārši ir cita pasaule. Iespējams, tik ļoti ‘citā pasaulē’ raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” veidotāju komandai vēl nekad nebija nācies pabūt.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Šis ceļojums absolūti pierādīja to, ka laikam nav nozīmes, ka laiks - tas ir izgudrots jēdziens. Laika mašīna var izrādīties realitāte, un, lai ceļotu laikā - nekādi pārākie gadžeti nav nepieciešami. Atliek vien atstāt savu mītnes vietu un nokļūt pavisam citā gadu desmitā - šajā gadījumā pavisam burtiski. Pirmais, ko ieraugām, izkāpjot no lidmašīnas, ir uzraksts “Welcome! Happy New Year 2007!”. Tas šoreiz nebūt nav slinkuma dēļ nenovākts 2007. gada svētku sveiciens. Etiopija ir Āfrikas valsts, kurā kalendārs nav pielāgots lielākās pasaules daļas laika skaitīšanas standartam. Etiopijā tiek izmantots etiopu kalendārs, ko lieto Eritrejas Pareizticīgā baznīca, Eritrejas Katoliskā baznīca un Eritrejas Evaņģēliskā baznīca. Tas ir veidots no senākā - Aleksandrijas kalendāra, kas savukārt cēlies no vēl senākā - ēģiptiešu kalendāra. Lai arī valstī iebraucām 2014. gada 26. septembrī, filmēšanas atļauju saņēmām datētu ar 2007. gada 16. janvāri.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Arī pulksteņa diktētais laiks Etiopijā ir citādāks. Etiopieši cieši turas pie laika skaitīšanas, vadoties pēc dabas procesiem. Tāpat kā dienu skaitīšana etiopu kalendārā sākas no septembra, kad beidzas viņu ziemas sezona un daba mostas pavasarim, tā arī stundas tiek skaitītas līdz ar saules lēktu un saules rietu. Diena sākas 6.00 no rīta un ilgst līdz 06.00 vakarā, bet nakts – no 06.00 vakarā līdz 6.00 rītā. Tātad plkst 7.00 no rīta pēc mūsu saprašanas Etiopijā ir plkst. 1:00. Patiesību sakot - visai loģiski.

Ceļojums laikā turpināja pārsteigt visu šajā valstī pavadīto laiku. Jo tālāk prom no galvaspilsētas, jo mežonīgākā ātrumā notiek virzība atpakaļ pa laika nogriezni - uz pašiem pirmsākumiem. Tā vien šķiet, ka Darvinam tomēr bijusi taisnība...

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Etiopijā dzīvo dziļi ticīgi cilvēki, kuru pamatticība ir kristietība. Tās klātbūtne jūtama arī ikdienas dzīvē, tostarp ēšanas paradumos. Ēdienos ir ietverta kristīgā simbolika, un tā jo īpaši atspoguļojas skaitļu simbolikas izmantojumā, kad divpadsmit sastāvdaļas ir obligāts maltītes nosacījums. Trešdienās un piektdienās regulāri tiek ievērots gavēnis. Etiopieši gaļu gan ēd ļoti daudz, tostarp jēlu - bieži vien graužot to turpat pie skārņa. Taču gavēņa laikā gaļas veikali ir slēgti.

Noslogotā gavēņa grafika dēļ, Etiopijā ļoti izplatītas ir dažādas veģetārās receptes – lēcu sautējumi un ķirbju sautējumi, bet pamatu pamats ir injera maize, kas tiek cepta no teff miltiem. Tie šobrīd pasaulē kļūst aizvien pieprasītāki un vērtīgāki. Pirmkārt, tie nesatur glutēnu, otrkārt, to graudu apvalkā ir rūgstošās vielas, kas maizes cepšanā ļauj iztikt bez rauga.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Etiopiešu tirgus – otrreizējās pārstrādesparaugstunda

Interesanta lieta ir Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas tirgus. Tiek lēsts, ka tas ir pasaulē lielākais tirgus zem klajas debess. No tā pieredzēt gan izdevās tikai nelielu daļu, proti, garšvielu sadaļu un krāmu tirgotavu. Krāmu tirgotavā var dabūt jebko! Tā ir īstena paraugstunda par valsti, kurā pilnīgi nekas netiek mests ārā. Īsta recycled karaļvalsts! Ja šeit tiek pārdoti, piemēram, veci skrūvgrieži, tad veciem skrūvgriežiem tiek atvēlēts vesels stends, ja tirgoti tiek lielie dzeltenie bunduļi, tad tiem atvelēts vesels kvartāls. Šo plastmasas trauku šeit ir kalniem, un tie tiek izmantoti jebkam - modernākos ciemos arī kā miskastes, kas Etiopijā ir liela ekstra.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Savukārt esot garšvielu sadaļā, nepaejiet garam berberé garšvielu maisījumam, kas tiek pievienots teju visiem ēdieniem. Berberé ir ass un pikants, un liek domāt, ka pilda arī dezinficējošo funkciju, kuras nepieciešamību noteikti sajutīsiet.

Tirgū var dabūt arī tādu lietu kā čats (chat vai khat) – vietējo ‘uzmundrinājuma’ garšaugu, kas Eiropā ir aizliegts. Tur tas tiek pārdots veseliem krūmiem. No krūma derīgākie ir mazie pumpuriņi. Etiopija atrodas 2500 m virs jūras līmeņa, gaiss šeit ir retinātāks, un tāpēc nereti piezogas nogurums, pret ko vietējie nereti cīnās ar uzmundrinošā čata palīdzību. Diemžēl čats ir atkarību izraisošs, un tad nu čaļi to košļā un ‘čato‘ - apmainās idejām, kaļ plānus, organizē labumus, pārdodot meitas.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Bet, ja kaut ko etiopieši pārdot nemāk, tad tie ir Etiopijas dārgakmeņi - vieni no labākajiem pasaulē! Vērtīgie izrakteņi dārgakmeņu veidolā ir ļoti augstas kvalitātes. Opāls zaigo un rotaļājas ar gaismu tā, ka galva iet riņķī - it kā rokās tiktu turēts vesels karaļnams! Taču diemžēl šos savus resursus viņi izmantot neprot. Dārgakmeņus uzpērk ķīnieši un indieši un uzdod tos par savējiem. Paši etiopieši tos apstrādāt nav iemācījušies, kā arī nezina, kā biznesu virzīt uzticami un pārdomāti, ar skatu nākotnē, ne tikai šodienā.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Uguns svētki

Ir svarīgi zināt, kad noris lielākie etiopiešu svētki, lai zinātu labāko laiku, kad turp doties. Pirmkārt, tās noteikti būtu viņu Jaunā gada svinības – 11. septembrī. Starp citu, Etiopijas gadā ir 13 mēneši: 12 trīsdesmit dienu mēneši un 1 - citreiz četras, citreiz piecas dienas garš mēnesis. Taču lielākie un nozīmīgākie gada svētki Etiopijā ir saistīti ar reliģiju, un tie ir Meskel svētki - patiesā krusta atrašanas svētki 26. septembrī. Leģenda vēsta, ka 326. gadā karaliene Helēna, dažādu pareģu padomu vadīta, atradusi Jēzus Kristus krustu. Līdz tam viņu aizveduši dūmi no kāda speciāli veidota sārta, tāpēc tagad Meskel svētki ir lieli uguns dedzināšanas svētki. Liesmas un uguns krāvumi ir iespaidīgi un ārkārtīgi skaisti. Lai arī apkārt valda Etiopijas pilsētām raksturīgā netīrība, atmosfēra ir gaiša, jauka un mierpilna. Visas pilsētas un ciemi ir izdekorēti ar karodziņiem nacionālajās krāsās, un katrā vissīkākajā centriņā ir uzbūvēts centrālais Meskel ugunskurs.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Galvaspilsētas Meskel laukumā sārts ir megaliels, ap to pulcējas visu konfesiju pārstāvji, rāda savus priekšnesumus, piedalās gājienā, muzicē, dūmo un godina uguns spēku... Šo svētku simbolika ir mazais dzeltenais Meskel ziediņš - pavasara puķīte, kas zied tikai mēnesi.

