GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Indija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiFoto galerijas

IZVĒLIES CEĻVEDI

Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Dzīvesviļņa sērfsIgaunijas forest food un safari SāremāKarija kurss Indijā'Sushi high society'Sardīnijas ganu maize un zilās spuras tunča kultsDzūkijas sēņu bumsCeļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsKu-kū, ku-kū! Laiks sparģeļiem un Švarcvaldes kiršu kūkaiUkrainas garša: borščs – sarkanais, zaļais un baltaisFeta, frappe un grieķu izēšanās kultsTurcijas smaržu psihedēlijaNormandijas laika rēbuss un malks kalvadosaCitrusa enerģija un vaniļas erotiskais valdzinājumsEiropas Bābeles garšasPica un mafija. NeapoleSenā alu pilsēta Matera« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Āzija · indija · Indija · Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Karija kurss Indijā

Autors: Ilze Lasmane-Brože0 ATSAUKSMES

Karija kurss Indijā

“Sirmais. Kulta ēdieni” ceturtās sezonas pirmajā epizodē raidījuma komanda ir devusies uz Indiju, lai izzinātu saknes un patiesību par vienu no Rietumu kultūrā pazīstamākajiem indiešu ēdieniem – vistas kariju. Tā kā lielākā daļa Indijas iedzīvotāju ir veģetārieši, ceļš līdz valsts ziemeļu daļai ēdiena izcelsmes meklējumos vainagojās ar virkni pārsteidzošu un amizantu notikumu. Filmēšanas komanda viesojās sikhu Zelta templī Amritsarā, apmeklēja čigānu apdzīvoto Puškāru, kur rudeņos notiek pasaulē lielākais kamieļu gadatirgus, iejuka starp diviem tūkstošiem viesu pavisam pieticīgās kāzās un izbaudīja bārddziņa Babas kosmisko galvas masāžu.

Foto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss Indijā
Foto: Dāvis Doršs

Sakrālie dzīvnieki

Sešdesmit procenti no 1,252 miljardiem Indijas iedzīvotāju ir veģetārieši, turklāt bez svētās govs vēl sakrālāks un neskaramāks dzīvnieks ir putns – krāšņi spalvotais pāvs. Pāvam 1963. gadā arī tika piešķirts Indijas nacionālā putna statuss, un par kaitnieciskumu šim putnam draud desmit gadu cietumsods.

Jāsaka gan, ka indiešu filozofiskajā skatījumā jebkura dzīva radība ir svēta un saudzējama. Atsevišķos reģionos novērojama pavisam strikta pieturēšanās pie šī pārliecības punkta, - piemēram, Radžastānā pa ceļam no Puškāras uz Džodpūru ir ciemats, kur cilvēks ir tikpat vienlīdzīga dabas sastāvdaļa kā jebkura cita dzīva radība. Tie dzīvniekus nedz biedē, nedz tramda, nedz traucē vai kā citādi ierobežo... pat ja pats skorpions nāktu to mājā un guļamtelpā.

Tāpat Indijā sastopami dzīvniekiem veltīti tempļi – sākot no svētnīcas žurkām, kur cilvēkbērni lok pienu no viena trauka kopā ar žurkām, līdz Pērtiķu templim Khaniya Balaji pilsētā Radžastānā, kas ir sena hindu svētceļojumu vieta. Šajā fantastiskajā kulta celtnē un tās teritorijā šodien šiverē dažādāko sugu pērtiķu ciltis.

Kas attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu pārtikā, interesanti, ka neskatoties uz govs sakrālo statusu Indijā, valsts ir otrā lielākā liellopu gaļas eksportētāja pasaulē. Pieļaujams gan, ka šo rūpalu piekopj tieši Indijā dzīvojošie arābi, un arī gaļa vistas karijam visdrīzāk tiek iegūta tieši no tiem.

