Andris Vītoliņš. Par mākslu un gastronomiju Baku
Autors: Andris Vītoliņš0 ATSAUKSMES
Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku pati aizraujošākā lieta ir pretmetu kopums - kultūru sadursme, reliģiju un laikmetu sastapšanās.
Skats uz pilsētu naktī un skats uz vienkāršajiem dzīvojamiem rajoniem. (Fotografēts 2011. gada jūlijā - Azerbaidžānas izaugsmes tempi jau pēc gada šeit iezīmes pavisam citādu ainavu)
Kaut pēdējais pilsētas apmeklējums bija jau trešais pēc kārtas, kontrastu šoks ierodoties Baku piemeklē ik reizi, tāpat kā pārsteigums par pilsētas vērienīgajiem izaugsmes tempiem. Baku būvlaukumus ierasts sākt tīrīt pirms vēl kāds projekts ir apstiprināts, tāpēc nav nekas neparasts, ja jau pēc gada tukšā vietā slejas, piemēram, mākslas muzejs ar visu interjeru. Būvniecības kvalitāte pilsētā ir izcila, kas nebūt nav brīnums, ja pilsētu būvē pasaules top arhitekti - Heidara Alijeva kultūras centru ceļ pati Zaha Hadida. Kā zināms, pasaules top arhitektiem nereti mēdz būt arī absurdas idejas, tāpēc tāda, pozitīvā ziņā, veidojas arī pati pilsēta.
Skats no Baku vecpilsētas uz topošajām jaunceltnēm
Baku iedalās viduslaiku vecpilsētas pilsētas daļā Icherisheher - gluži tādā, kādu to zinām no Leonīda Gaidaja 1968. gada filmas „Briljanta roka", divu pagājušo gadsimtu laikā būvētajā pilsētā, kam līdzās vīd arī padomju laikā celtie pelēkie betona monstri un jaunā, ultramodernā teritorijā ar debesskrāpjiem līdz apvārsnim, kurā uzliesmo trīs Baku uguns torņu stāvi.
Caur šo arhitektūras kokteili - cauri kvartāliem iespējams pārvietoties gluži kā laika mašīnā, reizē arī kāpelējot pa dažādiem kvalitātes līmeņiem - no absolūta luksusa līdz primitīvam, bet autentiskam zemnieku tirgum, kurā zivis tiek tirgotas vienuviet ar pienu un cūku kājām.
Gadsimtu neremontētie kvartāli gada laikā tiek pārbūvēti un labiekārtoti līdz nepazīšanai. Tas tiek darīts kompleksi - nomainot komunikācijas, māju fasādes un ielu segumus. (Fotogrāfijās redzamās vietas atrodas vien 5 min kājām gājiena attālumā viena no otras)
Savukārt modernās un plaukstošās Azerbaidžānas ainai pieder tādas vietas kā restorāns Chinar (Shovket, Alekperova 1, www.chinar-dining.com), kurā pulcējas stilīgā un multikulturālā Baku iedzīvotāju daļa. Valstī, kurā pārtikas rūpniecību vēl nav ietekmējušas Eiropas Savienības regulas, virtuve ir izcilā līmenī arī pašos modernākajos iestādījumos. Chinar ēdienu piedāvājums ir orientēts izsmalcinātas Āzijas virzienā, kurā Indija, Ķīna un mazumiņš Eiropas satiekas Baku.
Pavisam eleganta vietiņa ir Sultan inn (20, Boyuk Gala, Icheri Sheher, sultaninn.com) vecpilsētā. Klusais Sultan inn iekārtojies uz viena no vecpilsētas viesnīcu jumtiem un piedāvā fantastiku senās pilsētas panorāmu ar attālām Kaspijas jūras horizonta aprisēm. Sultan inn virtuvi raksturo mikslis starp Vidusjūras un Kaukāza kultūrām.
Savukārt, lai noķertu lielpilsētas garu, ieteicams uzbraukt kādā no debesskrāpju viesnīcām, piemēram, The Landmark (90A Nizami, www.thelandmarkhotel.az). The Landmark bārā uz terases var izdzert tasi kafijas un aplūkot enerģisko pilsētu no divdesmit otrā stāva.
Buntīte kinzas, buntīte tarhūna un halal jērs
Tā kā man šis Baku apmeklējums bija saistīts ar līguma slēgšanu ar Azerbaidžānas Mākslas akadēmiju un gleznu izstādi pasākumu cikla „Latvijas dienas Azerbaidžānā" ietvaros, šoreiz tas ietvēra arī austrumnieciskās uzņemšanas kultūras pieredzi.
Saieti un tikšanās Baku tiek organizēti pilsētas restorānos, kas var būt gan eiropeiski hi-tech restorāni, gan postpadomju austrumu ēstuves. Vairumu no tiem nebūt tik vienkārši nav iespējams atrast - restorāni lielākoties atrodas ārpus pilsētas centra, kādā privātā dārzā aiz dzelzs sētas. Maltītes noris atsevišķos dārza namiņos, kur līdz pat 500 cilvēku lielās kompānijās tiek sacīti tosti pat pusstundas garumā, lielāku pusdienotāju kompānijās galvenie dalībnieki tiek translēti ar projektora palīdzību uz ekrāna. Tostu kultūra ir zīmīga galda kultūras īpatnība - tie tiek teikti, vienam runātajam „pārķerot" otru, un bieži vien vakars ir izdevies pat bez mūzikas - vien ar vārdu spēlēm.
Azerbaidžānas ēšanas procedūra ir atšķirīga no Eiropas, šeit nekad nevar zināt, cik liels būs izaicinājums - cik daudz ēdienu tiks pasniegts un kādi tie būs. Vakara maltītes laikā baudītāja priekšā tiek nomainīti vairāki šķīvji un iztukšotās glāzes, bet galds tiek atstāts, kad ēdiens vēl kūp uz tā. Pirmās divdesmit minūtes tiek baudītas uzkodas, kas ietver sierus un dažādas svaigas lietas - kaudzi svaigu gurķu (arī marinēto), maltu un kapātu baklažānu (arī tos, kas marinēti un kūpināti). Savukārt uz bagātīgajiem zaļumu šķīvjiem izkārtotas kinzas, loku, tarhūna un citu garšaugu buntītes.
Uzkodu galdam seko vairāki ēdieni variācijās no kebaba līdz šašlikam. Šašlika gaļas dažādība šeit balansē teju uz izvirtības robežas. Ar „gaļas dažādību" šajā gadījumā jāsaprot ne tikai dzīvnieka šķirnes - pasacīt, ka uz galda tiks likts „jērs", būtu tas pats, kas dzērienu kartē ierakstīt vienkārši - „vīns". Starp citu, sulīgākā un izcilākā jēra gaļa esot no vaislas auna, kurš nav audzēts cirpšanai, bet gan mežonīgi skrējis savvaļā. Cits gaļas tips ir, piemēram, aita, kas vēl ne reizi nav kopojusies ar aunu. Tālāko gaļas iedalījumu nosaka kaušanas un pagatavošanas maniere. Jēru kauj pēc halal metodes, vispirms pavāram to noskatot dzīvu un skrejošu. Tad dzīvniekam tiek sasietas trīs kājas, ceturto atstājot brīvu, un pārgriezta rīkle, notecinot asinis. Tas tādēļ, ka vēcinot brīvo kāju, dzīvnieks izlādē stresu, un šādi tiek iegūta kvalitatīva gaļa bez stresa hormoniem.
Manuprāt, šī ir viena no izcilākajām pasaules virtuvēm, kuru vēl nav izbojājusi globalizācija.
Vecie vitālie pīlāri
Interesanta ir Azerbaidžānas sabiedrības piramīdveida hierarhijas uzbūve, kas attiecināma arī uz mākslas pasauli un mākslinieku eliti, kurā vecākajiem un gudrākajiem ir sava augstākā slavas vieta. Ja šo vietu kāds ir nopelnījis, tad viņš to ir nopelnījis uz visu dzīvi. Pie varas esošie spēcīgie pīlāri augstākajā sabiedrībā tiek pozicionēti ar milzīgu jaudu, tāpēc ir spiesti celties un strādāt. Šo statusu iemantojošie cilvēki nedara neko ārpus ideju radīšanas - neko saimniecisku, neko no grāmatvedības, viņi nemaina mašīnām riepas un nemazgā veļu - to izdara spēcīgs tehniskais personāls, tāpēc šos cilvēkus raksturo milzu vitalitāte. Azerbaidžānā valsts pasūtījumam mākslā ir milzīga nozīme, taču lielāko tā daļu saņem tie, kas ir piramīdas augšdaļā. Šeit jaunais un inovatīvais vispirms tiek nostādināts gluži kā labs vīns. Taču, pateicoties interneta videi un jaunajiem censoņiem nepiemītošajam kūtrumam attiecībā pret ceļošanu, strādāts tiek jaudīgi un pieredzes lauks ir plašs.
Līdz ar valsts izaugsmi sabiedrībā jūtams optimisms un neceremonēšanās ap sīkumiem - protokols nekad nav svarīgāks par lielām lietām un lielām idejām, tādēļ strādāt tur ir ļoti viegli. Tāpat augusi ir sabiedrības pašapziņa - cilvēki dara, ko vēlas un uzskata to par pareizu, negrozot galvu rietumu virzienā. Viņi zina, ka tur ir tas, bet šeit ir šis. Tā arī veidojas nacionālais kolorīts, tostarp mākslā. Pagājušās vasaras Venēcijas biennālē ažiotāžu izraisīja vērienīgais Azerbaidžānas paviljons, savukārt šobrīd lielas fūres ar mākslu dodas uz iespaidīgu izstādi Londonā.
Mana un Alekseja Naumova izstādes atklāšana vecpilsētas mākslas galerijā Qiz Qalasi (6 Gulle, Baku AZ1004, www.qgallery.net), ko dibinājis Azerbaidžānas Mākslas akadēmijas profesors Salkhab Mamedov un viņa dēls grafiķis Emin Mamedov, iegūla ierastajā formātā.
Qiz Qalasi galerija atrodas netālu no magnētiskās pilsētas ikonas - 12. gadsimta Jaunava torņa. Izstāžu zāli, gaismas piepildītu, vēl svinīguma blīvāku padara TV mediju rosīšanās, taču austrumu zemēs vairāk kā kur citur svarīgi ir tieši tas, kādi cilvēki uz pasākumu ieradīsies. Šinī gadījumā pirmās lēdijas māsas apmeklējums bija kā zīme pārējiem par pasākuma kvalitāti. Pati Azerbaidžānas pirmā lēdija Mehribana Alijeva ir Heidara Alijeva Fonda prezidente un patronese vairākām kultūras un izglītības norisēm valstī.
- Ar modernās arhitektūras plāniem pilsētā veriet iepazīties mājas lapas www.diaholding.com sadaļā „Projekti".
- Vecpilsētas Icherisheher pašvaldības mājas lapas adrese www.icherisheher.gov.az.
Apmeklējuma vērts ir Modernās mākslas muzejs, kurā apskatāms arī Andra Vītoliņa darbs. (5 Yusuph Safarov, mim.az).
12/2011