Reliģiskie svētki tiek svinēti visā valstī, izņemot reģionus, kuros aizvien mīt senās Etiopijas ciltis.

Cilšu Etiopijā ir apbrīnojami daudz. Kopskaitā apzinātas ir 82 atšķirīgas ciltis - katra ar savu valodu un tradīcijām. Šī Āfrikas valsts ir absolūtā antropologu sapņu zeme! Jaudīgākās un interesantākās ciltis sastopamas Omo ielejā – tuvu Kenijai.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Konso cilts

Pirmā mūsu apciemotā cilts - Konso cilts, kurā aizvien iespējams novērot, kā kafija tiek vākta tieši tāpat, kā to darīja vēl tad, kad pasaule sākās... Cilvēki šeit bijuši ārkārtīgi čakli, taču, jāsaka, ka tagad vāciešu ieviestās tūrisma industrijas ietvaros vietējie atraduši iespējas, kā veikli noslinkot.

Konso cilts apdzīvotā teritorija ir ierakstīta UNIESCO mantojuma sarakstā, un izceļas ar fantastiski izbūvētajām terasēm, kurās tiek audzēti lauksaimniecības produkti. Ar sīkiem akmentiņiem, ārkārtīgi rūpīgi izliktajās terasēs lauksaimniecība tiek piekopta ļoti gudrā un netradicionālā veidā, proti, šeit vienlaikus tiek audzēti ļoti dažādi produkti. Kukurūza, sorgo graudi, kafija... Kāpēc? Tāpēc, ka laika apstākļi reģionā ir tik ļoti mainīgi un kaitēkļu uzbrukumi neparedzami, ka svarīgi ir, lai nelabvēlīgos apstākļos izdzīvotu vismaz kaut kas. Iespējams, kādam augam apstākļi būs izrādījušies mazāk kaitnieciski, un ciltij būs nodrošināts gan ar ēdamais, gan maksājuma līdzekļi.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Vēl viena unikāla Konso īpatnība ir ciemati, kas izbūvēti kalnainā, akmeņainā vidē. Tie veidoti ar šauriem, līkumotiem celiņiem, kuru ielokos katram ir sava dzīvesvieta ar pagalmiņu. Ieliņu labirints ir speciāli dizainēts tā, lai zagļi nevarētu pa nakti paņemt lopus - pirmkārt, tie nevarētu atrast ceļu, otrkārt, tumsā nekur nevar aizskriet. Pat gaismā tur pārvietoties ir pagrūti - celiņi ir grubuļaini, līkločaini un stāvi.

Vēl interesanta ir kāda Konso sociālā parādība, proti, ciemata sabiedriskais centrs - pulcēšanās nams ar salmu jumtu. Tā bēniņos dzīvo visi ciema zēni - no 12 līdz 18 gadu vecumam. Tur viņi guļ uz govju ādām, un īstenībā ir tādi kā ciemata drošībnieki - ugunsdzēsēji un sargi. Šādā veidā viņi nobriest, bet tikko ir sasnieguši pilngadību - viņi sāk gādāt un rūpēt savas mājas, savu ģimeni.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Mursi cilts

Slavenie māla šķīvji lūpās ir divām etiopiešu ciltīm – Surma un Mursi ciltij. Jāsaka gan, ka nebija tā, ka gids rauties rāvās mūs pie Mursi cilts aizvest. Sevišķi vakaros šie ļauži kļūst bīstami - tie sadzeras savu pašbrūvēto un kļūst neprognozējami. Mežoņi patiesi viņi ir, to var apjaust arī ikdienišķā komunikācijā, kur belzienu pa plecu jums veltīt var arī cilts dāma, gribot nopozēt fotogrāfijā, pēc tam par to paprasot arī naudu. Mursi cilts ir īsti mednieki - gan vīrieši, gan sievietes. Viņi ceļo, sekojot savam ganāmpulkam, un viņu ganāmpulks nav viņu ēdiens, bet gan statusa simbols. Par ēdienu viņi izmanto samedīto gaļu un sorgo putraimu putru, ko brokastīs ēd atjauktu ar ūdeni, bet pusdienās - ar pienu. Un medī viņi jebko - iespējams, tieši viņu dēļ, šajā reģionā vairs nav ziloņu.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Šķīvji Mursi cilts sieviešu lūpās patiešām ir ļoti lieli un smagi. Tos dāmām lūpās ieaudzēt palīdz vecmāmiņa un vectētiņš. Parasti tiek sākts ar mazu koka tapu, ko mainot uz lielāku, caurums lūpā tiek izstiepts. Lai māla šķīvis turētos smuki un perpendikulāri sejai, vecaistēvs jaunajai meitai izrauj vismaz divus priekšējos zobus. Jo lielāks šķīvis, jo skaistāk tas turas un mazāk zobu, jo sieviete ir potenciāli labāka sieva. Ar skaistumu tam sakara nav nekāda. Tam sakars ar izturību - tā ir stipra, izturīga sieviete, kas spējusi izturēt sāpes, ko sagādā šī šķīvja ievietošana un zobu raušana. Un Mursi cilts sievai jābūt ļoti izturīgai, jo jāstrādā ir daudz un jāpacieš arī vīru sitieni. Vīri ir tiesīgi sievas sist, viņiem tas pat ir jādara.

Savukārt, lai vīrietis dabūtu sievu ar pietiekami skaistu šķīvi un pietiekami maz zobiem, ir jāveic maksājums sievastēvam. To sastāda 36 govis un viens kalašņikovs. Kad visi devuši piekrišanu – vēl dažpadsmit govis ir jādod klāt, un laimīgā kopdzīve var sākties. Sievas var būt vairākas. Cik vien var piegādāt govis un kalašņikovus! Brīnišķīgas ir cilts rotas, kas patiesībā ir taisītas no ložu čaulītēm, bet šīs cilts tradicionālie tērpi, kā jau medniekiem - ir zvērādas.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Bodi cilts

Pie Bodi cilts braukt nedrīkst, ja esat ciemojušies Mursi ciltī. Abas ciltis savstarpēji naidojas un šajā naidā liek lietā arī automātus. Atšķirībā no Mursi cilts, kur sievietei ļoti jāgatavojas precībām, Bodi ciltī to īpaši dara vīrieši - šeit tieši viņiem jākļūst īpaši ‘pievilcīgiem un skaistiem’. Bodi ciltī skaistuma, pārticības un laba vīra simbols ir lielums. Jo vīrs lielāks, jo brīnišķīgāks, iekārojamāks un vērtīgāks. Lai šo īpašo skaistumu iegūtu, Bodi cilts vīrieši uz sešiem, septiņiem mēnešiem iet prom no cilts, dzīvo mežā un pārtiek tikai no piena un govs asinīm. Dzer tās bļodām. Un medu piekož klāt. Tā tie iegūst vēlamo skaistumu. Šis skaistums mērāms viņu milzu aprisēs, jo sevišķi vēdera apkārtmērā. Paiet tam vissmukākajam garām ir grūti...

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Savukārt Arbore cilts vīrieši ļoti izceļas ar savu rotāšanos. Izdekorējušies kaklarotām, vainagiem, rokassprādzēm, gredzeniem, ceļu un potīšu sprādzēm, tie ved savus lopus uz tirgu.

Key Afar Benna market tirgū sastapām arī slaveno, labdabīgo Hamer cilti, kam raksturīgi krāsoties ar sarkanajiem māliem. Šajā ciltī pēc vizuālā tēla iespējams noteikt, kura sieviete ir precējusies, kura nav. Tai, kurai mati ir apstrādāti ar sarkaniem māliem - tā ir precējusies, bet milzīgā māla kaklarota un pērlītēm izšūtie ādas svārki vēstī par pirmās sievas statusu.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Dorze cilts