Sikhisma templis – lielākais brīvpusdienu galds pasaulē

Foto: Karija kurss Indijā
Foto: Dāvis Doršs

Sikhisms ir piektā lielākā organizēta reliģija pasaulē, ko 15. gadsimtā Pendžābas reģionā izveidoja guru Nānaks un viņa sekotāji. Sikhismā nav priesteru un sikhismā, atšķirībā no no citām Indijas reliģijām, valda sieviešu un vīriešu vienlīdzība. Lai gan šajā reliģijā dievi tiek attēloti ar naidīgām sejām, tie tomēr ir mīloši un viņos naida nav. Sikhi darbojas gluži kā miera uzturēšanas armija, un tajā gluži kā reliģiskā hibrīdā asimilētas visas labākās idejas no islāma un hinduisma. Arī paši sikhi, tāpat kā viņu dievi, dažkārt var šķist draudīgi – tādi tumsnēji ar paprāviem turbāniem uz galvas, zobeniem pie sāniem, taču tie tomēr ir miermīlīgi. Nogalināt viņiem ir atļauts, taču tikai apstākļos, kad tiek apdraudēts miers. Zobens kā atribūtika sikhismā ir obligāta – tam allaž jābūt pie kreisā sāna, bet, piemēram, peldes bez drēbēm laikā iespraustam turbānā. Vīrieši nedrīkst griezt matus, jo tie iemieso pašu enerģiju. Matiem jābūt tīriem un izķemmētiem, lai tāda būtu arī iekšējā pasaule. Savukārt turbānam, kura audums savos apmēros maz atpaliek no divguļamās gultas palaga, jābūt cieši notītam gar ausīm. Tas slāpē dzirdamību un ļauj prātu saglabāt tīru un liekas apkārtējās informācijas nepiesārņotu. Sikhi bagātīgi rotājas ar metāla rokassprādzēm, kas skaidrojams ar reģiona dzelzs deficīta izraisītu vajadzību to uzņemt caur ādu. Visi šie atribūti vienlīdz attiecas kā uz sievietēm, tā vīriešiem.

Foto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss Indijā
Foto: Dāvis Doršs

Sikhisma garīgajā galvaspilsētā Amritsarā atrodas sikhu Zelta templis. To varētu uzskatīt par lielāko brīvpusdienu ēdnīcu pasaulē. Diendienā šeit paēd desmitiem tūkstošu cilvēku, bet svētku dienās arī teju viss vienas mazas Baltijas valsts iedzīvotāju skaitliskais sastāvs.

Foto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss Indijā
Foto: Edgars Jākobsons

Tempļa darbība ir balstīta brīvprātīgo darbā. Interesanti, ka kaut Indijā kastu sistēma oficiāli ir atcelta, tā aizvien darbojas, taču šeit izglītotās un turīgās augstmaņu kārtas ļaudis bauda tos pašus pienākumus un uzdevumus, ko jebkurš cits Zelta tempļa brīvprātīgais. Lai arī cik pārsteidzoši, bet šeit ikdienišķu ainiņu iezīmē kastā augstākie, kas piebraukuši ar savu dārgo automašīnu, taisnā gaitā dodas uz apavu garderobi – pucēt miljons brīvpusdienotāju kurpes. Brīvprātīgi izpausties šeit var jebkurā brīdī – lobīt ķiplokus, mazgāt grīdas, tīrīt kurpes.

Taras tuksneša čigāni

Foto: Karija kurss Indijā

“Kulta ēdienu” grupa devās meklēt ievērojamās čili piparu un sīpolu audzes, kas Radžastānā atrodas virzienā uz Taras tuksnesi, kur dzīvo leģendām apvītie Taras tuksneša čigāni. Tie spēlē savu slaveno mūziku, piekopj kobru dancināšanu un dzīvo dziļā saskaņā ar dabu.

Foto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss Indijā
Foto: Edgars Jākobsons

Arī pašas Radžastānas štata Puškāras pilsētas tēlu izteikti veido čigāniskie vaibsti, krāsas un kultūra. Šeit sastaptie ļaudis ir ārkārtīgi skaisti un tos raksturo grezna ārišķība - kaut pašu to dzīves apstākļi mēdz būt gaužām vienkārši. Šeit interesanti vērot, kā līdzās labi sadzīvo islāms ar hinduismu, un nav nekas neparasts, ja kādas pilsētas labās ielas mala atvēlēta indiešu namiem, kamēr kreisā - arābiem. Vieni pretī otriem, visi kopā - bez jebkādas spriedzes. Puškāras skaistās ainavas centrā atrodas tās ezers - tā tuvumā dzīvojošos cilvēkus un pašu ezeru bildēt nedrīkst. Ezera apkaimē apmeties ievērojams skaits iebraucēju, kuri šeit bauda brīvi pieejamo gandžas kultūru – gan pīpes dūmos, gan kokteiļos, jogurtos un saldējumos.

Katram Puškāras izzinātājam uz savas ādas derētu izbaudīt frizieri-masieri Babu. Viņš pats sev nekautrīgi piešķīris izkārtni ‘Google & Youtube recommends’ un veic pieredzes (un mazliet jautrības) vērtu kosmisko masāžu.

Puškāra pasaules kontekstā ir zīmīga ar ik novembri tajā notiekošo pasaulē lielāko kamieļu tirgu. Tas ir neprātīgi skaists, kad izkaltušās zemes putekļu dūmakā notiek kamieļu andele un atrakcijas ap to.

Ministry of Silly Walks Indijas-Pakistānas pierobežā

Foto: Karija kurss Indijā
 Foto: Dāvis Doršs

Indijas un Pakistānas vienīgais atvērtais robežpunkts Wagah ar tā ikvakara robežslēgšanas ceremoniju jau iemantojis slavu globālajos interneta videokanālos. Un nebūs kļūdaini minēts, ja teiksim, ka vecie, labie Monty Python tieši šeit smēlušies iedvesmu ikoniskajam Ministry of Silly Walks solim. Šī ceremonija, kas ikdienas tiek izpildīta jau 65 gadu garumā, vienkārši ir  jāredz! Abu tautu pārstāvji šeit izpilda marša soli ar pārspilētu kāju mešanu, muskuļu izrādīšanu un savas valsts pārākuma mutisku izkliegšanu. Pirms ceremonijas notiek dejas, karogskrējieni, karogu noraušana, salocīšana un aizvešana. Viss notiek dzīvās bungu rīboņas pavadībā.

Zīmīgi šeit sadalīti arī brīnišķās ceremonijas vērošanas sektori, kuros, kā sacīt, viss sadalīts pēc krāsām un nopelniem. Vislabākās vietas atvēlētas augstākās kastas indiešiem, aiz viņiem ir josla - baltajiem, un tad atsevišķs sektors – pārējām indiešu kastu kārtām.

Bolivudas kāzas

Indijā precības aizvien lielā mērā notiek vienas kastas ietvaros un ļaudīm, kas precas ir ļoti mazs sakars vienam ar otru līdz pat kāzu lēmumu pieņemšanai. Aprēķina laulību ietvaros dzimtas ir rūpīgi saskaņojušas šo darījumu. No tā gan teorētiski var atteikties, bet tas notiek reti.

Filmēšanas grupas apmeklētās salīdzinoši pieticīgās kāzas ar diviem tūkstošiem viesu ir īstena Bolivuda ar lielo “B”. Uz galvām tiek nestas lielas lustras ar kupoliem, aiz tiem tiek vilkta kariete ar elektrības ģeneratoru. Procesijas galvgalī uz balta zirga jāj līgavainis viss tērpts zeltā, pērlēs un spalvās. Un tas viss noris īrētā pilī kāda nacionālā parka teritorijā.

Indijā kāzu izpildei tiek veltītas zvērīgas naudas summas, un tās apmaksā sievas vecāki. Šeit pieņemts vismaz pusi no ienākumiem atlicināt svētku vajadzībām. Tā nu viņi taupa šim vienam dzīves salūtam, kamēr viss, ko dara viesi trīs dienu garumā ir nodošanās ēšanas baudām.

Vistas karijs

Foto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss IndijāFoto: Karija kurss Indijā
Foto: Dāvis Doršs

Šīs gan bija veģetārās kāzas, tāpēc filmēšanas grupai jau atkal autentisko vistas kariju nācas meklēt kur citur. Vistas karija pagatavošanas process tika nofilmēts Džaipurā. Tur kāda indiešu kundze rūpīgi ierādīja tumīgās, biezās mērces sastāvu (jā, karijs ir mērce, nevis garšvielu maisījums!), ko neveido nedz ciete, nedz milti, bet gan sīpolu masa un karstā ūdenī atmiekšķēti un sablendēti Indijas rieksti. Sīpolu karijā ir ārkārtīgi daudz - franču sīpolzupa nobāl! Krietni daudz mērces sastāvā ir arī samalts čili, ķiploks, ingvers un citronsula, kā arī četrpadsmit garšvielas. Pagatavošanas process ir ļoti intensīvs - vismaz divu stundu garumā. Mērci var vārīt jau kopā ar vistu vai kādu citu pamatēdienu no veģetārās virtuves, vai pievienot tos atsevišķi. Šoreiz receptūras paraugstundas sniedzēja gaļas vietā izraudzījās maizes koka augli, jo gaļai pati nepieskaras. Ne tikai to neēd, bet burtiski nepieskaras, un, ja uz uzservēta galda viņas karote būtu tomēr gaļai pieskārusies un pēcāk viņas ēdienam - viņa neēstu visu dienu.

Foto: Karija kurss Indijā
Foto: Dāvis Doršs

Oriģiāli vistas karija izcelsme meklējama Puškāras reģionā Radžastānā, un patiesībā no Indijas ziemeļiem nāk gandrīz visi pasaulē zināmākie indiešu ēdieni. Tieši šajā reģionā notikušas visasiņainākās karadarbības un puškārieši arī bijuši pirmie, kas masveidā izceļojuši no Indijas.

 

Raidījumu “Sirmais. Kulta ēdieni” skaties LTV1 ik ceturtdienas vakaru, plkst. 21:15 un sestdienās, plkst. 10:00. Klausies SWH raidījumu “Radio KULTA ĒDIENI”.
Raidījums tapis sadarbībā ar RIMI un AmericanExpress, atbalsta If un Ķekava.
Seko KULTA ĒDIENIEM: www.facebook.com/KultaEdieni/ un www.youtube.com/user/KultaEdieni

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: