Kashmir powder! Lai gan būts labākajos pasaules snovborda kūrortos, šis ir snovborda ceļojums ārpus pierastā un saprotamā. Gulmarg sagaida viens pacēlājs - gondola, kas uzved uz kalna kori - Affarwat staciju 3950m augstumā. Viss, vairāk nekā nav. Trases nav retrekotas, sniegs - tātad nebraukts, un pūdera šķilšana ir garantēta! No 3950m augstuma kājām uzkāpjam līdz 4100m. Lai gan ar iešanu kalnā nekad nebija nācies nodarboties, tieši tas izrādījās viens no pārsteidzošākajiem momentiem. Tāda saplūsme ar dabu, kas rada īstena piedzīvojuma sajūtu. Sniegs ir biezs, reljefs - lielisks. No kalna kores iespējams laist lejā vienā vai otrā virzienā - kur vien vēlies.
Pēc garā lejup nobrauciena seko 2-3 stundu pārgājiens kājām. Un atkal jāatzīst, lai gan līdz šim vienmēr esmu bijis skeptisks pret šādiem pasākumiem, un vienmēr ir bijusi indeve spridzināt pūderi nonstopā, tomēr šoreiz, nez kāpēc, gribējās izmēģināt citu veidu, kā gūt labsajūtu kalnos. Pārgājienā cauri maziem ciematiem ar namiem, kam izsistās logu rūtis piesegtas lupatām, nepameta sajūta, ka esam līdzīgi marsiešiem, kas nolaidušies uz kašmiriešu planētas: „One minute snowboard!?", sauc mazās indiešu atvases, kam nekas tāds nav pieejams, un diez vai būs... Diez vai pietiks spēka piepildīt šādu sapni... Kalni Indijā ir izcili, tomēr sniega sports indiešu kultūrā nav dziļi iesakņojies. Šķiet, izņemot gidu, pat neredzēju nevienu indieti uz slēpēm vai dēļa. Uz kalnu indieši atbrauc papikoties un apskatīt sniegu. Varbūt arī tāpēc gidi klasificējami kā ne visai kompetenti. Toties mūsējais bija nepārspējams dabas draugs ar neatkārtojamām iemaņām sazināties putnu balsīs. Šāds snovborda ceļojums patiesi ir ko vērts. Indijas īpašais šarms - dabas pirmatnīgums, bet ne mežonīgums, miers, kas neviļus liek uzsākt meditāciju... Lai gan saku to ar nelielu ironiju, jo neticu stāstiem par pēkšņo Indijas ceļojumu garīgo inspirāciju. Taču jāatzīst, ka ik pa mirklim pārņēma sajūta, ka gribas novilkt dēli un pastaigāt pa mežu. Klusums, miers, sniegs un saule spīd cauri simtgadīgām eglēm... Satriecošs, vēl nekad un nekur nesajusts baudījums. Transcendentāla sajūta.
Hmm... varbūt par daudz patosa? Taču skaidri zinu - ar to nevar izteikt visu to pozitīvo sajūtu gammu, kāda iegūta.