Dorze cilts no medniekiem pārvērtusies par audēju cilti. Tas noticis, pateicoties vienam cilvēkam. Cilts pārstāvis savos klejojumos pa Etiopiju reiz uzgājis, ka ir tāda nodarbe kā aušana. Izpētījis to, atradis, kur dabūt kokvilnu, no atmiņas un teju no nekā uzbūvējis stelles. Iemācījis tās būvēt citiem, iemācījis aust, un tagad smalkāku un delikātāku rokām austu audumu, kā Dorzes cilts darināto, nekur nebūsiet redzējis.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Stelles ir sastiķētas un sataisītas no visa, kas pieejams. Virves steļļu vajadzībām tiek darinātas no koka, ko paši sauc par ‘viltoto banānu koku’. No stumbeņa ar bambusa rīku tiek nokasīts auga mīkstums, pāri paliek ārkārtīgi stingra šķiedra, no kuras arī taisa virves. Savukārt no auga ‘gaļas‘ viņi cep maizi - samīca to, ierok zemē un fermentē. Tad rok ārā, kapā un aizstāj graudaugus, kuri šeit neaug. Tā arī viņi ir atraduši veidu, kā izvairīties no medīšanas.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Dorze cilts reģionā agrāk dzīvojuši ziloņi, tāpēc viņu mājas - fenomenāla paskata celtnes, ir būvētas par godu šiem dzīvniekiem. Mājas viņi ceļ no bambusa un ārkārtīgi augstas - virs trim metriem. Laika gaitā tās apēd zem zemes dzīvojošie termīti. Tad māja tiek ‘apgriezta’, tādējādi tā var dzīvot pat simtiem gadu. Kad jau vairs nav ko nogriezt, un cilvēks mājā vairs nevar ieiet, tā kļūst par noliktavu. Patiesībā – tāds visai moderns, transformējams veidojums!

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Kafija kā izmazgāts ugunskura katls

Cilšu apciemojums raidījuma veidotāju interesētajā kafijas kontekstā izrādījās stipri vien kultūršoks. Pirmkārt, ciltīs ļaudis dzer nevis grauzdētu kafijas pupiņu uzlējumu, bet novārījumu no sagrauzdētām auga lapām. Sagrauzdēta, savārtīta katlā kopā ar čili pipariem un sāli - lapu dzira atgādina ugunskura katla samazgas.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Šo pēc skata baiso brīnumu viņi dzer ik rītu tukšā dūšā. Šī ‘kafija’ kalpo attīrīšanās procesiem, jo tā kā nereti cilšu ļaudis daudz lieto alkoholu, viņiem nākamajā rītā mēdz būt nelaba dūša. Pēc tikko izmazgāta ugunskura katla dziras raujas viss ciems! Tas netiek malkots, bet gan izrauts sauss un tad laists pār lūpu. Tā ir viņu medicīna. Veids, kādā viņi cīnās ar vēdergraizēm.

Foto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsFoto: Ceļojums laikā: Etiopija, 2007. gads

Vērts zināt:

-       Lai vairāk izzinātu Etipijas ciltis, vērts apmeklēt cilšu muzeju Džinkā - www.southomoresearchcenter.com

-       Ciltis apciemojot, obligāti ir jāņem lokālais gids. Cilšu ļaudis angļu valodu nesaprot, arī Etiopijas oficiālo valodu nē. Turklāt viņi mēdz būt agresīvi un var likt lietā savus kalašņikovus. Arī lodes viņiem ir. Bez gida ir jāņem līdzi arī skauts, – un ne tas šortiņās, kas puķes pēta, bet gan vīrietis ar ieroci, kas varētu iestāties par atbraucējiem. 

-      Rekomendējam lielisku gidu - Demiss Mamo - www.youtube.com/watch?v=QRsPq51E9Xs&feature=youtu.be

 

Daudz interesantu faktu par dažādu pasaules tautu kultūru un ēdieniem iespējams uzzināt LTV1 raidījumu ciklā “Sirmais. Kulta ēdieni”.

Uz Etiopiju nokļūt palīdzēja Tallink (www.tallink.com) un Ethiopian Airlines (www.ethiopianairlines.comAtbalsta: Latvijas Televīzija, RIMI, AmericanExpress, If.

Producente: Ilze Lasmane-Brože (GSM: 00 371 29104652, e-mail: kulta.edieni@gmail.com).

Foto: Epatastudio

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: